Nākamgad IKP būtu jāpieaug straujāk, uzskata ekonomisti

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka ideālā pasaulē IKP vajadzētu balstīt trim vaļiem - privātajam patēriņam, investīcijām un eksportam, kas turklāt skatienu vērstu ilgtspējības virzienā, nodrošinot līdzsvaru ne tikai šodien, bet arī rīt. Tomēr jau ilgstoši stabilākais balsts Latvijas IKP līmeņa noturēšanā ir valdības patēriņš, kura izredzes ilgstoši stutēt izaugsmi ir apšaubāmas un pat nevēlamas.

Puķe atzīst, ka arī trešajā ceturksnī privātais patēriņš un investīcijas joprojām ir vājas, un eksportētājiem arvien ir jāmet kūleņu kūleņi, lai noturētos jau tā novārdzinātajos eksporta tirgos. Reizēm izdodas, reizēm - nē, bet šajā ceturksnī eksports ir audzis, norāda Puķe.

Ekonomiste skaidro, ka ne vienmēr var noteikt vienu skaidru slimības cēloni, parasti ir vesels faktoru jūklis. Arī šajā gadījumā ekonomikas dalībnieki saskaras gan ar komplikācijām pēc Covid-19, gan ar fiziskām un mentālām kara traumām. Šobrīd apjukumu radījušas arī ASV prezidenta vēlēšanas, un tā ir tikai daļa no ekonomisko veselību ietekmējošajiem faktoriem.

Puķe prognozē, ka "trīs vaļu" kopīga sadarbība IKP balstīšanai nākamgad vēl varētu kavēties, visticamāk, visi vienlaikus veselāki nekļūs. Lielākas izredzes ātrāk spēcināties ir privātajam patēriņam un investīcijām, tomēr arī eksports var mūs pārsteigt, uzskata ekonomiste.

Viņa norāda, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad ir uzlabojusies, arī vēlme inflācijas noplicinātos uzkrājumus atjaunot pakāpeniski izsīks. "Tad kādā brīdī privātais patēriņš kā fēnikss pacelsies spārnos, varbūt ne ļoti augstam lidojumam, bet, ar piesardzīgu distanci pieskatot piezemēšanās iespējas, tomēr lidos," uzskata Puķe.

Tāpat ekonomiste norāda, ka investoriem ir pieejams apjomīgs Eiropas Savienības fondu finansējums, kredītu procentu likmju samazināšanās padara pievilcīgākas arī aizņemšanās iespējas. Ja vien mazinātos nenoteiktības drūmie mākoņi, tad investīciju jomā iespīdētu saules stari, domā Puķe.

Vienlaikus ekonomiste skaidro, ka ārējā pieprasījuma prognozes joprojām ir piesardzīgas, turklāt saglabājas bažas par konkurētspēju eksporta tirgos. Tomēr ir arī pozitīvas pazīmes straujākai eksporta attīstībai - šogad ir veiktas un tuvākajos gados vēl plānotas apjomīgas investīcijas augstākas pievienotās vērtības preču ražošanā, īpaši kokrūpniecībā un inženierijas nozarēs. Tas var sniegt spēcīgāku impulsu eksporta izaugsmei un tik sen gaidīto pozitīvo ziņu birumu.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka trešajā ceturksnī ir samazinājusies pievienotā vērtība visās svarīgākajās eksporta nozarēs, izņemot izmitināšanu un ēdināšanu. Par spīti gaišajām cerībām pirms gada, dziļos mīnusos ir investīciju dinamika, līdz ar to arī valsts nākotnes būvēšanā nenotiek tā, kā iecerēts.

Tomēr Strautiņš norāda, ka, lai arī IKP samazinās, dzīve kļūst labāka. Trešajā ceturksnī reālās algas pieauga par 8,3%. Novembra patērētāju aptaujās vairākums respondentu pirmo reizi kopš 2021.gada decembra saka, ka viņu finansiālā situācija 12 mēnešu laikā ir uzlabojusies. Gadās arī otrādi - 2022.gadā reālais IKP pieauga par 1,8%, bet reālā dzīve kļuva sliktāka.

Tāpat Strautiņš skaidro, ka IKP samazinās, bet mēs neesam vainīgi, jo Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Igaunija, ir neveiksmīgas sakritību virknes upuris. Strautiņš norāda, ka ir krīze mums svarīgajos Eiropas mājokļu tirgos, ir vairākas krīzes eksporta tirgos kopumā. Karš Ukrainā ietekmē investīcijas un tūrismu. Tranzītbiznesa noriets bija nenovēršams. Izejvielu cenu kāpums 2021.-2022.gadā mūs ietekmēja īpaši stipri, vēl dzird tā atbalsis.

Ekonomists vērš uzmanību, ka IKP samazinājums gada griezumā sezonāli izlīdzinātajos datos bija mazāks jeb 1%. Šie dati labāk rāda patieso tendenci.

IKP samazinās, bet tuvākajā nākotnē tas pieaugs, un veidojas priekšnosacījumi tam, lai pēc pāris gadiem mūsu zemes ekonomika zeltu un plauktu, prognozē Strautiņš. Ekonomists domā, ka jau nākamais gads būs labāks par šo, jo krīze eksporta tirgos nevar turpināties bezgalīgi. Tāpat krītošās procentu likmes agri vai vēlu iekustinās mājokļu tirgus. Ekonomists arī norāda, ka neviens karš nevar turpināties mūžīgi, bet patērētāji apradīs ar jauno cenu līmeni un tērēs aktīvāk.

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) fondu perioda, kā arī "NextGenerationEU" naudas apguves makroekonomiskās ietekmes pīķis vēl ir priekšā, akcentē Strautiņš. Viņš norāda, ka ieguldījumi lielākajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad strauji aug, bet hipotekārā kreditēšana kāpj milzu ātrumā.

Tāpat Strautiņš vērš uzmanību, ka IKP samazinās, bet sniegums ilgākā laikā ir bijis ļoti labs. Šajā gadsimtā esam bijuši viena no ES straujāk augošajām ekonomikām, uzsver ekonomists. Salīdzinājumā ar 2000.gadu Latvijas reālais kopprodukts uz iedzīvotāju līdz 2023.gadam auga 2,6 reizes, Lietuvā - 2,9 reizes, Igaunijā - divas reizes, bet Polijā - 2,3 reizes. ES kopumā progress šajā laikā bija tikai 30%.

"Rēķinot kopējo IKP, gluži tik labi neizskatāmies - emigrācija ir liela, bet tā nekādi nemazina palikušo iedzīvotāju nopelnus, jo labklājība ir reālie ienākumi uz vidējo iedzīvotāju, nevis vidējo iedzīvotāju kaut kādā alternatīvajā vēsturē. Ja būtu vairāk iedzīvotāju, arī IKP būtu lielāks," pauž Strautiņš.

Tāpat Strautiņš pieļauj, ka IKP patiesībā nemaz nesamazinās, un šeit var uzzīmēt daudz teoriju. Piemēram, nav iespējams precīzi izmērīt inflāciju, "biezu miglu" rada patērētāju izvēļu maiņas, mazumtirgotāju pārdošanas veicināšanas pasākumu ietekme uz cenu mērīšanas precizitāti.

Strautiņš skaidro, ka ir pazīmes, kas liecina, ka Latvijā ir ilgstoši pārspīlēta ražotāju cenu inflācija, tādējādi datos samazinot reālo ražošanas kāpumu. Ja ir "šķība" inflācija, tāds ir arī reālais IKP. Varbūt IKP tiešām samazinās gada griezumā, bet ilgākā laikā patiesā aina ir labāka, pieļauj Strautiņš, skaidrojot, ka ekonomikā ir neprognozējama ne tikai nākotne, bet arī pagātne.

"Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sākotnēji teica, ka pērn IKP samazinājās, pēc tam izrādījās, ka tomēr auga, un varbūt līdzīgs liktenis piemeklēs šī gada datus," domā Strautiņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka gada pēdējā ceturksnī būtiski pavērsieni ekonomikā nav gaidāmi, lai gan datos varētu uzrādīties nedaudz pozitīvākas dinamikas iezīmes.

Nākamgad pakāpeniski turpinās stiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālāka pirktspējas nostiprināšanās, prognozē Gašpuitis. Savukārt ājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana spiedīs Eiropas Centrālo banku (ECB) straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, kas nodrošinās labākas atgūšanās izredzes eksportam. Tāpat ekonomists norāda, ka daudzviet soli pa solim aktivizējas nekustamā īpašuma tirgus, Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī turpmākā atgūšanās būs lēnīga.

Gašpuitis sagaida, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies ES fondu ieplūde. Zemākas procentu likmes iekustinās arī privātās investīcijas. Kreditēšanas aktivitāte gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu vidū pēdējos mēnešos ir sākusi atdzīvoties.

Caurmērā virziena rādītāji norāda uz mērenu un pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos nākamā gada laikā, secina Gašpuitis. Tomēr riska līmenis nozīmē, ka sagaidāmā paātrināšanās ir trausla, brīdina ekonomists. Viņaprāt, divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa turpmākās politikas.

Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti, skaidro Gašpuitis. Viņaprāt, ja Tramps spēs situāciju stabilizēt vai pat uzlabot, pārliecības stiprināšanās uzlabos ekonomikas asinsriti. Ja karadarbība Ukrainā nosvērsies par labu Krievijai, gan politiskās, gan ekonomiskās sekas grūti prognozēt. Ekonomists skaidro, ka šādos apstākļos nervozitāte un nenoteiktība pieaugs, ietekmējot ekonomiskos procesus. Tāpat jārēķinās ar dažādu sabotāžas gadījumu iespējām, kas var ekonomiskos procesus palēnināt.

Visticamāk, ka ASV un Eiropa no jauna saķersies savstarpējā ekonomiskās politikas konfrontācijā, prognozē Gašpuitis. Ja šīs politikas ietekmē tiks iedragāta eirozonas lielāko ekonomiku izaugsme, caur tirdzniecības partneru izaugsmes iespēju sarukumu tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme.

Ekonomists vērš uzmanību, ka arī tiešā ietekme var būt jūtama, jo ASV tirgus loma Baltijas valstu preču eksportā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi. Eiropu un Latviju var skart ASV izvērstais tarifu karš arī ar citiem reģioniem, īpaši Ķīnu. Šādos apstākļos Ķīnas produkcija, kas nenonāks ASV, meklēs citus tirgus, bieži vien piemērojot agresīvu cenu politiku.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīst, ka tautsaimniecība šogad ir vārga - pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika sarukusi par 0,5% salīdzinājumā ar pērno gadu.

Mājsaimniecību patēriņš, lai gan slinki, bet atkopjas, norāda Zorgenfreija. Nesen publicētie dati par algām apstiprināja to, ko "Swedbank" iepriekš prognozēja. Patērētāju pirktspēja turpina palielināties, un šovasar atguvusi augstās inflācijas laikā zaudēto, sasniedzot iepriekšējo pīķa līmeni. Arī patērētāji ir kļuvuši krietni pozitīvāki, un nu jau patērētāju noskaņojums ir labāks nekā vidēji vēsturiski tas ir bijis. Ekonomiste skaidro, ka tas veicina iedzīvotāju tēriņu atsākšanos.

Trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņš pret pērno gadu kāpis par 0,7%, un nedaudz palielinājies arī attiecībā pret otro ceturksni - par 0,2%. Turklāt tirdzniecības nozare uzrādīja spēcīgu kāpumu par 4,7%, un bija viens no ekonomikas balstiem. Zorgenfreija prognozē, ka arī turpmākos ceturkšņos patēriņš varētu veicināt IKP izaugsmi.

Ārējā sektorā, kur pēdējo pusotru gadu esam pieraduši redzēt lielus mīnusus, beidzot esam sagaidījuši kaut nelielu, bet tomēr - kāpumu, atzīst Zorgenfreija. Eksports trešajā ceturksnī audzis par 0,2% pret pērno gadu un par 1% pret iepriekšējo ceturksni. Pret pērno gadu pakalpojumu eksportā vēl redzam mīnusus, bet salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni audzis gan pakalpojumu, gan preču eksports. Zorgenfreija uzsver, ka tās ir labas ziņas - melnā strīpa eksportā izskatās, ka palēnām gaist. Taču spēcīgāku un noturīgu izaugsmi eksportā "Swedbank" prognozē vien nākamgad.

Vienīgā nemainīgi sliktā ziņa ir saistīta ar investīcijām, kur turpinās lejupslīde, norāda Zorgenfreija. Privātais sektors vājās ekonomiskās vides, joprojām samērā augsto procenta likmju un neskaidrības dēļ ir nogaidošā pozīcijā, un investīcijas atliek. Ekonomiste skaidro, ka šādos apstākļos ekonomika būtu liela ieguvēja no publiskā sektora projektu ātrākas realizācijas.

Tomēr Zorgenfreija atzīst, ka notiek tieši pretējais - publiskā sektora investīcijas, kas saistītas ar ES fondiem un "Rail Baltica", šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem. Ekonomiste uzsver, ka Latvijai piešķirtie fondu līdzekļi tuvākajos gados būs jāapgūst, un laiks ir ierobežots.

Savukārt privātajā sektorā, īpaši mājokļu jomā, investīciju atgūšanos balstīs procentu likmju kritums, prognozē Zorgenfreija. Jau šobrīd redzama aktīvāka kreditēšana mājokļu sektorā un lielāku aktivitāti transakciju skaitā, un ekonomiste sagaida, ka šeit pozitīvajām tendencēm vajadzētu turpināties. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados "Swedbank" prognozē straujākus investīciju tempus.

Kopumā jaunākie dati par ekonomikas attīstību atbilst "Swedbank" novembrī publicētajām prognozēm par IKP kritumu šogad 0,3% apmērā. Nākamgad ekonomika sasparosies, un varētu augt par 2,4%, prognozē Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.