“Paši nav sapratuši, par ko nobalsojuši” - balsojums par virsstundu piemaksām sacēlis trauksmi

Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.

Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.

Pēc balsojuma arodbiedrību pārstāvis norādīja, ka patlaban deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš norādīja, ka paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām. To paredzēts skatīt nākamās otrdienas komisijas sēdē pirms kārtējo jautājumu skatīšanas.

Ņemot vērā atbalstīto, Juridiskā biroja pārstāve aicināja deputātus noteikt pārejas periodu, proti, ka izmaiņas stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tāpat viņa norādīja, ka arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikts virsstundu apmaksu apmērs, līdz ar to būtu jāveido komisijas priekšlikums un jāuzdod Ministru kabinetam iesniegt grozījumus šajā likumā, lai neveidotos nevienlīdzīga attieksme publiskajā pārvaldē un privātajā sektorā.

Deputāti arī diskutēja par "Progresīvo" deputāšu Selmas Teodoras Levrences un Līgas Rasnačas priekšlikumu, kas aicina paredzēt līdz trim apmaksātām prombūtnes dienām gadā darbiniekiem, kuri cieš no vardarbīgām attiecībām mājsaimniecībā. Komisijas priekšsēdētājs Bērziņš aicināja šo priekšlikumu precizēt, saskaņot ar sociālajiem partneriem un iesniegt uz trešo lasījumu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.