Gads pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla BRELL: kāpēc pāreju nosauca par “ļoti veiksmīgu”

Baltijas valstu elektrolīniju atslēgšana sākās 2025. gada 8. februāra rītā pēc plkst. 6. Vispirms tika atslēgtas līnijas, kas Lietuvu savieno ar Krievijas Kaļiņingradas (Karaļauču) apgabalu.

Pirmā no 06.15 līdz 06.45 tika atslēgta 330 kV līnija “Lietuvos E – Sovietsk”, no 6.45 līdz 7.15 tai sekoja L-325 330 kV līnija Bitēna-Sovetska, bet no 7.15 līdz 7.25 L-326 330 kV līnija Bitēna-Sovetska. Lietuva pilnībā atvienojās no BRELL sistēmas, kad no 8.00 līdz 8.10 atslēdza 330 V līniju, kas savieno Ignalīnas atomstaciju ar Baltkrievijas pilsētu Pastaviem Vicebskas apgabalā.

Latvijas kārta pienāca, no plkst. 08.00 līdz 08:10 atslēdzot L-309 330 kV līniju Veļikoreckaja-Rēzekne.

"Bija gods būt blakus vēsturiskajam mirklim, kad šorīt, 08:03 veiksmīgi tika atslēgta Latvijas – Krievijas līnija. Esmu pateicīgs mūsu sistēmas operatoru komandai, kura strādājusi pie tā, lai šodien mums visiem būtu mierīgi," tolaik savā "X" kontā vēstīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jau diennakti vēlāk, 9. februārī, šis process noslēdzās ar sinhronizāciju un pieslēgšanos kontinentālās Eiropas elektrotīklam. Baltijas pārvades sistēmu operatori šim projektam gatavojās vairāk nekā 15 gadus, ieguldot apjomīgas investīcijas pārvades infrastruktūras attīstībā, tās stiprināšanā un jaunu tehnoloģiju iegādē, kas nepieciešamas elektroenerģijas sistēmu drošai darbībai.

Tolaik tika norādīts, ka pievienošanās Eiropas tīklam nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle “Latvijas Avīzei” norāda, ka gadu pēc Baltijas elektrosistēmas atslēgšanas no BRELL pāreju var vērtēt kā ļoti veiksmīgu, lai gan juridiski kopš atslēgšanās pagājuši tikai daži mēneši. Viņa skaidro, ka formāli process tika pabeigts pērnā gada rudenī, kad Tūmē un Rēzeknē ekspluatācijā nodeva akumulatoru sistēmas ar attiecīgi 20 un 60 megavatu jaudu elektroenerģijas uzkrāšanai un sistēmas balansēšanai. Rozentāle arī uzsver, ka iepriekš šādas balansēšanas rezerves nodrošināja Krievija, bet tagad tās tiek veidotas pašu spēkiem atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajām prasībām.

Viņa uzsver, ka elektrosistēma gada laikā strādājusi stabili bez neplānotiem atslēgumiem arī pēc vairākiem kabeļu bojājumiem starp Igauniju un Somiju, kas apliecina Baltijas pārvades operatoru gatavību krīzēm.

Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009. gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025. gada februārī.