Politiķi atklāj kriminālu karteli, tikai nav pierādījumu

Interesanti, ka vēlme ieviest ko līdzīgu komandekonomikai skar tikai lielveikalus, nevis tirgus un mazos veikalus laukos, kur arī cenas nav nemaz tik zemas.

Īsts brīvais tirgus neeksistējot

Ar ierosmi regulēt cenas klajā nācis ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), un valdošās koalīcijas partijas vienojušās pie tā strādāt. To pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes paziņoja “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics. Sanāksmes laikā bijusi plaša diskusija par pārtikas precēm lielveikalos, un Jurēvica izpratnē Latvijas lielveikalos esot redzamas karteļa pazīmes.

“Mēs redzam, ka ir nesamērīgi augstas pārtikas cenas,” paudis politiķis. Pašlaik vēl nav skaidrs, kādi risinājumi tieši tiks izmantoti, lai tās mazinātu, taču “ir vienota izpratne, ka Latvijā īsts brīvais tirgus starp lielveikaliem neeksistē, pārtikas cenas daļēji ir nepamatotas”.

Jurēvics norāda, ka datu atklātība ir svarīgs solis, lai cenu veidošanas politika būtu godīgāka. Pēc Jurēvica vārdiem, “šajā jautājumā kavēšanās nedrīkst būt”, un liela daļa lēmumu varētu tikt pieņemta jau 2024. gada laikā. Cita starpā paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka pie risinājumiem tiks strādāts kopā arī ar nozares asociācijām.

Konkurences padomei nav informācijas

Apgalvojums par karteli ir ļoti bargs, tā ir ne tikai neētiska, bet arī sodāma biznesa prakse, proti, kad uzņēmumi savā starpā slepus vienojas par cenām un tirgus sadali.

Tomēr Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas varētu apstiprināt Jurēvica izteicienus. Tirgus uzraudzībā nav atklātas pazīmes, kas liecinātu par aizdomām par aizliegtām vienošanām starp tirgus dalībniekiem mazumtirdzniecībā, tieši pretēji, dažādās pārtikas preču kategorijās konstatētas būtiskas cenu atšķirības vieniem un tiem pašiem produktiem dažādos veikalu tīklos. Dārgākajā tīklā, salīdzinot ar otro dārgāko, novērota cenu atšķirība līdz pat 60%, starp otro un trešo dārgāko – līdz 30 procentu.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka apgalvojumi par karteļa pazīmēm tirdzniecības nozarē ir ne vien populistiska, bet arī sodāma rīcība. Viņš atzīmē, ka Jurēvica izteikumi potenciāli liek domāt par apzinātu sabiedrības maldināšanu.

Arī Krūzītis uzsver, ka mazumtirdzniecības nozarei ir stingrs regulējums un nemitīga tirgus uzraudzība, kā arī Jurēvica minētie pārkāpumi tajā nekad nav konstatēti.

Peļņa ir daži procenti

Tirgotāji ideju no augšas regulēt pārtikas cenas uztver ļoti kritiski, tāpat kā apgalvojumus par milzīgu peļņu.  SIA “Elvi Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine teic: “Protams, tirdzniecības uzņēmumu kritizēšana ir ērts temats, ko sabiedrība labprāt grib dzirdēt. Politiķi to apzinās un izmanto, jo sabiedrībā trūkst izpratnes par tirgotāju pievienoto vērtību pārtikas aprites ķēdē.”

Piemēram, daudzi vēl arvien liekot vienādības zīmi starp piecenojumu un tirgotāju peļņu, ignorējot virkni izdevumu, kas rodas tirdzniecības procesā.

“Peļņa ir ļoti niecīga daļa no tā, pirmās nepieciešamības precēm bieži tādas nav vispār. Ja kādam par to ir šaubas – droši var pārbaudīt, kādi ir procentuālie peļņas rādītāji uzņēmumu gada pārskatos, kur ļoti viegli var salīdzināt gan tirdzniecības, gan ražošanas uzņēmumu peļņas procentuālo apjomu pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu,” skaidro Vārtukapteine.

“Elvi” franšīzes partneris “Vita mārkets” 2023. gadā strādāja ar vairāk nekā 125 miljonu eiro apgrozījumu, peļņa pieauga par 50% – līdz 5,031 miljonam eiro. No apgrozījuma tie ir apmēram četri procenti.

Maldīgs ir arī priekšstats, ka ražotāji savus produktus visiem tirdzniecības uzņēmumiem piegādā par vienādām cenām. Brīvā tirgus ekonomikā tās ir atšķirīgas, ietekmē gan potenciālais apgrozījums, gan virkne citu faktoru.

Piedāvā savas kampaņas

“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule pauž, ka uzņēmums neatkarīgi no politiskiem lēmumiem turpinās koncentrēties uz sabiedrībai svarīgām jomām – “zemas cenas klientiem, vienlaikus rūpējoties par kvalitāti un vietējo produkciju”.

“Gandrīz katrs trešais produkts mūsu sortimentā ir ražots Latvijā, ko nodrošina aptuveni 400 pašmāju partneru, tādējādi kopīgi virzot Latvijas ekonomikas izaugsmi,” uzsver Dupate-Ugule. Piemēram, pērn īstenota iniciatīva “Latvijas pienam būs BŪT!”, šogad “Latvijas rudens ražas” kampaņā piedāvātas pašmāju rudens veltes par īpaši izdevīgām cenām.

“Maxima Latvija” apgrozījums pērn pieaudzis par 10%, sasniedzot vienu miljardu eiro, peļņa pēc nodokļiem – 56 miljoni eiro, tātad 5,6% no apgrozījuma. Uzņēmums ieguldīja vairāk nekā 25 miljonus eiro veikalu pārveidē un citās jomās, nodokļos nomaksāja vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Priekšvēlēšanu kampaņas triki

“Pārtikas cenas ir viens no tiem tematiem, par kuriem viedoklis ir katram, un galvenokārt negatīvs. Cenas vienmēr ir par augstu, un pie tā vienmēr ir vainīgi tirgotāji,” saka “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

“Taču, pirmkārt, vainot pārtikas cenu pieaugumā tikai tirgotājus ir, mazākais, negodīgi. Un otrkārt – lai pircēji iegūtu lielāko vērtību, nekas labāks par konkurenci nav izdomāts. Ministru mēģinājumi to regulēt nav nekas cits kā priekšvēlēšanu kampaņas sākums. Un kur vēl labāka tēma kā pārtika?”

Turlais atgādina, ka konkurence pārtikas mazumtirdzniecībā Latvijā arvien ir bijusi sīva un nav viena izteikta līdera. Taču, lai garantētu lielākus apjomus un attiecīgi zemāku cenu, svarīgs ir arī ražotāju piedāvājums, kur Latvija diemžēl atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas kooperācijā, modernizācijā un inovācijās, piemēram, piena nozarē.

Peļņā 2,7 procenti

“Ziņas par pārtikas tirgotāju milzīgo pelņu ir pilnīgas muļķības,” pauž Turlais. “Ja Eiropā vidējais peļņas rādītājs mazumtirdzniecībā ir 4–5% no apgrozījuma, tad, piemēram, “Rimi” neto peļņa sīvas konkurences apstākļos pērn bija tikai 2,7 procenti.” Salīdzinājumam – ražošanā rentabilitāte parasti ir ap 15 procentiem. “Vai valdības vīri ir salīdzinājuši, kādus peļņas rekordus ir sasniegusi enerģētika un citas nozares?” vaicā Turlais.

“Rimi Latvija” apgrozījums pērn bijis 1,076 miljardi eiro, peļņa – 29,09 miljoni (pieaugums par 5,8 procentiem). Protams, tie ir miljoni, taču no apgrozījuma tie nav milzu procenti.

Vainot pieaugošajās pārtikas cenās tikai tirgotājus neesot ne godīgi, ne pamatoti, arī piegādātāji pieprasa paaugstināt cenas, pamatojoties uz lielākām izmaksām par elektrību, gāzi, izejvielām utt. “Reāls rīks cenu pieauguma apkarošanā ir tā pati konkurence, kas pastāv arī ražotāju vidū, jo veikalu plauktos nav iespējams ielikt visu, ko mūsu valsts saražo,” norāda Turlais.

Noraida pārmetumus

Pilnīgi nevietā esot pārmetums, ka tirgotāji importa pārtikai piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai. Turklāt “Rimi” vietējo ražotāju atbalsta mārketingā pēdējo piecu gadu laikā tikai pēc savas iniciatīvas un bez piegādātāju finansiālām saistībām ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.

Vietējo produktu īpatsvars svaigās pārtikas sortimentā ir no 50% zivju produkcijai līdz vairāk nekā 70% piena produktu, vairāk nekā 80% maizes, gandrīz 60% – svaigas un pārstrādātas gaļas, 75% – olu. “Kopumā visā sortimentā atsevišķi pamatprodukti pat tiek tirgoti zem pašizmaksas, lai uzvarētu konkurences cīņā par pircēju,” apgalvo Turlais.

Ekonomikas ministrijas iecere ierobežot mazumtirgotājus un mērķtiecīgi aizstāvēt vietējos piegādātājus esot gan pretrunā brīvās tirgus ekonomikas pamatprincipiem, gan kaitēs visām iesaistītajām grupām – tirgotājiem, pircējiem un piegādātājiem. Ungārijas valdība jau mēģināja iet līdzīgu ceļu, un šobrīd Eiropas Komisija uzsākusi procedūru par konkurences kropļošanu.

Gudrāk būtu samazināt PVN

“Lai samazinātu cenu plašākam klāstam un veicinātu izvēli par labu vietējiem produktiem, daudz efektīvāks risinājums būtu PVN samazinājums līdz 12% svaigajiem produktiem,” iesaka Turlais.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, arī turīgākajās, pārtikai piemēro zemāku PVN likmi. Piemēram, Vācijā tā ir 7%, Polijā 5%, Īrijā lielākajai daļai produktu vispār nemaz.

Vienlaikus kā kompensējošu mehānismu varot virzīt būtisku akcīzes palielinājumu saldinātiem dzērieniem, saldumiem, saldajām un sāļajām uzkodām.

Tomēr nenoliedzams ir arī fakts, ka cenas aug. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas aplēsēm, gada laikā pārtikas groza cena pieaugusi par 9%, turklāt gaļas produktiem līdz pat 20% un olām par 17 procentiem. Pienam, kas pērn maksāja 1,09 eiro, cena uzkāpusi līdz 1,18 eiro, biezpiens sadārdzinājies par 15 centiem, sviests par 45 centiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Politiķi atklāj kriminālu karteli, tikai nav pierādījumu" saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".