Upuri pat atdod savas bankas kartes un PIN kodus - krāpnieki ļoti veiksmīgi izmanto īpašību, kas piemīt daudziem
Neraugoties uz pieaugošo informētību, finanšu krāpšanas gadījumu skaits Latvijā turpina strauji pieaugt. 2024. gadā no banku klientiem izkrāpti vairāk nekā 16 miljoni eiro – divas reizes vairāk nekā 2023. gadā. Šī satraucošā statistika liecina par krāpnieku aizvien viltīgākām metodēm un tehnoloģiju izmantošanu.
Kā ziņo LV portāls, Finanšu nozares asociācijas dati atklāj, ka 15,5 miljoni eiro izkrāpti, klientiem pašiem apstiprinot maksājumus. Savukārt Valsts policija norāda uz vēl lielāku summu – vairāk nekā 16 miljoniem eiro, kas apliecina krāpšanas gadījumu intensitātes pieaugumu.
Jaunas krāpšanas metodes un psiholoģiskās manipulācijas
2024. gadā krāpnieki aktīvi izmantojuši tehnoloģiju jauninājumus, piemēram, deepfake (dziļviltojums) balsu viltošanu, lai uzdotos par pazīstamiem cilvēkiem un izkrāptu naudu. Bieži lietota arī sociālā inženierija – krāpnieki izlikās par banku, Valsts policijas un citu iestāžu pārstāvjiem, lai iegūtu personīgo informāciju.
Lai panāktu ātru reakciju, tika izmantota steidzināšanas taktika.
Krāpnieki, izliekoties par Valsts policijas darbiniekiem, paziņoja, ka bankas konts ir apdraudēts, un mudināja upurus nodot maksājumu kartes un PIN kodus. Tāpat bieži sastopama bija investīciju krāpšana, kur solīja ātru un lielu peļņu, izmantojot sociālos tīklus un vilinošas reklāmas.
Kas visbiežāk tiek apkrāpti?
Valsts policijas un Finanšu nozares asociācijas dati atklāj, ka 64% krāpšanas upuru ir sievietes, īpaši vecāka gadagājuma sievietes telefonkrāpšanā. Sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem biežāk cieta no krāpšanas sociālajos medijos. Investīciju krāpšanā visvairāk cieta vīrieši, kuri meklēja izdevīgus ieguldījumus.
Pārsteidzoši, bet pieaug arī izglītotu cilvēku un vadošos amatos strādājošo upuru skaits. Arvien vairāk krāpšanas shēmās iesaistās arī jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri vieglas peļņas dēļ kļūst par naudas mūļiem.
Jaunākās krāpšanas metodes un uzņēmumu apdraudējums
2024. gadā parādījās jaunas krāpšanas metodes, tostarp kvikšķerēšana, izmantojot viltotus QR kodus, lai izkrāptu personas datus. Krāpnieki arī aktīvi vēršas pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sūtot viltus e-pastus ar lūgumiem atjaunot klientu vai uzņēmuma datus.
2025. gada 10. oktobrī stāsies spēkā Zibmaksājumu regula, kas bankām uzliks par pienākumu pārbaudīt maksājuma saņēmēju pirms maksājuma apstiprināšanas. Šis jaunais drošības mehānisms palīdzēs samazināt finanšu krāpšanas riskus un uzlabos maksājumu drošību visā Eiropas Savienībā.
Valsts policijas un banku ieteikumi, kā pasargāt sevi no krāpniekiem
Lai izvairītos no finanšu krāpnieku lamatām, Valsts policija un bankas sniedz šādus ieteikumus:
- Esiet piesardzīgi ar nezināmiem zvaniem: Ja saņemat zvanu no personas, kas uzdodas par bankas vai valsts iestādes darbinieku un pieprasa personīgu informāciju, pārtrauciet sarunu un sazinieties ar attiecīgo iestādi, izmantojot oficiālos kontaktus.
- Nepiekrītiet aizdomīgiem ieguldījumu piedāvājumiem: Krāpnieki bieži piedāvā "neticami labas" investīciju iespējas. Pirms ieguldījumu veikšanas pārbaudiet, vai pakalpojumu sniedzējs ir licencēts, apmeklējot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapu.
- Neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm: Krāpnieki var sūtīt e-pastus vai īsziņas ar saitēm, kas ved uz viltus vietnēm. Pārbaudiet sūtītāja adresi un nekad neievadiet personīgu informāciju nepazīstamās vietnēs.
- Regulāri pārbaudiet konta izrakstus: Sekojiet līdzi saviem finanšu darījumiem un nekavējoties ziņojiet bankai par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm.
-
Izmantojiet oficiālas lietotnes ziņošanai: Ja saskaraties ar aizdomīgām darbībām internetā, ziņojiet par tām, izmantojot Valsts policijas mobilo lietotni "Mana drošība".
Atcerieties, ka krāpnieki pastāvīgi pilnveido savas metodes, tāpēc ir būtiski saglabāt modrību un kritisku domāšanu, lai pasargātu sevi un savus finanšu līdzekļus.
