foto: Unsplash
Pārtērēšanās fenomens - finanšu eksperta padomi, kā svētkos neiztērēt visu mēneša budžetu
Lai iztērētu mazāk naudas, ir iespēja izvēlēties kādu no daudzajiem bezmaksas pasākumiem.
Bizness un ekonomika
2024. gada 23. jūnijs, 07:34

Pārtērēšanās fenomens - finanšu eksperta padomi, kā svētkos neiztērēt visu mēneša budžetu

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Vasarā ir zemāki rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc loģiski būtu mēnešos, kad nav centrālās apkures un arī elektrību tērējam mazāk, iekrāt, taču siltais laiks arī ir kārdinājumu pilns, brīdina eksperti.

Teju puse jeb 46% “Norstat” aptaujāto atzīst, ka vislielāko ietekmi uz viņu ģimeņu budžetu atstāj pārtikas cenas. Seko komunālo pakalpojumu rēķini – 37% – un kredītu procentu maksājumi ­– 11%.

“Lai gan pēdējos gados dažādas aptaujas rāda, ka pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus, joprojām diezgan liels īpatsvars ir tādu, kuriem uzkrājumu nav vispār vai tie ir minimāli, tāpēc jāmaina attieksme pret naudu un krāšanu, un to var sākt darīt siltajā sezonā, piemēram, novirzot ietaupīto naudu krājkontā,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš arī piebilst, ka ārēji faktori – nepietiekami ienākumi, darba zaudēšana vai ekonomiskie iemesli, piemēram, inflācija –  var izjaukt finanšu plānus pat disciplinētākajiem cilvēkiem, tomēr ir arī svarīgi apzināties, ka daudzi šķēršļi, ar kuriem mēs saskaramies, ir novēršami, ja apzināmies problēmas un apņemamies mainīt savus ieradumus.

Tuvojoties Jāņiem, daudzi plāno saulgriežu sagaidīšanu ar ģimeni un draugiem, svētku galdu un dfažnedažādām izklaidēm. Daudzi ņem atvaļinājumu un saņem tā dēvēto “atvaļinājuma naudu”, kas rada sajūtu par līdzekļu pieplūdumu. Pret svinēšanu būtu jāizturas arī racionāli, lai vienā naktī neiztērētu lielāko daļu nākamā mēneša budžeta un pēc svētkiem nepaliktu mieles.

Kas mums liek pārtērēties svētkos?

Pārtērēšanās ir sarežģīts fenomens, kuru ietekmē vairāki psiholoģiski, sociāli un ekonomiski iemesli. Piemēram, iepirkšanās var izraisīt dopamīna izdalīšanos smadzenēs, kas rada laimes sajūtu. Tāpēc cilvēki bieži izmanto iepirkšanos kā veidu, lai uzlabotu savu emocionālo stāvokli, kā arī lai mazinātu stresu, trauksmi vai depresiju.

Jāņem vērā arī psiholoģiskais aspekts. Proti, reklāmas un apkārtējā ažiotāža var radīt pamudinājumu doties svinēt, pat ja nemaz negribas. Tas liek sekot līdzi citiem, kas var radīt spiedienu piedalīties un arī tērēt naudu, kuru varētu izmantot lietderīgāk – krājot kādam lielākam pirkumam, ceļojumam vai pirmajai iemaksai par mājokli.

Savukārt, kad kontā vai makā parādās it kā lieka nauda, piemēram, vasarā, kad nav lielu rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēki uzskata, ka var to brīvi tērēt savām iegribām, neapzinoties nepieciešamību pēc uzkrājumiem.

“Daudziem trūkst zināšanu par to, kā efektīvi pārvaldīt savus ienākumus un uzkrājumus, tāpēc ikdienā, kaut vai reizi mēnesī, ir jāatvēl laiks tam, lai uzzinātu par jauniem piedāvājumiem vai salīdzinātu dažādus kredītiestāžu produktus,” iesaka Surgofts, piebilstot, ka Latvijas Bankas vietnē var ērti apskatīt dažādu kredītiestāžu likmes.

Izveidojiet brīvdienu budžetu un ievērojiet to

Pārskatiet savas finanses, lai izlemtu, cik daudz varat atļauties iztērēt svētkiem. Objektīvai plānošanai var palīdzēt arī iepriekšējo gadu pieredze – cik daudz nopirkta ēdiena vai dzērienu palika pāri, kuras dekorācijas nedeva vēlamo efektu un tāpēc nācās izmest, kas netika izmantots vispār.

Tomēr pat visrūpīgāk izplānotais budžets nepalīdzēs, ja to neievēros. Finanšu disciplīnu ir īpaši grūti saglabāt pirms svētkiem un pašu svētku laikā, taču jūsu bankas konts būs jums pateicīgs.

“Neapšaubāmi, ka svētki ir jāsvin, bet par finanšu veselību ilgtermiņā ir jādomā visu gadu, apsverot tēriņus arī svētku mielastam, ceļa izdevumiem un citām Līgo un Jāņu svinēšanas vajadzībām,” saka Surgofts.

Vairāk kopā būšanas un tradīciju, nevis pārēšanās

Ikviens Eiropas Savienības iedzīvotājs gadā atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, tāpēc ir svarīgi gan ikdienā, gan svētkos rūpīgi padomāt, cik daudz patiešām tiks apēsts un cik nonāks atkritumu konteinerā.

““Norstat” aptaujas dati rāda, ka pārtikas iegāde ļoti būtiski ietekmē Latvijas ģimeņu budžetu, taču šos tēriņus var samazināt, plānojot pirkumus, sekojot akcijām veikalos, kā arī mainot ieradumus, piemēram, samazinot cukuroto dzērienu vai citas neveselīgas pārtikas daudzumu. Vēl viens veids, kā izvairīties no produktiem, kas “nejauši” mēdz nonākt groziņā, ir iepirkšanās tiešsaistē, kur tiešām var koncentrēties uz vajadzīgo,” rekomendē Surgofts.

Īpaša uzmanība jāpievērš piedāvājumiem iegādāties divas vai vairākas vienības par vienas cenu, piemēram, jānopērk kādas divas preces, lai saņemtu trešo bez maksas. Bieži vien pirmā reakcija ir, ka tas ir izdevīgi, taču ir vēlams padomāt mazliet uz priekšu. Proti, kāds ir produkta derīguma termiņš, vai tiešām tik daudz spēs patērēt, jo nereti pērkam it kā izdevīgāk, taču beigu beigās nepagūstam izmantot un izmetam ārā. Papildus tam var salīdzināt citu līdzīgu produktu cenu kilogramā.

Jāņos godinām tradīcijas ar dziedāšanu, dejām un papardes zieda meklējumiem, tāpēc vairāk jāpadomā par kopā būšanu, nevis pārēšanos ar šašliku un sieru.

Izmantot iespējas un doties uz bezmaksas pasākumiem

Tiem, kas paliek Rīgā, ir iespēja izvēlēties kādu no daudzajiem bezmaksas pasākumiem galvaspilsētas ielās, parkos, pludmalēs un krastmalā. Pasākumi notiek arī pilsētas apkaimēs, un uz tiem var doties gan kājām, gan ar sabiedrisko transportu, kas Jāņos būs bez maksas.

Tomēr arī bezmaksas pasākumi nav īsti bez maksas, jo apkārt tirgo gardumus un citas kārdinošas lietas, īpaši, ja līdzi ir mazi bērni. Ar viņiem, pirms doties svinēt, jāpārrunā, cik daudz varēsiet atļauties iztērēt.

“Bērniem kopš mazotnes ir jāapgūst finanšu pamatzināšanas, un vislabāk, ja viņi redz pozitīvu paraugu – vecākus, kuri plāno budžetu un domā par ģimenes labklājību ilgtermiņā. Lai mazinātu stresu brīdī, kad jau stāvat pie kāda tirgotāja, pirms tam mājās būtu vēlams pārrunāt, kāds ir katra tēriņa budžets, vienoties, ka tāds ir gan vecākiem, gan bērniem. Ja atvases jau ir gana pieaugušas, varbūt var iedot katram noteiktu summu, lai paši kontrolētu savus tēriņus,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs.

“Norstat” aptauja tika veikta no 2024. gada 11. līdz 17. aprīlim, un tika aptaujāti 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.