"Aromātu aizliegums nav atrisinājums" E-cigarešu aizliegumi veicina nelegālo tirdzniecību un budžeta zaudējumus
foto: (Foto: Publicitātes)
46 % e-cigaretes pērk pelēkajā tirgū aromātu nepieejamības dēļ.

"Aromātu aizliegums nav atrisinājums" E-cigarešu aizliegumi veicina nelegālo tirdzniecību un budžeta zaudējumus

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Teju puse jeb 46 % beztabakas produktu (t.s. e-cigarešu, veipu, saltiņu) lietotāju norāda, ka legālajā tirgū nepieejamo produktu aromātu dēļ izvēlas tos pirkt pelēkajā tirgū, tādējādi radot miljonos mērāmus zaudējumus Latvijas valsts budžetam no neiegūtā akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa. To piektdien, 3. oktobrī, atklāja Prof. Dr. rer. pol. Arņa Saukas prezentētais pētījums.

Pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” arī atklāts, ka citas nozīmīgas motivācijas patērētāju izvēlei par labu nelegālajam tirgum ir zemāka cena (49 %), kam seko ērtums (12 %) un šķietami labāka kvalitāte (7 %).

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, to sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumi) aprite 2025. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo laikposmu, samazinājusies par 42,8 %. Savukārt tabakas aizstājējproduktu (nikotīna spilventiņu) aprites samazinājums attiecīgajos 2025. gada mēnešos veido 60,6 %.

Ekspertinterviju secinājumi un tirgus dati liecina, ka aromātu aizlieguma ieviešana nav samazinājusi jauniešu piekļuvi nikotīna produktiem, bet to patiesībā uzlabojusi, jo kontrole pelēkajā segmentā, kas mājo dažādos interneta nostūros, tostarp specializētās “Telegram” grupās, ir sarežģīta, un iestādēm trūkst resursu, lai efektīvi ierobežotu nelegālo tirdzniecību digitālajos kanālos un sūtījumu plūsmā.

Prof. Arnis Sauka, pētījuma autors: “Pelēkā tirgus apjoms turpina pieaugt, turklāt ļoti strauji. Šobrīd neredzu nekādus priekšnosacījumus, kas liecinātu, ka šī tendence varētu apstāties vai mazināties. Ar to ir jārēķinās. Par to runājām pirms diviem gadiem, runājām pērn un šogad redzam, ka dati prognozes apstiprina. Fakts, ka 46 % respondentu, kuri aromatizētos produktus iegādājas pelēkajā tirgū, ir pieaugušie, nevis jaunieši, skaidri parāda, ka nelegālais tirgus ir kļuvis pieejamāks pilnīgi visiem. Iecerētais mērķis – samazināt produktu lietotāju skaitu – nav sasniegts. Tas ir jāatzīst”.
Interesanti, ka pelēkajam tirgum pietuvināti cilvēki vēl pirms pētījuma diezgan precīzi paredzēja, par cik procentiem pieaugs ēnu tirgus. Šajā vidē ļoti labi saprot, kā darbojas aizlieguma mehānisms un kādas sekas tas rada. Rodas jautājums – kāpēc to nespēja vai negribēja paredzēt politikas veidotāji?

VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe savā prezentācijā akcentēja, ka pārspīlēti risinājumi veicina ēnu tirgu, tādēļ politikas mērķiem jābūt sabalansētiem: drošība, veselība un uzticēšanās nodokļu sistēmai. Aizliegums, kas samazina legālo apriti, vienlaikus vājina valsts kontroli pār tirgu un ieņēmumiem.

Baiba Šmite-Roķe, VID ģenerāldirektore: “Mums ir jāmēģina sargāt jaunatne no šo produktu lietošanas uzsākšanas un turpināšanas, bet šis Saeimas lēmums, aizliedzot smaržas un garšas, bija populistisks, jo pretī nebija nekādu mehānismu, kā tirgu kontrolēt. To pašu mērķi varēja panākt ar pārdomātiem un līdzsvarotiem risinājumiem, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšanu, protams, ne gada laikā, kā to Veselības ministrija bija iedomājusies, aizliedzot produktus, bet panākt varēja. Tagad mēs cīnīsimies ar vēl smagākām sekām. Mums visiem ir kopīgs mērķis: droša sabiedrība un godīgs tirgus, bet, lai to sasniegtu, ir jāizvelk galva no smiltīm, jāuzklausa zinātne un  jāpieņem varbūt dažkārt nepopulāri lēmumi.”

Valsts policijas pārstāvja vērtējumā galvenie izaicinājumi ir nelegālās tirdzniecības pāreja uz slēgtiem tiešsaistes kanāliem, kriptomaksājumi, narkotisko vielu klātesamība nelegālajos beztabakas produktos, starpvalstu sūtījumu plūsma – jomas, kur nepieciešami mērķēti resursi un starpinstitūciju sadarbība.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Priednieks: "Kopš pirmā janvāra izņemto nelegālo preču skaits ir audzis desmitkārtīgi, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šobrīd tiek konstatēts, ka nelegālie tirgotāji ātri  adaptējušies pie situācijas, kad par nelegālo tirdzniecību tiek piemērots kriminālsods. Nelegālie tirgotāji meklē savam rūpalam jaunus risinājumus, lai sevi pasargātu no tiesībsargājošo iestāžu uzmanības. Valsts policijai šis ir jauns izaicinājums, kas prasīs resursus, kuri, iespējams, būs jānovirza no citiem darba virzieniem.”

Beztabakas produktu asociācija norāda uz legālā tirgus sabrukumu un budžeta zaudējumiem (akcīze un PVN), kas saskaņā ar nozares aprēķiniem gadā var sasniegt 16 miljonus eiro. Vienlaikus tikai 8 % lietotāju nav mainījuši ieradumu un palikuši pie legāli pieejamā (bez aromātiem/tabakas aromāts), bet daļa pārorientējas uz nelegāliem kanāliem vai pat atgriežas pie cigaretēm.

Edmunds Kancēvičs, Beztabakas produktu asociācijas vadītājs: “Mēs pēc datiem jau redzam, kā iet nozarei – apgrozījums krītas, atsevišķiem uzņēmumiem pat par 40 – 60 %, likumsakarīgi tam, cilvēki zaudē darbu, kas ir vēl papildus jau pieminētajiem nodokļu zaudējumiem. Situācija, maigi izsakoties, ir slikta, un nozare uzskata, ka aizliegums nav attaisnojis sevi un ir atceļams. Uzsvēršu, ka mūsu mērķis nav pārdot šos produktus pilnīgi visiem, tas nav mūsu bizness. Ir vēlme pēc sakārtota un saprātīga tirgus, godīgas konkurences, nevis pēc tā, ka bērni un jaunieši lieto elektroniskās cigaretes vai nikotīna spilventiņus. Ironiski sanāk – valsts institūcijas apgalvo, ka rūpējas, lai nepilngadīgie nevarētu iegādāties šos produktus, bet aizlieguma rezultātā nelegālajā tirgū tie ir kļuvuši brīvi pieejami jebkuram”.

Dr. rer. pol. Arņa Saukas pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” piedalījās 1501 respondents (20-74 gadus veci), kas lieto kādu no beztabakas nikotīna produktu veidiem. Pētījumā izmantota konservatīva pelēkā tirgus novērtēšanas pieeja (tendence novērtēt par zemu).