VID cer, ka jaunās kases aparātu prasības sekmēs nodokļu ieņēmumus

Saskaņā ar "Stockholm School of Economics in Riga" ("SSE Riga") veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē - 19,8% no IKP.

Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko "aplokšņu algas" (40,1%).

Minētās nozares - mazumtirdzniecības nozare un pakalpojumu sniegšanas nozare - ir cieši saistītas ar kases aparātu un kases aparātu sistēmu izmantošanu ieņēmumu reģistrēšanā, uzskaitē un atspoguļošanā uzņēmumu grāmatvedībā.

VID kontroles pasākumu laikā arvien biežāk konstatē liela apjoma krāpniecības gadījumus, kas tiek realizēti ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos ienākumus pilnā apmērā. Tas tiek panākts, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem.

Tādējādi ievērojami tiek samazināta valsts budžetā maksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtība nodokļa summa. Pēc "SSE Riga" pētījuma datiem, prognozētie pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas nozarēm 2013.gadā pret nedeklarēto apgrozījumu veido 378,92 miljonus eiro.

Jau 2014.gada desmit mēnešos 82% no tematiskajās pārbaudēs, kas veiktas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos, konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti tieši ar pārkāpumiem kases aparātu izmantošanā. Savukārt no tiem 52% gadījumu pārkāpumi bija tieši saistīti ar kases aparātu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu, kas liecina par iejaukšanos kases aparātos vai kases sistēmās.

VID atgādina, ka izmaiņas elektronisko kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās skars salīdzinoši nelielu komersantu daļu. Tiem nodokļu maksātājiem, uz kuriem attieksies plānotās izmaiņas, hibrīda kases aparāts būs jāsāk lietot tikai gadījumos, ja uzņēmuma apgrozījums noteiktā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 200 000 eiro, bet kases sistēma būs jāsāk lietot tikai gadījumos, ja apgrozījums noteiktā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 1 500 000 eiro.

Savukārt 88% uzņēmumu, kuri savā darbībā izmanto kases aparātus vai kases sistēmas, arī turpmāk varēs izmantot pašreizējos kases aparātus, jo šo nodokļu maksātāju struktūrvienības apgrozījums 2013.gadā nesasniedz 200 000 eiro.

Plānotās izmaiņas abām minētajām nodokļu maksātāju grupām sniegs arī vairākus ieguvumus - kases aparātu ar elektronisko kontrollenti, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietotājiem līdz ar jauno prasību ieviešanu vairs nebūs pienākums aizpildīt kases aparāta žurnālu un papīra kontrollenšu vietā turpmāk tiks izmantotas elektroniskās kontrollentes. Minētie atvieglojumi nodrošinās izmaksu ietaupījumu 120 eiro gadā uz vienu žurnālu un 70 eiro gadā uz vienu elektronisko ierīci, kas kopumā veido aptuveni 4,4 miljonu eiro administratīvo izmaksu ietaupījumu gadā.

Aprēķini liecina, ka kopējās jauno prasību izmaksas varētu būt no 7 780 830 eiro līdz 14 124 516 eiro. Sākotnējo ieviešanas izmaksu maksimālais īpatsvars pret nozares 2013.gada kopējo apgrozījumu vidēji veido 0,072%, un minētie ieguldījumi varētu atmaksāties nepilnu divu gadu laikā, norāda VID.

Līdzīgas prasības jau ir spēkā arī tādās nodokļu nomaksas jomā sakārtotās valstīs kā Zviedrija, Beļģija un Vācija, un arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā tādas paredzēts ieviest ar 2017.gadu, atgādina VID.

Grozījumi 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumos "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības" un "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība'' tika izstrādāti, ņemot vērā uzklausītos nevalstisko organizāciju viedokļus un iebildumus attiecībā uz pieņemtajām kases aparātu un kases sistēmu noteikumu normām, kas uzņēmēju vidū radījušas neviennozīmīgu izpratni vai neskaidrību par to piemērošanu, kā arī ņemot vērā VID identificētās problēmas tirdzniecības nozarē.

Šodien notiekošajā atklātajā diskusijā par jaunajām prasībām darbam ar kases aparātiem un sistēmām, ko organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, piedalīsies arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.

LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA