Dējējvistu labsajūtai ieguldīti vairāk nekā 40 miljoni eiro

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas biedri un olu ražotāji pēdējos trīs gados ieguldījuši vairāk nekā 40 miljonus eiro vistu labbūtības uzlabošanā, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) “ērai bez sprostiem”, un Latvijas patērētāji to ir novērtējuši, stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes locekle Anna Ērliha.

Pēc Eiropas standartiem

Decembrī veiktajā “Norstat” aptaujā 81% aptaujā norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai olu ražotāji ievēro gan ES standartus kopumā, gan tos, kas attiecas uz dzīvnieku labturību.

Latvijas lielākā olu ražotāja “Balticovo” pārstāvis Toms Auškāps uzsver, ka labturības prasību ievērošana nozīmē cieņpilni sarūpēt kvalitatīvu pārtiku, kas vienlaikus arī apliecina cilvēcību. “Dējējvistu labturībā ir vairāki aspekti, gribētu izcelt vismaz divus – barošanas praksi un vistu dzīves apstākļus, tie abi ir savstarpēji saistīti, un tie skar arī cilvēku veselību, kas lieto pārtikas produktus,” saka Auškāps.

Atbilstoši ES standartiem dējējvistas baro tikai ar dabiskām un svaigām uzturvielām – graudiem, sēklām, spraukumiem, kam var pievienot minerālvielas. Ja vistas tur brīvos apstākļos, tad, protams, tās ēd arī to, kas pieejams ārā, zālājā.

Gluži vai vistu cietums

“Šī pieeja ir pilnībā pretēja intensīvajai lauksaimniecībai, ko bieži īsteno valstis, kuras nav Eiropas Savienībā, piemēram, ASV, Ukraina (kamēr vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts) un citas. Tur vistas piebaro ar dažādām piedevām, piemēram, prettārpu zālēm vai antibiotikām, kas nepieciešamas putnu veselībai, jo tos tur ļoti šauros būros,” teic Auškāps.

ES noteikta prasība par vismaz 750 kvadrātcentimetru lieliem sprostiem, kur gan īsti vietas pietiek vienai vistai un ne tai lielākajai. Kūtī ārpus sprosta drīkst turēt līdz deviņām vistām uz kvadrātmetru.

Tikmēr ārpus ES sprosta izmērs var būt tikai 450 kvadrātcentimetru. Vistas vidējais garums ir 40 līdz 60 centimetru, ķermeņa platums ir no 11,5 līdz 18 centimetriem, un augstums stāvus ir aptuveni 25 līdz 37 centimetri, tātad putns ir iespiests ļoti lielā šaurībā, apmēram savā izmērā.

“Šādos apstākļos slimības izplatās daudz ātrāk, arī putna dzīves ilgums ir īsāks, tāpēc ražotāji ir spiesti izmantot dažādas pārtikas piedevas, kas Eiropas Savienībā nav atļautas,” brīdina Auškāps. Šo zāļu atliekas ir konstatētas ārpus ES ražotajās olās.

Trešdaļa ārpus sprostiem

Balticovo kopš 2021. gada uzsācis pāreju uz ārpus sprosta olu ražošanu, šobrīd no visām 3,5 miljoniem vistām aptuveni viena trešdaļa dēj olas ārpus sprosta – gan kūtī, gan brīvos apstākļos.

“Mēs sākām pirmie, sākumā pat saņēmām nopēlumu no cunftes brāļiem,” ar smaidu “Kas Jauns Avīzei” saka Auškāps. Tagad jau daudzi sapratuši, ka šis ir pareizais virziens, turklāt visi Latvijas tirdzniecības tīkli apņēmušies līdz 2025. gadam pāriet sortimentā tikai uz ārpus sprostu olām. “Balticovo” plāno pilnībā to paveikt līdz 2027. gadam. “Bez liekas trakošanas, mierīgi, negribam demolēt ēkas un iekārtas, bet ļaut, lai nokalpo līdz galam,” piebilst Auškāps.

Var izsekot no veikala līdz kūtij

“Katra Eiropas Savienībā ražotā ola ir izsekojama līdz pat kūtij, kur tā dēta. Salmoneloze ir bīstama slimība, kas nekur nav pazudusi, taču, pateicoties minētajiem standartiem, tā ir minimizēta. Dējējvistu kūtis tiek regulāri kontrolētas, tajās tiek uzturēta noteikta gaisa un mitruma kvalitāte, kas neļauj rasties baktērijām. Tā ikviens var būt pārliecināts, ka ikdienā patērē drošu pārtiku,” uzsver Ērliha.

Viņa atgādina, kā lasīt olas pasi. Proti, 11 simbolu kombinācijā pirmais cipars norāda uz dējējvistu turēšanas metodi (0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 – brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas), seko izcelsmes valsts kods, pēdējā ciparu virkne ir Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais putnu novietnes identifikācijas numurs.