
“Zemnieku saeima”: niecīgais atbalsts, augstās izmaksas apgrūtina mūsu mazo pārtikas ražotāju konkurenci ar importa produktiem

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.
Likumprojektā "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" šobrīd paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.
“Pirms ar likumdošanas palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējais zemnieks un tā saucamais mazais ražotājs nespēj konkurēt ar importa produktiem, kas mūsu valstī tiek ievesti no milzīgajām agrārajām valstīm, kuru lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas par saviem produktiem,” uzskata Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja.
Veselīgāks, bet dārgāks
Kā pirmo iemeslu vietējās produkcijas augstajām cenām Dzelzkalēja-Burmistre min faktu, ka Latvijas lauksaimnieki vēl aizvien saņem zemākos tiešmaksājumus starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to, piemēram, zemnieks Polijā, kurš saņem lielāku atbalstu no ES, spēj veiksmīgāk konkurēt ar savas produkcijas cenu Eiropas tirgū.
“Turklāt, runājot par lauksaimniecības atbalsta politiku, skats nākotnē nav rožains, ņemot vērā šobrīd gaisā virmojošo politiķu vēlmi pēc 2027. gada “upurēt zemniekus” par labu kohēzijas politikai,” viņa piebilst.
Otrkārt, Latvijā ir augstas elektroenerģijas izmaksas, kas būtiski palielina augļu un dārzeņu pašizmaksu, kā arī uzņēmumi aizvien saskaras ar nepietiekamu darbaspēka pieejamību un lielo nodokļu slogu.
Treškārt, ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Latvijas zemniekiem ir faktiski neiespējami konkurēt saražotā apjoma ziņā ar lielajām agrārajām valstīm, kas atrodas Eiropas dienvidu pusē. Latvijā ir īsāks augu veģetācijas periods, līdz ar to arī zemāka ražība. Tajā pašā laikā finanšu ieguldījums ir lielāks,” norāda Dzelzkalēja-Burmistre un uzsver, ka Latvijas lauksaimniekiem ir arī daudz mazāks pieejamais augu aizsardzības līdzekļu klāsts, salīdzinot ar zemniekiem citās Eiropas valstīs. Tāpēc Latvijas audzētāji ar daudziem augu kaitēkļiem un slimībām nevar cīnīties, kas ir viens no iemesliem zemākam ražas apjomam. Šim argumentam ir arī pozitīvā puse, jo Latvijā audzētie pārtikas produkti ir veselīgāki.
Likumprojekta dēļ cietīs mazie ražotāji
Lai gan likumprojekta "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" mērķis, nosakot pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumu un piemērojot jaunas un lielākas sodu likmes mazumtirgotājiem, ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci, Dzelzkalēja-Burmistre pauž bažas, ka šķietami labas idejas rezultāts, aizstāvot vietējos zemniekus, būs pretējs.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece uzskata: “Mazumtirgotāju un vietējo ražotāju attiecības kļūs vēl saspīlētākas, un, protams, vairāk šis attiecas uz mazajiem ražotājiem un piegādātājiem. Tieši viņi cietīs visvairāk. Savukārt vienīgie ieguvēji būs lielie vairumtirgotāji un ražotāji.”