Pēdējā vietā Eiropā un ar niecīgu budžetu - vai ir pamats cerēt uz Latvijas tūrisma attīstību?
Vecrīgā ir kāds krustojums, kuram, nostājoties pa vidu, jebkurā virzienā būs ieraugāmas pamestas telpas, kurās vairs nenotiek restorānu, bāru bizness. Tūrisma jautājums Rīgai ir ļoti sāpīgs, un, kā noskaidroja Jauns.lv, Latvijas investīciju attīstības aģentūra (LIAA) grasās šo jautājumu risināt ar ievērojami mazāku finansējumu, nekā tūrismam plāno tērēt salīdzinoši labākā situācijā esošās Baltijas kaimiņvalstis.
Covid-19 pandēmija, kā zināms, bija stiprs trieciens tūrisma nozarei teju visur pasaulē, - Baltijas valstis nebija izņēmums.
Taču pašlaik, lai arī no vienas krīzes esam iekrituši citā , ir piemērots brīdis, lai aplūkotu statistiku un novērtētu to, kā tad Rīgai un Latvijai šobrīd veicas ar tūristu pievilināšanu.
Saprotams, ka diskusijas par tūrisma attīstīšanu mūsu valstī arī pirms pandēmijas mēdza izvērsties visnotaļ vētrainas, viedokļiem šķeļoties par to, vai tiek darīts pareizi un pietiekami daudz.
Stabila pēdējā vieta Eiropā
Itin bieži var dzirdēt populistus, kuri smej par to, ka populārākais restorānu tīkls Latvijas galvaspilsētā ir "izīrē telpas". Taču šo skaļo runāšanu ir grūti ignorēt, jo problēma ir reāla un būtībā jau piesauktie populisti savu sakāmo aizgūst no trauksmi ceļošajiem restorānu, viesnīcu sektoriem.
Nodarboties ar viesu pabarošanu, padzirdīšanu, izklaidēšanu un izguldīšanu Latvijā nebūt nav viegli.
"Nākas atzīt, ka Latvija pēc ārvalstu tūristu plūsmas atgūšanās salīdzinājumā ar pirms pandēmijas līmeni ne tikai atpaliek no mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas, bet arī atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā," saziņā ar Jauns.lv norāda Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.
Dati nemelo - ja redzams, ka daļa Eiropas valstu jau ir pilnībā atguvušās un pat pārsniegušas pirmspandēmijas tūrisma līmeni, tad to, diemžēl, nevar attiecināt uz Latviju:
"Protams, tas galvenokārt ir saistīts ar mūsu ģeogrāfisko novietojumu, taču jāņem vērā, ka gan Lietuva, gan Igaunija atrodas tur pat, kur mēs un viņiem sokas labāk. Manuprāt, vienu no galvenajiem izskaidrojumiem šādai statistikai varam meklēt citur, proti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvija piešķir daudz reizes mazākus līdzekļus tūrisma un valsts tēla mārketinga aktivitātēm," apgalvo LVRA prezidents.
Lietuvas un Igaunijas vēriens
Un, iedziļinoties summās, kuras tērējam vai plānojam tērēt mēs un kuras tērē mūsu kaimiņi, jāsaka - rodas sajūta, ka valstiskā līmenī ir nostāja - tik ļoti to tūrismu jau mums nemaz nevajag.
Igaunijas kopējais tūrisma mārketinga budžets 2024. gadam pārsniedz 6,5 miljonus eiro. Pērn tas bija teju divreiz lielāks - ap 11 miljoniem eiro.
Savukārt, kā saziņā ar Jauns.lv atklāja Lietuvas Nacionālā tūrisma attīstības aģentūra, Lietuvā 2024. gadā kopumā valsts kā tūrisma galamērķa popularizēšanai paredzēts tērēt 5,4 miljonus eiro.
"Mēs novērojam, ka tūristi vēlas vairāk nekā tikai apciemot dažādus tūrisma objektus. Viņi alkst pēc stāstiem un pieredzes. Tāpēc, sākot ar šo gadu, atbilstoši sauklim "Lietuva. Radi savu pieredzi", mūsu mārketings ir īpaši koncentrēts ap šo tēmu. Aicinām ikvienu ierasties Lietuvā, lai radītu stāstus un pieredzes, ar kurām vērts dalīties," stāsta "Lithuania Travel" tūrisma mārketinga un komunikācijas departamenta vadītāja Dovile Seļuke.
Tieši reklāmai un komunikācijai "Lithuania Travel" no 5,4 miljoniem eiro šogad plāno tērēt 2,7 miljonus eiro. Tas attiecas tikai uz tiešajiem ieguldījumiem mārketingā.
"Plānojot reklāmas kampaņas, galvenais uzsvars tiek likts uz prioritārajiem tirgiem, tostarp Vāciju, Poliju, Lielbritāniju un Izraēlu. Gazā notiekošā konflikta dēļ projekti gan piebremzēti.
Otrajā interešu līmenī ir Latvija, Igaunija, Itālija, Spānija, Francija, Nīderlande un Beļģija. "Prezentējam mūsu valsti kā tūrisma galamērķi arī attālākos reģionos," norāda Seļuke.
Aptuveni trešdaļa no Lietuvas popularizēšanai atvēlētā budžeta tiek tērēta dalībai starptautiskās izstādēs un valsts prezentēšanai ārvalstu ceļojumu organizatoriem.
Atlikusī daļa atvēlēta reklāmas projektiem un ārvalstu žurnālistu vizīšu uzņemšanai Lietuvā, skaidro "Lithuania Travel" pārstāve.
Cik tērēsim mēs?
Rodas ļoti pamatots jautājums - cik tūrisma attīstībai, salīdzinot ar konkurentiem kaimiņos, šogad ir atvēlējusi Latvija?
Šeit par tūrisma popularizēšanu atbild Latvijas investīciju attīstības aģentūra (LIAA). Mums ir arī savs "Travel" jeb oficiālais tūrisma portāls. Saucās - "Latvia Travel".
Taču budžets, ar kuru paredzēts mēģināt kāpt augstāk, iepriekš publicētajā, apbēdinošajā statistikā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir sliktākajā gadījumā niecīgs, labākajā gadījumā - neskaidrs.
LIAA Tūrisma departamenta direktores vietniece Linda Ziediņa-Ērgle informē - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) 2024. gadā piešķirts valsts budžeta finansējums 761 141 eiro apmērā, ieskaitot administratīvās izmaksas.
No šīs summas mārketinga aktivitātēm predzēti 474 071 eiro, pret lietuviešu 2,7 miljoniem - teju sešas reizes mazāk. Glaimojošāks, kā saprotams, nav arī salīdzinājums ar Igaunijas plāniem šim gadam.
LIAA gan mierina - papildus esot sagatavots rīkojuma projekts par 3,2 miljonu eiro piešķiršanu valsts tēla un tūrisma eksporta veicināšanai, kas "ļaus arī turpmāk īstenot vietējās un starptautiskās tūrisma veicināšanas aktivitātes un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību".
Jauns.lv vaicāja par šo pagaidām teorētisko papildus summu LVRA prezidentam Kalniņam, kurš norādīja, ka runas par to dzird jau sen, taču pagaidām šī nauda nav reāli pieejama drūmās situācijas uzlabošanai.
Lieki piebilst, ka pat, ja tā jau būtu LIAA rīcībā, mēs, būdami pēdējā vietā, tāpat popularizētos tūristu vidū ar mazāku budžetu nekā labākā situācijā esošie kaimiņi.
Ko iecerēts sasniegt?
Atkārtoti vērsāmies pie LIAA un vaicājām - kad varētu skaidrs lēmums par minētajiem 3,2 miljoniem eiro? Aģentūra nesniedza atbildi konkrēti uz šo papildjautājumu.
Ko tad paredzēts gada laikā paveikt ar 474 071 eiro?
"Arī šajā gadā LIAA turpinās veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā," teikts LIAA sākotnējā atbildē.
Lai attīstītu Latvijas tūrisma produktus un pakalpojumus, celtu to konkurētspēju, kā arī padarītu Latviju starptautiski atpazīstamu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, LIAA Tūrisma departaments šajā gadā īstenošot dažādas aktivitātes:
Latvijas starptautiskās komunikācijas kampaņas ārvalstīs, digitālā satura par Latviju nodrošināšana, dalība pārdošanas veicināšanas, publicitātes un kontaktu dibināšanas pasākumos ārvalstīs, nacionālo stendu nodrošināšana starptautiskās izstādēs, ārvalstu mediju, tūroperatoru, starptautisko pasākumu organizētāju, un citu profesionāļu pārstāvju vizītes Latvijā u.c.
Šajā gadā plānots palielināt ārvalstu tūristu skaitu Latvijā par 200 tūkstošiem, no kuriem 60% varētu būt no prioritārajiem tūrisma tirgiem. Balstoties uz Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju un tajā definētajām prioritārajām un sekundārajām mērķa tirgus valstīm, prioritārie tirgi ir Somija, Vācija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva. Tie, protams, pārklājas ar tirgiem, uz kuriem grasās darboties mūsu kaimiņu konkurenti.
Tūristu skaita pieaugums varētu radīt papildu ieņēmumus valsts budžetā par 41,2 miljoni eiro apmērā," aplēš LIAA.
Tūrisma izstādēs nācies "lūgt pajumti" kaimiņvalstīm
Vēl kāda būtiska nianse, kuru izceļ LVRA - Igaunijā un Lietuvā jau šobrīd notiek tūrisma veicināšanas aktivitāšu plānošana, paredzot gan žurnālistu vizītes, mārketinga kampaņas un darījumu pasākumu organizēšanu, kamēr Latvijā to ieplānot uzņēmējiem nav iespējams, jo budžeta apstiprināšana ievelkas tekošajā gadā.
"Mūsu biedriem, piedaloties starptautiskās tūrisma izstādēs, ir nācies savas tikšanās organizēt kaimiņvalstu nacionālajos stendos, jo gluži vienkārši Latvijas stenda izvietošanai nav bijuši atvēlēti finanšu resursi, kas neliecina par Latviju kā potenciālo galamērķi neko labu. Jau ilgstoši Latvijā ienākošā tūrisma un visa viesmīlības nozare ir tikusi nonivelēta līdz pat minimumam, t.i., par tūrismu un viesmīlības nozari atbildīgās valsts institūcijas un to finansējums ir samazināts līdz minimumam. Uz šo brīdi Latvijā politiskā līmenī nav atbildīgās personas, kura darbotos tikai ar tūrisma, viesmīlības jautājumiem," kritiku pauž LVRA prezidents Kalniņš.
"Spriežot par nozares finansiālo pienesumu tautsaimniecībā ir svarīgi uzsvērt, ka ienākošā tūrisma, viesmīlības nozare ir eksportējoša nozare - pakalpojumu eksports - un pēc Latvijas Bankas datiem 2022. gadā ārvalstu tūristi tiešā un netiešā veidā Latvijas ekonomikā atstāja vairāk kā miljardu eiro. Apkopojot 2023. gada datus un ņemot vērā inflāciju šī summa visticamāk sasniegs aptuveni 1,4 miljardus eiro," paredz LVRA.
Kalniņš arī norāda, ka viesmīlības nozare gadā nomaksā nodokļos vairāk nekā 200 miljonus eiro, nodrošinot darba vietas aptuveni 30 tūkstošiem cilvēku.
"Rodas sekojošs jautājums - vai Latvijai eksporta pakalpojumu pienesums - virs viena miljarda eiro gadā - tās tautsaimniecībā ir tik nebūtisks, ka nav iespējams tam atvēlēt objektīvi pieņemamu daļu finanšu resursu no tā, ko tā pienes ekonomikai? Pēc būtības, tūrists ir investors, jo ieved un atstāj Latvijā savus naudas līdzekļus. Un šis investors ir viegli sasniedzams, piesaistāms Latvijas ekonomikai gandrīz nekavējoties. Ir svarīgi saprast un apzināties politiskā līmenī, ka eksports nav tikai ražošana un ir nepieciešams vismaz minimālā līmenī atbalstīt visas eksportējošās nozares," uzskata Kalniņš.
LVRA ieskatā, ienākošo tūrisma daļu Latvijas pakalpojumu eksporta bilancē, ir, iespējams, palielināt līdz vismaz tādam pašam apmēram, kāds tas ir Lietuvā vai Igaunijā, radot tiešu ekonomisku pienesumu valstij un sekmējot eksporta attīstību. Tomēr tas ir iespējams tikai, nodrošinot stabilu finansējuma apjomu valsts tūrisma mārketinga aktivitātēm.
Tikmēr līdzīgi LVRA situāciju Latvijā apraksta arī Latvijas restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.
"Latvija šobrīd atrodas pēdējā vietā Eiropā kritērijā "ārvalstu viesu nakšņošana Latvijā", ja salīdzina ar 2019. gadu. Mēs vissliktāk atgūstamies pēc pandēmijas un šobrīd esam jaunā krīzē - Krievijas - Ukrainas karā, kas dramatiski ietekmējis tūrisma nozari mūsu reģionā. Diemžēl politiķu runas par iespējamo karadarbību un Krievijas iebrukumu, neveicina tūristu plūsmas pieaugumu Latvijas, Rīgas virzienā. Šeit primāri būtu jāstrādā pie drošības nodrošināšanas un Latvijas, kā ceļojumiem un darījumiem droša galamēŗķa popularizēšanas ārvalstīs," Jauns.lv pauda Jenzis.
"Michelin" ceļveža ienākšana Latvijā ir milzīgs sasniegums, tagad būtu prātīgi šo izmantot gastronomijas tūrisma reklāmas kampaņās," viņš piebilst, "Un vispār - būt drosmīgākiem ar ieguldījumiem tūrisma mārketingā, atceroties, ka tūrisms ir eksportējoša nozare - nauda ieplūst valstī. Vai nu mēs uz to strādājam un šo naudu paņemam vai paņem kaimiņvalstis."
