Latvijas tūrisms joprojām guļ pēc Covid-19 sitiena, tikmēr Igaunija strauji atžirgst

Latvijā par tūrisma popularizēšanu atbild Latvijas investīciju attīstības aģentūra (LIAA). Mums - tāpat kā kaimiņiem - ir arī oficiālais tūrisma portāls. To sauc - "Latvia Travel".

Taču budžets, ar kuru paredzēts mēģināt kāpt augstāk, iepriekš publicētajā, apbēdinošajā statistikā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir sliktākajā gadījumā niecīgs, labākajā gadījumā - neskaidrs.

Iepriekš jau ziņojām, ka Lietuvas Nacionālā tūrisma attīstības aģentūra, Lietuvā 2024. gadā kopumā valsts kā tūrisma galamērķa popularizēšanai paredzēts tērēt 5,4 miljonus eiro.

Tikmēr Igaunijas kopējais tūrisma mārketinga budžets 2024. gadam pārsniedz 6,5 miljonus eiro un pērn tas bija teju divreiz lielāks - ap 11 miljoniem eiro.

LIAA Tūrisma departamenta direktores vietniece Linda Ziediņa-Ērgle informē - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) 2024. gadā piešķirts valsts budžeta finansējums 761 141 eiro apmērā, ieskaitot administratīvās izmaksas. No šīs summas mārketinga aktivitātēm predzēti 474 071 eiro, pret lietuviešu 2,7 miljoniem - teju sešas reizes mazāk.

Glaimojošāks, kā saprotams, nav arī salīdzinājums ar Igaunijas plāniem šim gadam. Jauns.lv iepriekš sazinājās ne vien ar Lietuvas, bet arī ar Igaunijas atbildīgajām institūcijām, lūdzot sīkāk izstāstīt, kā plānots tērēt atvēlētos līdzekļus.

Detalizētāku informāciju par Igaunijas plāniem saņēmām vien nesen, tamdēļ publicējam atsevišķi.

Igaunijas plānus palīdz realizēt ievērojami līdzekļi

Īstermiņa stratēģija igauņiem paredz pilnvērtīgu atgūšanos līdz līmenim kāds bija gadu pirms Covid-19 pandēmijas.

Konkrēti, mērķis ir to paveikt līdz 2025. gadam. "Tāpēc koncentrējamies uz mūsu kaimiņu tirgiem, proti, Somiju un Latviju. Tomēr mēs redzam arī būtisku interesi par izaugsmi no Apvienotās Karalistes, ASV un Zviedrijas tirgiem," skaidro "Enterprise Estonia" (EAS) pārstāve Jana Kutšinskaja.

"[...] Ekonomiskā situācija pasaulē ir mainījusies, bet cilvēku "galvenie" ceļojumi - parasti brīvdienas tālāk uz dienvidiem - vēl tiek veikti. Igaunija vairāk ir papildu ceļojuma galamērķis, un papildu braucienu mūsdienu apstākļos ir ievērojami mazāk. Tāpēc valstij ir vēl svarīgāk nepārtraukti censties piesaistīt to cilvēku uzmanību, kuri tūrisma mārketingā joprojām meklē šo papildu galamērķi savam ceļojumam," runājot par aizvadīto gadu, saka EAS pārstāve.

Gada salīdzinājumā ārvalstu tūristu bija par 14% vairāk, bet pirmkoronavīrusa krīzes līmenis vēl nav sasniegts, salīdzināms ar 2010. gadu. Tomēr pašmāju tūristu skaits saglabājās par diviem procentiem zemāks nekā rekordpilnajā 2022. gadā.

Lielākā daļa iebraucēju Igaunijā bijuši no Somijas (69 7000) un Latvijas (22 9000).

Tūristi no šīm valstīm Igaunijā izmitināti attiecīgi par 18% un 12% vairāk nekā 2022. gadā. 

Kutšinskaja norāda, ka tūristu skaits no Somijas vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, savukārt Latvijas tūristu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, bija pat par ceturtdaļu lielāks.

"No daudzām tālām valstīm, piemēram, Vācijas, Lielbritānijas un ASV, tūristu pērn bija vairāk nekā 2022. gadā, taču joprojām mazāk nekā 2019. gadā," viņa piebilst.

Bez somiem un latviešiem, Igauniju bieži apmeklē arī vācieši, lietuvieši, briti, zviedri un amerikāņi.

"Galvenokārt mārketingam mēs izmantojam digitālos kanālus - "Google" reklāmas, "META" ["Facebook"] un arī vides reklāmas. Lielu uzsvaru liekam uz sabiedrisko attiecību aktivitātēm, kā arī sadarbību ar B2B [business-to-business] aģentūrām," paskaidro Kutšinskaja.

Igauņi rīko lielas reklāmas kampaņas prioritārajos tirgos. Mazākas kampaņas vērstas uz Lietuvu, Norvēģiju un Poliju - kopumā 16 dažādos ārējos tirgos.

Runājot par Latvijas budžetu 2024. gadam, LIAA gan mierina - papildus esot sagatavots rīkojuma projekts par 3,2 miljonu eiro piešķiršanu valsts tēla un tūrisma eksporta veicināšanai, kas "ļaus arī turpmāk īstenot vietējās un starptautiskās tūrisma veicināšanas aktivitātes un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību".

Jauns.lv vaicāja par šo pagaidām teorētisko papildus summu Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentam Andrim Kalniņam, kurš norādīja, ka runas par to dzird jau sen, taču pagaidām šī nauda nav reāli pieejama drūmās situācijas uzlabošanai.

Lieki piebilst, ka pat, ja tā jau būtu LIAA rīcībā, mēs, būdami pēdējā vietā, tāpat popularizētos tūristu vidū ar mazāku budžetu nekā labākā situācijā esošie kaimiņi.

Ko paredzēts gada laikā paveikt ar 474 071 eiro?

"Arī šajā gadā LIAA turpinās veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā," iepriekš pauda LIAA.

Lai attīstītu Latvijas tūrisma produktus un pakalpojumus, celtu to konkurētspēju, kā arī padarītu Latviju starptautiski atpazīstamu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, LIAA Tūrisma departaments šajā gadā īstenošot dažādas aktivitātes:

Latvijas starptautiskās komunikācijas kampaņas ārvalstīs, digitālā satura par Latviju nodrošināšana, dalība pārdošanas veicināšanas, publicitātes un kontaktu dibināšanas pasākumos ārvalstīs, nacionālo stendu nodrošināšana starptautiskās izstādēs, ārvalstu mediju, tūroperatoru, starptautisko pasākumu organizētāju,  un citu profesionāļu pārstāvju vizītes Latvijā u.c.

Šajā gadā plānots palielināt ārvalstu tūristu skaitu Latvijā par 200 tūkstošiem, no kuriem 60% varētu būt no prioritārajiem tūrisma tirgiem. Balstoties uz Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju un tajā definētajām prioritārajām un sekundārajām mērķa tirgus valstīm, prioritārie tirgi ir Somija, Vācija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva.

Tūristu skaita pieaugums varētu radīt papildu ieņēmumus valsts budžetā par 41,2 miljoni eiro apmērā, aplēš LIAA.

Jācer, ka šī gada plāni neradīs situāciju, kuru sarunā ar Jauns.lv aprakstīja LVRA prezidents Kalniņš: "Mūsu biedriem, piedaloties starptautiskās tūrisma izstādēs, ir nācies savas tikšanās organizēt kaimiņvalstu nacionālajos stendos, jo gluži vienkārši Latvijas stenda izvietošanai nav bijuši atvēlēti finanšu resursi, kas neliecina par Latviju kā potenciālo galamērķi neko labu."

"Jau ilgstoši Latvijā ienākošā tūrisma un visa viesmīlības nozare ir tikusi nonivelēta līdz pat minimumam, t.i., par tūrismu un viesmīlības nozari atbildīgās valsts institūcijas un to finansējums ir samazināts līdz minimumam. Uz šo brīdi Latvijā politiskā līmenī nav atbildīgās personas, kura darbotos tikai ar tūrisma, viesmīlības jautājumiem," kritiku pauž LVRA prezidents.

"Mission Latvia" vai "Unmission Latvia"?

Par LIAA darbu sakāmais sakrājies arī pierīgas tūrisma asociācijas "EXIT RIGA" valdes loceklei Janai Freimanei.

"Ņemot vērā, ka Latvijas kā valsts un droša galamērķa reputācija dēļ Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ir stipri cietusi, un tas atkal bija kārtējais trieciens jau pēc Covid-19 pandēmijas zaudējumiem un tūrisma gandrīz "nomiršanas", kā rezultātā ir saprotams, ka ir ļoti daudz jāieguldās gan finansiāli, gan informatīvi, lai šo problemātiku risinātu. Latvijai kā tūrisma galamērķim būtu jāstiprina savas pozīcijas prioritārajos tūrisma galamērķos, un, protams, būtu jāsāk ar tuvajām kaimiņvalstīm, kuru vides reklāmas pie mums, Latvijā, esam redzējuši diezgan daudz un atpazīstami "Tartu, Kultūras galvaspilsēta 2024" šogad, "Viļņa 700" pagājušā gadā, taču nevarētu teikt, ka ievērojami pamanāmas būtu mūsu, Latvijas, vides reklāmas Lietuvā vai Igaunijā," viņa apgalvo.

Padarīto darbu kontekstā 2023. gadā LIAA pagājušā gada beigās prezentējusi "daudz izdarīta, daudz pārliecinoša un krāšņa materiāla, kas esot nonācis kaimiņuvalstu redzeslokā saistībā ar Latvijas tūrisma popularizēšanu".

"Taču, skatoties to prezentāciju, mums pašiem, tūrisma profesionāļiem, iespējams, tā bija pirmā dzirdēšana, ka šādi materiāli, šāds saturs un kampaņas ir palaistas "ēterā"," piebilst Freimane. "Pieļauju, ka kaut kur pietrūka komunikācijas ar mums, lai mēs no savām pozīcijām arī palīdzētu šo kampaņu nostiprināt, atbalstīt, nevis uzzināt par to tikai tad, kad viss ir jau bijis un noticis. Mēs pieļaujam, ka jaunā, svaigā tikko izveidotā valsts tēla zīmola "Mission Latvia" iedzīvināšana prasa daudz līdzekļu un darba, kas ir saprotams un, no vienas puses, arī atbalstāms, kaut gan, no otras puses, radās iespaids, ka iepriekšējais "Magnetic Latvia" zīmols būtu bijis jāpopularizē vairāk un aktīvāk, tādējādi ļaujot tam būt pamatīgākās atpazīstamības pozīcijās un nostiprināties. Arī ar šo zīmolu teorētiski varēja vēl lielas lietas izdarīt," viņa spriež.

Viss gan nav tikai slikti - atbalstāma ideja, par ko asociācija ir pateicīga, ir Ekonomikas Ministrijas (EM) izsludinātā atbalsta programma tūrisma produktu attīstīšanai un to eksportspējas celšanai sadarbības tīklu veidošanas ietvaros.

"LIAA palīdzība bija svarīga, noderīga un atbalstoša, un tagad, kad visi projektu pieteikumi ir iesniegti, droši vien visi to iesniedzēji cer uz lielām, nozīmīgām, redzamām un jūtamām pārmaiņām, kas tūrisma piedāvājumu un pakalpojumu "bildi" Latvijā varētu bagātināt ar 20 jauniem, uz ārvalstniekiem virzītiem un tos piesaistošiem tūrisma produktiem. Svarīgi, ka šis projekts dod iespējas popularizēt arī mazāk zināmus tūrisma objektus, nišas produktus, bet ar potenciālu. Mēs, Pierīgā, kas neizceļas ar lieliem un ļoti atpazīstamiem tūrisma galamērķa objektiem, protams, ka esam jutuši to, ka valsts mērķtiecīgi un gadiem atbalsta un promotē tikai lielos "enkurobjektus", pietiekami nenomonitorējot to, vai tie tiek kvalitatīvi galā ar pieprasījumu, kas sekojis šai promotēšanai, uzskatām, ka būtu laiks pievērsties un sniegt vairāk un lielāku atbalstu arī mazākiem, interesantākiem, neparastākiem, autentiskiem un savā ziņā vienreizējiem tūrisma objektiem, vietām un pakalpojumiem, kam šis atbalsts arī no valsts patiešām noderētu. Pieturamies pie viedokļa, ka Sigulda, Jūrmala, Rundāle ir jau gana "apčubinātas" un prioritārajam tūristam no Somijas, Vācijas vai Lietuvas, vairs nav tik interesantas un saistošas, un ka lielajiem tika dotas visas iespējas un atbalsts, lai tie tālāk pacīnītos paši, mērķtiecīgi piedomājot par fokusa novirzīšanu, kā augstāk minēts "uz nišas tūrismu, bet ar potenciālu"," viedokli pauž Freimane.

Viņa pieļauj, ka, nostiprinot savas kā asociācijas pozīcijas (tā pastāv trīs gadus) un sevi pierādot, LIAA vairāk rēķināsies arī ar "EXIT RIGA" redzējumu, viedokli, iespējām un piedāvājumu.

"Šobrīd atbalsts iespējams, nav tik intensīvs kā citām sevi jau gadiem pierādījušām asociācijām, bet situācija noteikti uzlabojas," piebilda asociācijas valdes locekle.

Viņa gan nenoliedz - tas, ka apstiprinātais LIAA budžets valsts tēla un valsts kā pievilcīga tūrisma galamērķa popularizēšanai ir 474 071 eiro, ir "gana dramatiski, tā robusti runājot". 

"Dažkārt vienas 200 cilvēku "incentive" grupas budžets 4 dienu programmai Latvijā, mēdz būt lielāks. Salīdzinājumā ar to, šie cipari šķiet nevis "Mission Latvia", bet "Unmission Latvia". Ceram, ka tiks rastas iespējas arī papildus pieprasītā trīs miljonu budžeta tā mērķtiecīgai, efektīvai, pārliecinošai apguvei gan ienākošā tūrisma, gan vietējā tūrisma popularizēšanai. Ja mācēsim to izmantot savā labā pa veiksmīgākajiem kanāliem un ar visradošākajām un saistošākajām idejām un iecerēm, mēs noteikti varētu būt "vienos ratos" ar abām pārējām Baltijas valstīm un nebūtu vairs jādiskutē par to, ka atkal esam sliktākās pozīcijās kā Igaunija vai Lietuva," pauž Freimane.

"Tūrismā strādājošie Latvijā ir ārkārtīgi radoši, idejas ir brīnišķīgas, un tās ir arī apbrīnojamas un neticamas, potenciāls mums ir, par piedāvājumu atsevišķās sfērās - gastronomijā, dabas tūrismā, sporta tūrismā vai kultūras tūrismā - mūs varētu apskaust ne viens vien pasaules mērogā, bet tas ir jāparāda pasaulei, tas līdz pasaulei ir jāaiznes vai jāaizved," saka asociācijas pārstāve.