Apdrošinātāja "Ergo" vadītāja norāda Latvijas sabiedrībā uz bīstamu tendenci, ko izraisījusi inflācija

Statistika liecina, ka pērn par 19% ir pieaudzis parakstīto nedzīvības apdrošināšanas prēmiju apjoms. Kā jūs izskaidrotu šo pieaugumu?

Vissvarīgākais iemesls tam bija inflācija. Sava ietekme ir arī karam Ukrainā, jo tiek kavētas piegādes, ir grūtāk saņemt preces, attiecīgi cenas pieauga. Tātad galvenā ietekme bija inflācijai un karam, kas, protams, ir savstarpēji saistīti. Apdrošināšanas uzņēmumi no tā vienmēr ir atkarīgi. Piemēram, ja mēs apdrošinām ēkas, mums ir arī jāpārliecinās, ka tās varēs atjaunot, ja kaut kas notiks. Tādēļ, ja cenas pieaug, tad arī mūsu prēmijām ir jāpalielinās, lai mēs varētu samaksāt par bojājumu novēršanu.

Otrs svarīgs iemesls bija tas, ka pēc pandēmijas Latvijā ir pieejami lielāki Eiropas Savienības fondu līdzekļi un sākās jauni projekti. Piemēram, mēs redzējām, ka palielinās interese par būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Cerams, ka šī tendence šogad turpināsies.

Vēl viena lieta, kas noteikti jāpiemin, - tagad Latvijā ir vairāk apdrošinātu transportlīdzekļu. Kopējais apdrošināto transportlīdzekļu skaits ir palielinājies par 3%, turklāt jaunreģistrētu transportlīdzekļu, kas parasti ir dārgāki, skaits ir palielinājies par 14%.

Līdz ar to var teikt, ka pieaugumu ir ietekmējuši daudz faktoru.

Kuros apdrošināšanas veidos ir vislielākais pieaugums?

Liels pieaugums bija tieši civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Pretstatā nedzīvības apdrošināšanai pagājušajā gadā par 8% samazinājās dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms. Kāpēc tā?

Galvenais iemesls ir inflācija un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju. Inflācija bija patiešām augsta, it īpaši 2022. gadā, un daudziem cilvēkiem vajadzēja atteikties no ierastajiem tēriņiem vai pat uzkrājumiem, lai samaksātu, piemēram, par apkuri, par pārtiku. Inflācija skāra arī citas Eiropas valstis, tādēļ dzīvības apdrošināšanas prēmiju apjoms, ja mēs pamatā runājam par iemaksām pensijām, vairāk vai mazāk samazinājās visā Eiropā.

Tomēr situācija Latvijā ir atšķirīga, jo citās Eiropas valstīs cilvēki ir pieraduši maksāt ikmēneša iemaksas pensijām. Tagad es esmu šeit, Latvijā, jau 14 mēnešus, bet sākumā man tiešām bija liels pārsteigums, ka ne visi cilvēki veic iemaksas savām nākotnes pensijām. Piemēram, Vācijā un Austrijā tā ir pilnīgi ierasta prakse. Latvijā tā vidēji ir tikai desmitā daļa. Atceroties, ka pašlaik Latvijā trešdaļa cilvēku, kas ir vecāki par 65 gadiem, dzīvo zem nabadzības sliekšņa, situācija ir viena no vissliktākajām attīstītajās valstīs. Tāpēc ir ļoti skumji, ka tagad ir bijis vēl arī iemaksu samazinājums inflācijas dēļ. Tiešām ir jādomā, kā mēs varam motivēt cilvēkus atkal ieguldīt naudu dzīvības apdrošināšanā. Man tā ir ļoti, ļoti svarīga tēma.

Varbūt tas ir tikai laika jautājums?

Es ļoti ceru. Ja mēs skatāmies uz visu apdrošināšanas tirgu kopumā, mēs redzam, ka Latvija attīstās tajā pašā virzienā kā citas Eiropas valstis. Piemēram, mēs to redzam veselības apdrošināšanā. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka arī dzīvības apdrošināšana turpinās augt.

Ir dažādi izaicinājumi, bet es domāju, ka mēs tos pārvarēsim, jo sabiedrībai tas ir nepieciešams un cilvēkiem ir jāpalielina savi uzkrājumi pensijai. Bet ir žēl, ka tagad ir redzama šī lejupslīde.

Pērn apdrošināšanā ir redzamas vēl kādas tendences, kuras būtu vērts pieminēt?

Pēc pandēmijas ir ievērojami palielinājies cilvēku aktivitātes līmenis. Mēs redzam, ka cilvēki daudz vairāk ceļo un ir daudz aktīvāki. Līdz ar to palielinās arī potenciālie riski, un mēs to redzam ceļojumu un transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumā - tas atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Otra lieta, kur mēs patiešām redzam izmaiņas tirgū, attiecas uz darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanu. Vairāk nekā katram otrajam darbiniekam Latvijā ir veselības apdrošināšana. Mēs arvien vairāk redzam, ka arī mazāki uzņēmumi ir gatavi investēt tajā, jo redz, ka tas ir svarīgs faktors darbinieku motivācijā, it īpaši apstākļos, kad kvalificēto darbinieku tirgū nav daudz. Es arī domāju, ka veselības apdrošināšanas apjoms turpinās pieaugt. Pagājušogad veselības apdrošināšana Latvijā apsteidza tradicionāli lielākos apdrošināšanas veidus OCTA un KASKO gan parakstīto prēmiju, gan atlīdzību ziņā. Tātad šeit mēs patiešām redzam tirgus izmaiņas.

Ko pērn varēja redzēt Igaunijā, Lietuvā, citos Eiropas apdrošināšanas tirgos? Ar ko Latvija atšķiras?

Ļoti interesanti ir tas, ka šeit tirgus ir daudz dinamiskāks nekā citās Eiropas valstīs, neraugoties uz tirgus mazo izmēru. Tāpat šeit vēl nav tirgus piesātinājuma. Tāpēc es šeit saskatu lielu potenciālu, un mēs redzēsim vēl lielāku izaugsmi. Piemēram, pagājušajā gadā mēs "Ergo" piedzīvojām vienu no lielākajām izaugsmēm tieši Baltijas valstīs. Turklāt tas nebija tikai inflācijas un pieaugušo cenu dēļ, bet arī tāpēc, ka mēs pārdevām vairāk polišu. Turklāt ir potenciāls šo apjomu vēl kāpināt, jo ir pietiekami daudz risku, kas vēl jāapdrošina.

Tāpat interesanti ir arī tas, ka šeit ir ļoti, ļoti starptautisks apdrošināšanas tirgus, ja mēs skatāmies uz šeit strādājošajām apdrošināšanas sabiedrībām. Ir apdrošināšanas sabiedrības, kas nāk no Vācijas un Austrijas, no Polijas, no Zviedrijas, no Norvēģijas. Tas nozīmē, ka tās nāk ar idejām un produktiem arī no savām māteskompāniju valstīm, un tas padara tirgu dinamiskāku.

Ja runājam par konkurenci un uzkrāšanu pensijām, vai jums nav sajūta, ka apdrošinātājiem krietni ir jākonkurē arī ar bankām un to pensiju fondiem, jo, ja cilvēkiem ir ierobežoti līdzekļi, tad visdrīzāk viņi izvēlas, vai krāt pensijai pensijas fondā vai pirkt dzīvības apdrošināšanas polisi, nevis abus?

Jā. Tomēr par šo jautājumu ir jārunā plašāk, jo, kā jau es minēju, galvenā problēma ir tā, ka daudziem cilvēkiem nav pietiekami lielu ienākumu tad, kad viņi pensionējas.

Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma un notiek patiešām pretrunīgas diskusijas par to, vai tā ir pietiekami laba, vai ir pareizi pensiju uzkrājumus veidot šādā veidā utt. Taču tas, ko es atšķirībā no citām valstīm Latvijā tik daudz neredzu, ir iesaiste no valdības puses, kas skaidri un gaiši pateiktu, kā strādā mūsu pensiju sistēma un mums visiem ir jāveido uzkrājumi, jo, kad būsim vecāki, valsts nevarēs mums palīdzēt tik daudz, cik mēs vēlētos. Pašlaik šo izglītojošo darbu veic bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Tomēr cilvēkiem par to var rasties arī šaubas, jo, protams, ka tas ir arī mūsu bizness, no kā mēs gūstam ienākumus. Tādēļ es ļoti ceru, ka publiskajās diskusijās vairāk uzmanības tiks pievērsts tam, cik svarīga ir visaptveroša pensiju sistēma, lai cilvēkiem patiešām būtu stabila situācija, kad viņi pensionējas. Es cerētu uz lielāku pozitīvu atbalstu, kas cilvēkus iedrošinātu domāt par laiku, kad viņiem būs jāaiziet pensijā.

"Ergo" noteiktais minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, lai iegādātos mūža pensijas polisi, ir 3000 eiro, kas ir lielākais starp apdrošināšanas kompānijām. Cik optimāls ir šis apjoms šodienas situācijā?

Jā, citas apdrošināšanas sabiedrības ir noteikušas mazāku minimālā uzkrājuma apjomu nekā mēs. Bet, ja mēs skatāmies uz izmaksu garantēto periodu un potenciālo pensionēšanās vecumu, jūs saņemat ļoti, ļoti mazu summu. Ja uzkrātais kapitāls ir 3000 eiro un ir 20 gadu garantētais izmaksu periods, jūs saņemat 10 eiro mēnesī, kas nekādi neuzlabos jūsu dzīves līmeni. Tādēļ mums ir jārunā ar klientiem, lai viņi patiešām saprastu, ko viņi saņems.

Patlaban vidējais uzkrājums ir lielāks par 8000 eiro, kas joprojām nav īpaši daudz, bet, protams, ir daudz labāk, ja summa ir lielāka par jau minētajiem 3000 eiro. Turklāt mēs arī redzam, ka uzkrājumi ir pieauguši pēdējo 18 mēnešu laikā. Tāpat finanšu tirgiem tagad klājas labāk un līdz ar to cilvēki no savām iemaksām valsts fondēto pensiju shēmā saņem vairāk. Tomēr galvenais ir, lai mūsu klienti saprot to, cik no sava uzkrātā pensijas kapitāla varēs saņemt.

Vai "Ergo" minimālo summu mūža pensijas apdrošināšanai varētu palielināt?

Tas ir atkarīgs arī no laika perioda līdz pensijas vecuma sasniegšanai, tādēļ svarīgākais šeit tomēr ir tas, lai klienti saprot, ar kādu ikmēneša piemaksu katrā gadījumā ir jārēķinās. Pašlaik netiek domāts par to, ka mēs varētu palielināt minimālo summu.

Ja atgriežamies pie nedzīvības apdrošināšanas, tad minējāt, ka prēmiju apjoms ir audzis ne tikai uz inflācijas rēķina, bet pieaudzis ir arī pārdoto polišu skaits. Kā tas iet kopā ar to pašu inflāciju, jo, piemēram, arī uzņēmumiem šajā laikā ir nācies gan maksāt augstākas īres maksas, gan darbinieki ir prasījuši pielikumu pie algas?

Mēs kā apdrošināšanas sabiedrība zināmā veidā pārņemam riskus no mūsu klientiem. Tādēļ tieši nestabilos laikos daudzi ierauga apdrošināšanas vērtību. Taču, jā, ir cilvēki un uzņēmumi, kas vairs nevar atļauties tik lielus izdevumus kā kādreiz. Tomēr mēs neredzam tendenci, ka viņi atteiktos no apdrošināšanas. Vairāk ir redzama tendence, ka viņi samazina apdrošināšanas segumu u.tml., bet viņi joprojām vēlas, lai viņiem būtu apdrošināšana pret lielu zaudējumu riskiem. Tādēļ drīzāk ir redzams, ka ir centieni salāgot prēmijas ar iespējām, bet nav tā, ka daudzi būtu gatavi atteikties no apdrošināšanas vispār.

Kādi pašlaik ir ienesīgākie apdrošināšanas veidi? Piemēram, pirms zināma laika apdrošinātāji sūdzējās, ka zaudējumus rada OCTA apdrošināšana.

Kā es jau teicu, mēs Baltijā atrodamies ļoti dinamiskā vidē, tādēļ situācija var mainīties dažu mēnešu laikā. Tāpat tirgus ir tik mazs, ka situāciju var mainīt vien daži lieli atlīdzību pieteikumi. Tādēļ uz jautājumu, kurš ir visizdevīgākais apdrošināšanas veids, ir ļoti grūti atbildēt. Tirgus ir dinamisks, cenas ir dinamiskas un, iespējams, rīt situācija jau būs cita.

Mēs pēc kārtas esam piedzīvojuši nu jau četrus izaicinājumiem pilnus gadus, kuri sākās ar pandēmiju un turpinās ar karu Ukrainā. Vai šis laiks apdrošināšanā ir radījis arī kādas izmaiņas, kuras nu jau var saukt par paliekošām?

Es jau pieminēju, ka pieaugums ir redzams veselības apdrošināšanā. Es domāju, ka šī tendence parādījās līdz ar pandēmiju, jo kopš šī laika cilvēki vairāk domā par savu veselību un to, kas īsti notiks, ja viņiem būs jādodas uz slimnīcu.

Otra lieta, ko pieminēt, arī sākās pandēmijas laikā, bet tagad tas ir saistīts arī ar tehnoloģiju attīstību, proti, cilvēki vairāk vēlas digitālus risinājumus. It īpaši gados jauni cilvēki biežāk izvēlas digitālos pakalpojumus, jo viņiem tas šķiet ērtāk nekā kontaktēties klātienē vai pa telefonu. Bet arī citās klientu grupās ir redzams, ka aug pieprasījums pēc ērti lietojamiem digitāliem risinājumiem.

Tāpat jāmin, ka mēs redzam pieaugumu dzīvības riska apdrošināšanas polišu apjomos. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk aizdomājas, kas notiks ar ģimeni un ar viņu saistībām nāves gadījumā. Tas, protams, ir pozitīvi, bet vienlaikus tas arī parāda, kā šī pasaule ir mainījusies un riska apzināšanās tagad ir augstāka.

Vai pēdējā laikā nav vērojams arī krāpšanās gadījumu skaita pieaugums un mēģinājumi tādēļ saņemt lielākas apdrošināšanas atlīdzības?

Nē, mēs nemanām krāpšanas gadījumu skaita pieaugumu. Tas arī ir jautājums, par kuru mums kā apdrošinātājiem ir patiešām jārūpējas. Ja dažu cilvēku krāpšanās dēļ pieaug kopējais atlīdzību apjoms, tad tas tālāk jau var ietekmēt prēmijas, kuras turpmāk maksās citi. Tāpēc tā ir ļoti nopietna tēma, un mēs daudz pie tās strādājam. Mūsu godīgajiem klientiem nevajadzētu saskarties ar problēmām šādu gadījumu dēļ. Mūsu sistēmās ir iespējas atklāt krāpšanu un noraidīt šādus atlīdzību pieteikumus. Protams, krāpšanas gadījumiem nav simtprocentīga risinājuma, bet mēs patiešām daudz ieguldām šajā jautājumā.

Tomēr vai tas, ka apdrošinātāji arvien vairāk pāriet uz digitāliem risinājumiem un arvien retāk dodas pārbaudīt negadījumos radušos bojājumus uz vietas, krāpniekiem nav ļoti vilinoši?

Ja process būtu tik vienkāršs, ka jūs digitāli piesakāt atlīdzību un tā tiek uzreiz izmaksāta, tad, protams, tā arī būtu. Tomēr katrs pieteikums tiek izskatīts, pārbaudīts, apstrādāts, tostarp tiek arī uzdots jautājums, vai tas šķiet reāls. Turklāt man ir jāsaka, ka šodien ar mākslīgā intelekta palīdzību ļoti daudz var izdarīt ne tikai, lai radītu viltojumus, bet arī lai viltojumus atklātu un noskaidrotu, vai tas ir reāls gadījums vai krāpšana.

Kādas ir jūsu prognozes par šo gadu tirgū?

Makroekonomiskās prognozes liecina, ka inflācija saglabāsies normālā līmenī un Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par aptuveni 2%. Kopumā to var vērtēt kā vāju ekonomisko izaugsmi, bet te ir jāatceras, ka līdzīgas prognozes ir visā pasaulē.

Mums nākotni es redzu pozitīvāk visu to iemeslu dēļ, par kuriem stāstīju iepriekš. Es teiktu, ka mūsu izaugsme varētu būt aptuveni 4% līdz 5% nedzīvības apdrošināšanā, jo mēs redzam, ka ir jauni projekti un līdz ar to arī riski, kuri ir jāapdrošina, tāpēc es saskatu lielāku izaugsmes potenciālu.

Arī veselības apdrošināšanas jomā mēs redzam izaugsmes potenciālu. No 2024.gada prēmiju maksājumu summa, līdz kurai tā ir neapliekama ar nodokli, ir ievērojami palielināta no 426 eiro līdz 750 eiro. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem varētu būt interesantāk to izmantot. Mēs arī redzam, ka inflācija medicīnas nozarē joprojām ir augsta, un tas arī turpmāk palielinās prēmijas.

Kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu - redzēsim. Es ceru, ka tās apjoms atkal palielināsies, bet vai tas notiks šobrīd, es neesmu pārliecināta. Ir redzams, ka mums klājas labāk nekā pagājušajā gadā, bet, vai tas turpināsies visu gadu, ļoti ir atkarīgs no ekonomikas attīstības un tā, vai cilvēki spēs atjaunot savus uzkrājumus un apdomāt uzkrājumus pensijai.

Minējāt, ka varētu pieaugt prēmiju apjoms veselības apdrošināšanā. Kā ar citiem apdrošināšanas veidiem?

Es domāju, ka šis gads vispār būs ļoti interesants, jo visā pasaulē šogad notiek daudz vēlēšanu un ASV ir lielākās, kā arī mums joprojām ir ģeoekonomiskie un ģeopolitiskie konflikti. Piemēram, neviens nevar pateikt, kā pēc vēlēšanām attīstīsies ASV un Ķīnas attiecības un kā tas ietekmēs ekonomiku.

Apdrošinātāju prēmijas ir ļoti atkarīgas no ekonomikas, jo mums ir jāmaksā atlīdzības, tāpēc ir ļoti daudz nezināmo. Attiecībā uz veselību es esmu pārliecināta par prēmiju pieaugumu, jo mēs jau tagad redzam, ka trūkst darbaspēka, tātad ir jāpalielina motivācijas paketes, kā arī pieaug medicīnas pakalpojumu cenas. To mēs zinām. Attiecībā uz pārējiem apdrošināšanas veidiem būs jāskatās, kas notiek ekonomikā.

Latvijā ļoti liels tirgus ir auto apdrošināšana - OCTA un KASKO. Kādas ir jaunākās tendences, ko jūs redzat šajos apdrošināšanas veidos?

Es jau minēju, ka uz ceļiem ir vairāk jaunu automašīnu, cilvēki vairāk ceļo un ir aktīvāki. Līdz ar to ir nedaudz lielāks pieprasījums pēc apdrošināšanas mehānisko transportlīdzekļu bojājumiem.

Diemžēl man ir arī jāpiemin, ka lielākas cilvēku aktivitātes dēļ ir arī vairāk nāves gadījumu ceļu satiksmes negadījumos. Tas, protams, ietekmē arī cenas, jo palielinās negadījumu risks. Tāpat pieaug negadījumu skaits ārzemēs, un šīs atlīdzības vienmēr ir lielākas. Tādēļ var prognozēt, ka cenas varētu palielināties, bet vienlaikus ir arī redzams neliels pieprasījuma pieaugums.

Pērn mēs redzējām plūdus, sausumu un vētras. Kā tas maina vēlmi iegādāties apdrošināšanu nekustamajiem īpašumiem?

Mēs redzējām pieprasījuma pieaugumu, it īpaši īsi pēc krusas, kuru piedzīvojām pērn augustā. Tad pieprasījums ārkārtīgi palielinājās.

Tam ir arī iemesls. Nesen pie mums viesojās klimata pētnieks no "Munich Re" un iepazīstināja ar visai iespaidīgu pārskatu par to, kas notiek Eiropā attiecībā uz klimata pārmaiņām. "Munich Re" ir pasaulē lielākā datubāze par dabas katastrofām, sākot no zemestrīcēm un beidzot ar plūdiem. Ir tiešām pārsteidzoši redzēt, kā, piemēram, Austrijā vai Itālijas ziemeļos sākotnēji dažādas dabas kataklizmas ir vērojamas vidēji reizi piecos gados un tās ir salīdzinoši nelielas, bet pēdējos gados tas notiek arvien biežāk un biežāk. Baltijas valstīs mēs vēl to neizjūtam tik ļoti kā Dienvideiropā, bet arī Latvijā statistikas dati rāda, ka šādi notikumi kļūst arvien biežāki. Tās ir vētras, krusas, plūdi, bet mums ir arī arvien ilgāki periodi bez lietus, kas arī rada problēmas dabai un lauksaimniecībai.

Mēs redzam, ka aug pieprasījums pēc apdrošināšanas pret šādām nelaimēm, bet vienlaikus ir arī redzams, ka cilvēkiem ir raksturīgi šīs dabas kataklizmas pēc kāda laika aizmirst. Tas ir arī izglītošanas jautājums, lai cilvēki par šīm lietām sāktu vairāk aizdomāties. Tostarp pirms celt māju pie upītes, kas vasarā izskatās maza un mierīga, padomātu, kas šajā vietā notiks plūdu gadījumā.

Vienlaikus pēc tām pašām pagājušā gada vētrām ar lielgraudu krusu daudzi nebija apmierināti ar apdrošinātāju darbu un to, cik ilgi pēc postījumiem nācās gaidīt atlīdzību, dzīvojot mājā ar sapostītu jumtu vai izsistiem logiem.

Es to pilnībā saprotu. Mēs centāmies būt pēc iespējas ātrāki un visi mūsu darbinieki strādāja virsstundas, lai apmierinātu mūsu klientu prasības. Bet vienlaikus ir jāmēģina saprast, ka arī mēs nevaram darīt brīnumus, jo mūsu komanda ir tik liela, cik tā ir. Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka mūsu mērķis vienmēr ir pēc iespējas ātrāka atlīdzību izmaksa, lai cilvēki varētu atgriezties normālā situācijā.

Kā jūs kopumā raksturotu konkurences situāciju Latvijā? Tā pieaug?

Es jau minēju, ka Latvijas apdrošināšanas tirgus ir mazs, bet es domāju, ka visi spēlētāji saskata potenciālu izaugsmei. Es paredzu, ka tirgus joprojām būs ļoti dinamisks.

Bet vai jūs saskatāt potenciālu vēl kāda apdrošinātāja ienākšanai Baltijas valstīs?

Mēs laiku pa laikam redzam, ka kāds ienāk tirgū. Piemēram, "Allianz" iegādājās uzņēmumu Lietuvā. Tādēļ vienmēr pastāv iespēja, ka tirgū ienāk jauni konkurenti. Klientiem tas nāk tikai par labu.

Kā "Ergo" ir pagājis pagājušais gads Latvijā?

Mums pagājušajā gadā veicās ļoti labi, īpaši Latvijā. "Ergo" tirgus daļa Latvijā mūsu uzņēmumam ir mazākā Baltijas valstīs, bet, kad es skatos uz darbības rezultātiem, es esmu ļoti lepna un priecīga. "Ergo" Latvijā auga straujāk nekā tirgus, īpaši nedzīvības apdrošināšanā. Pagājušajā gadā mēs strādājām arī pie daudzām citām tēmām. Tā kā esam daļa no "Munich Re", mēs ļoti daudz strādājām pie vides, sociālajām un pārvaldības jeb ESG tēmām. Piemēram, notika darbs, lai samazinātu CO2 emisijas uz vienu darbinieku, kā arī mēs strādājām pie darba devēja tēla uzlabošanas, jo mums ir ļoti svarīgi, lai cilvēki vēlētos pievienoties "Ergo". Es jau pieminēju, ka pārējās divās Baltijas valstīs "Ergo" ir lielākas tirgus daļas, tādēļ mēs strādājam arī pie savu pozīciju nostiprināšanas Latvijā. Es arī esmu ļoti pateicīga Latvijas komandai, jo viņi šeit dara patiešām lielisku darbu.