Pirms trijiem gadiem izveidotā slepenā padome investoru izvērtēšanai neesot sevi attaisnojusi
Pirms trijiem gadiem bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) valdības izveidotā slepenā padome investoru izvērtēšanai, kurā vajadzēja darboties vairāku ministriju, valsts institūciju un drošības iestāžu pārstāvjiem, neesot attaisnojusi savu esamību, jo ir notikušas tikai divas sēdes, kurās pat neesot skatīti jautājumi par lielākiem darījumiem, kuros būtu iesaistīti investori, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījumam neoficiāli zināms, ka slepenajā padomē jādarbojas pārstāvjiem no vairākām ministrijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.
Taču vairāki raidījuma aptaujātie politiķi, kā arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš bija šīs padomes vadītājs, atsaucoties uz slepenību, nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik bieži ir notikušas minētās padomes sanāksmes, vai arī tajā ir skatīti kādi jautājumi.
Piemēram, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atzina, ka viņš kā ministrs par šādas padomes esamību neesot neko dzirdējis, lai gan tagadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzina, ka pēdējā pusgada laikā šāda padome uz sēdēm neesot sanākusi. "Vai tāda būtu vajadzīga un ko tur vērtēt, tad man ir jāiepazīstas ar tiem dokumentiem, kas tur ir bijuši, lai detalizēti spētu to nokomentēt," atzina Lazdovskis.
Esot zināms, ka minētā padome sanākusi kopā tikai divas reizes. Tālāk par laukuma iezīmēšanu, kurā tai būtu jādarbojas, padomes locekļi netika. Problēmas arī radījis, tas, ka, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam toreiz nebija pielaide valsts noslēpumam.
Savukārt tagad par padomes lietderību izsakās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, sacīdams, ka no ministrijas skatu punkta šādai diskusijai ir jābūt, jo valstij ir jāizpēta investīciju izcelsme, gan mērķis, gan arī to, vai šāda vai tāda veida investīcija stiprina valsts drošību.
Toties Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers uzskata, ka šādu jautājumu izvērtēšana ir valsts drošības iestāžu tiešais uzdevums - vērtēt ekonomiskos riskus. "Un investīciju riski ir tipiski ekonomiskie riski. Vai būt jāveido kāda jauna iestāde - noteikti nē. Ir cits jautājums, ka drošības iestādēm nav ne tādas labas metodikas, ne arī cilvēku resursu, kas varētu to kvalitatīvi darīt," atzina Zatlers.
"Drošības policija bija viena no šīs padomes izveides iniciatorēm. Šīs iniciatīvas pamatā bija vēlme izveidot formātu, kurā dažādu nozaru ministriju speciālisti varētu vispusīgi izvērtēt ārvalstu investīciju ietekmi uz tautsaimniecību un nacionālo drošību. Drošības policija uzskata, ka ar padomi saistītās cerības nav attaisnojušās un tās darbība līdz šim nav bijusi efektīva," rakstiski īsi raidījumam atbildējuši Drošības policijas pārstāvji.
LETA
