Šoks par janvāra rēķiniem: “127 eiro klāt par elektrību!” - ministrija skaidro iemeslus un to, kas gaidāms tālāk
Daudzām mājsaimniecībām februāris atnesa nepatīkamu pārsteigumu — janvāra elektroenerģijas rēķini izrādījās ievērojami lielāki nekā ierasts. Daļai iedzīvotāju tie bijuši pat gandrīz divkārši. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar konkrētiem piemēriem: vieniem ierasto aptuveni 70 eiro vietā par janvāri nācies samaksāt 147 eiro, citi ziņo par 40 eiro pieaugumu, bet atsevišķos gadījumos rēķins pieaudzis pat par 127 eiro.
2026. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā uzlēca līdz aptuveni 153,4 EUR/MWh, kas ir par 83% vairāk nekā decembrī, un cenu kāpums bija jūtams arī citviet Eiropā, liecina AS “Augstsprieguma tīkls” tirgus apskats.
Janvārī elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijā un ar to saistītajos tirdzniecības apgabalos galvenokārt veicināja zemā gaisa temperatūra, kas palielināja patēriņu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu visa patēriņa segšanai cenu biežāk noteica dārgāki elektroenerģijas ražošanas avoti. Papildu ietekme uz mājsaimniecību izmaksām ir arī sadales tarifa izmaiņas — AS “Sadales tīkls” jau iepriekš brīdināja, ka no 2026. gada 1. janvāra daļai iedzīvotāju pieaugs ikmēneša maksa par jaudas uzturēšanu, noslēdzoties 2023. gadā noteiktajam valsts atbalsta risinājumam privātpersonām tarifu strauja pieauguma ierobežošanai.
Jauns.lv vērsās Klimata un enerģētikas ministrijā, lai noskaidrotu, vai, ņemot vērā esošo situāciju, tiek apsvērti valsts atbalsta vai mērķētu kompensāciju risinājumi, kā arī kādi praktiski soļi iedzīvotājiem (jaudas pārskatīšana, tarifu plāna maiņa u.c.) var palīdzēt reāli samazināt rēķinus.
Ministrija skaidro: lielākā daļa mājsaimniecību izmanto fiksētu cenu, bet rēķinus ceļ patēriņš
“Kopumā, ja runājam plašāk par kopējo elektroenerģijas rēķinu, ko veido elektrības cena, sistēmas pakalpojums un nodokļi, aptuveni 85-90% no Latvijas mājsaimniecībām izmanto fiksētas cenas līgumu. Šīs mājsaimniecības cenu svārstības vairumtirdzniecības tirgū neskar. Neraugoties uz to, ka elektroenerģijas mazumtirgus cena Latvijā vidēji šobrīd ir pat nedaudz zemāka nekā pērn 2025. gada janvārī, lielāka patēriņa dēļ janvāra rēķini būs augstāki. Latvijas elektroenerģijas patēriņš janvārī (saskaņā ar neverificētiem datiem) ir sasniedzis 751,2 GWh, kas ir par aptuveni 14% vairāk, nekā 2024. gada janvārī. Mājsaimniecību segmentā elektroenerģijas patēriņa kāpums ir saistīts ar elektroenerģijas izmantošanu mājokļa apkurei.
Elektroenerģijas sadales tarifu vērtības 2026. gadā saglabājušās nemainīgas. Vienlaikus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, ir noslēdzies 2023. gadā noteiktais valsts atbalsta risinājums tarifu strauja pieauguma ierobežošanai privātpersonām. Tas ietekmē faktisko maksājumu par sadales pakalpojumiem biežāk izmantotajiem privātpersonu pieslēgumiem – ar jaudu no 16-25 ampēriem (A) un "Pamata" tarifu plānu.
Mājsaimniecībām ar vienfāzes pieslēgumu ikmēneša maksājums par jaudas uzturēšanu atkarībā no izvēlētās jaudas no janvāra pieaug par 0,20-1,26 eiro bez PVN, bet mājsaimniecībām ar triju fāžu pieslēgumu – par 1,92-3,50 eiro, neskaitot PVN. Šīs izmaiņas neietekmē mājsaimniecības, uz kurām valsts atbalsts netika attiecināms (ar 32 A un jaudīgākiem pieslēgumiem), kā arī juridiskās personas – šiem klientiem faktiskā maksa par jaudas uzturēšanu 2026. gadā paliks nemainīga,” skaidroja ministrija.
“Savukārt AS "Sadales tīkla" izmaksas saistībā ar iepriekš piemērotās atlaides perioda beigām no 2026.gada nedaudz palielināsies mājsaimniecībām, lielākajai daļai mājsaimniecību (ar 1 fāzes pieslēgumu) sadārdzinājumam sasniedzot tikai 0,20 - 0,56 EUR mēnesī. Lielākais kāpums skars mājsaimniecības, kuras izmanto 3 fāzu 25 ampēru pieslēgumu, kura izmaksas palielināsies par 3,50 EUR mēnesī. Arī 2026. gadā aizsargātie elektroenerģijas lietotāji (trūcīgas vai maznodrošinātas personas, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu) saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu varēs turpināt saņemt atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem norēķiniem par elektroenerģiju 20-25 eiro apmērā. Atbalstam nav jāpiesakās – tas tiek piešķirts automātiski kā atlaide elektroenerģijas rēķinā,” pauda ministrija, aicinot plašāku informāciju par atbalstu meklēt Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā.
Atliktais maksājums un mājokļa pabalsts: kādi atbalsta instrumenti šobrīd pieejami
Vaicāts, vai tiek apsvērts jauns valsts atbalsta mehānisms vai mērķēti kompensācijas risinājumi (piemēram, mazaizsargātām grupām, daudzbērnu ģimenēm, senioriem), lai mazinātu maksājumu kāpumu, ministrijā norādīja, ka līdz ar auksto laikapstākļu iestāšanos, Klimata un enerģētikas ministrija ik nedēļu tiekas ar atbildīgajām institūcijām, tostarp nozaru ministrijām un enerģētikas uzņēmumiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju energoapgādē – apgādes drošuma un energoresursu cenu kontekstā (tostarp granulu kā resursa izmantošanas kontekstā).
Kopumā iestādes uzsver, ka energoapgāde Latvijā un Baltijā ir stabila arī ilgstoša sala laikā, sistēmas tiek pastiprināti uzraudzītas, un iedzīvotājiem grūtībās ir pieejami atbalsta instrumenti (atliekts maksājums, pašvaldību mājokļa pabalsts, kura saņēmēju loks ir paplašināts), tomēr vienlaikus tiek atzīts, ka atbalsta pieejamība iedzīvotājiem vēl jāstiprina.
“Atbilstoši sistēmu operatoru sniegtajai informācijai dabasgāzes piegāde un elektroapgāde Latvijā un Baltijas valstīs ir stabila, taču atbalsta pieejamība iedzīvotājiem vēl jāpastiprina. Ņemot vērā, ka šogad piedzīvojam ilgstošu sala periodu, pastiprināti uzraugām mūsu energosistēmas, lai mazinātu enerģijas apgādes ierobežojumus – proti, šajā laikā netiek plānoti papildu remontdarbi, notiek pastiprināta saziņa ar tirgotājiem, kā arī īpaši cieša sadarbība Baltijas gāzes un elektroenerģijas sistēmas operatoru starpā. Pastiprināta uzraudzība paaugstinātas slodzes apstākļos ir norma, nevis izņēmums vai īpašs pakalpojums.
Ekonomikas ministrija informēja, ka iepriekšējā nedēļā notikušas tikšanās ar namu apsaimniekotājiem, kuri apstiprināja, ka atbalsta risinājumus, ko iedzīvotājiem nodrošina siltuma un elektroenerģijas uzņēmumi, un savas kompetences ietvaros nodrošinās arī savu iesaisti atbalsta pasākumos,” norādīja ministrijā.
Saistībā ar granulu pieejamību un cenām. PTAC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā pārstāvji tikušies gan ar lielāko tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem, gan arī ar vairāk nekā desmit reģionāliem tirgotājiem – daļa jau šobrīd piemēro pašierobežojošos mehānismus, lai mazinātu pārpircēju aktivitāti. Piemērotie limiti starp uzņēmumiem variē – daži nosaka 35 maisus, citi – līdz pat 2 tonnām. Tāpat PTAC kopā ar Valsts policiju pastiprināti strādā ar iedzīvotāju sūdzībām un ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem: "Sanāksmē siltumapgādes un elektroenerģijas tirgotāji apliecināja, ka iedzīvotājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ir pieejams atliktais maksājums. Katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, izmantojot jau iepriekš izstrādātos mehānismus un iesniegumu kārtību."
“Komunālie pakalpojumi un, jo īpaši apkure, nereti ziemā ir viena no lielākajām ikmēneša izmaksu pozīcijām daudzu iedzīvotāju maciņos. Lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, valstī darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas paredz, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nepietiekami un kurām ir grūtības segt izdevumus par mājokli, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu. Atgādinām, ka no 2026. gada 1. janvāra paplašināts iedzīvotāju loks, kas minētajam atbalstam kvalificējas. Vairāk par šo mājokļa pabalstu iespējams izlasīt šeit. Labklājības ministrija nesen sanāksmē izklāstīja nedēļas laikā paveikto, sagatavojot priekšlikumus mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšanai iedzīvotājiem un atbalstam pašvaldībām, lai nodrošinātu efektīvu mājokļa pabalsta piešķiršanu.
Kā izvairīties no neprognozējamiem rēķiniem?
Ministrija arī iesaka praktisku risinājumu rēķinu “stabilizēšanai”: “Papildu ieteikums, raugoties no elektroenerģijas patēriņa paradumiem. Iedzīvotājiem, kuri elektroenerģiju apkures sezonā izmanto tieši mājokļa apkurei, un kuriem ir ierobežotas iespējas apkures sistēmu patēriņu regulēt atbilstoši elektroenerģijas cenām biržā, lai izvairītos no neprognozējamām apkures izmaksām, aicinām apsvērt iespēju apkures sezonas laikā izmantot līgumus ar fiksētu elektroenerģijas cenu. Vienlaikus, paturot prātā iespēju joprojām izmantot dinamiskās cenas līgumus tajos mēnešos, kad elektroenerģijas patēriņu ir iespējams plānot elastīgāk un patērēt diennakts stundās, kad elektroenerģijas cenas ir zemākas (piemēram, pavasarī un vasarā, ja elektroenerģija tiek izmantota karstā ūdens sagatavošanai boileros vai telpu dzesēšanai, vai elektrotransporta uzlādei).”
