Aptauja: Latvijas un Baltijas jaunieši starp aktīvākajiem mākslīgā intelekta lietotājiem Eiropā
Latvijas un citu Baltijas valstu jaunieši ir starp aktīvākajiem ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) lietotājiem Eiropā, liecina jaunākie dati, ko apkopojis "Eurostat".
Kā vēsta "Eurostat" dati 2025. gadā 63,8% Eiropas Savienības jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem izmantojuši ģeneratīvā MI rīkus. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā kopējā sabiedrībā vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kur šis rādītājs sasniedz 32,7%. Privātām vajadzībām MI lietojuši 44,2% jauniešu, bet kopējā populācijā - 25,1%. Izglītībā MI izmantojuši 39,3% jauniešu, salīdzinot ar 9,4% pieaugušo. Profesionālajā vidē rādītāji ir līdzīgi - 15,8% jauniešu un aptuveni 15% iedzīvotāju kopumā.
Baltijas reģions Eiropas kontekstā izceļas ar īpaši augstu jauniešu digitālo aktivitāti. Īpaši augsti rādītāji fiksēti Igaunijā, kur ģeneratīvo MI izmanto vairāk nekā 80% jauniešu. Arī Latvijā jaunieši īpaši neatpaliek – mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par neatņemamu mācību procesa un pašizglītības sastāvdaļu.
Nodarbinātības valsts aģentūra direktore Evita Simsone uzsver: "Fakts, ka Latvijas jaunieši aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, ir ļoti nozīmīgs resurss valsts attīstībai. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šo digitālo potenciālu pārvērst stabilās prasmēs un konkurētspējīgās darba vietās, lai jaunieši būtu gatavi nākotnes profesijām."
Vienlaikus Latvijas situāciju spilgti raksturo nesen publicētā Latvijas Izglītības akseleratora veiktā jauniešu karjeras aptauja, kas rāda - neraugoties uz augsto tehnoloģiju lietojumu, jauniešu profesionālās izvēles ne vienmēr sakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Aptaujā, kurā piedalījās 4 881 jaunietis no 152 skolām un tehnikumiem visā Latvijā, noskaidrots, ka 19% jauniešu vēlas strādāt radošajās industrijās, lai gan šo nozaru īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tikai 2-3%. Vienlaikus samazinās interese par uzņēmējdarbību, ekonomiku, finansēm, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, neraugoties uz to, ka tieši šajās jomās nākotnē sagaidāms būtisks darbavietu pieaugums mākslīgā intelekta un digitalizācijas kontekstā.
Aptaujas dati liecina arī par zemu pārliecību karjeras lēmumu pieņemšanā – tikai aptuveni 40% jauniešu jūtas droši par savu profesionālo nākotni, bet individuālas karjeras konsultācijas skolā vai ārpus tās saņēmuši vien 24%. Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlētos piedalīties praksēs, ēnu dienās vai vasaras darbā, tomēr gandrīz puse interesentu šādas iespējas nav saņēmuši piedāvājuma trūkuma dēļ.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī mākslīgā intelekta izpratnes līmenim skolās. Tikai 8% jauniešu norāda, ka regulāri notikušas mācību aktivitātes par MI ietekmi uz profesijām. Gandrīz puse jauniešu MI ietekmi uz nākotnes darbu izprot tikai daļēji, bet daļai joprojām nav skaidrs, kādas prasmes būs nepieciešamas tuvākajos gados.
" "Eurostat" un Latvijas pētījumu dati kopumā parāda skaidru tendenci - Latvijā un Baltijā jaunieši ir tehnoloģiski aktīvi un atvērti inovācijām, taču šis potenciāls ir jāstiprina ar sistemātisku karjeras izglītību, mākslīgā intelekta prasmju attīstību un ciešāku sasaisti ar darba tirgu. Tikai tā iespējams nodrošināt, ka jaunās paaudzes digitālās prasmes kļūst par pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un valsts konkurētspējai Eiropā," papildina Simsone.
