"Pasažieru vilcienam" ceturtdien plāno iecelt pagaidu padomi
AS "Pasažieru vilciens" ceturtdien varētu tik iecelta pagaidu padome, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un "Pasažieru vilciena" kapitāldaļu turētāja Ligita Austrupe.
Viņa norādīja, ka ceturtdien, ņemot vērā "Pasažieru vilciena" līdzšinējās padomes lēmumu atkāpties saistībā ar krīzi pasažieru pārvadājumos ar jaunajiem elektrovilcieniem, uzņēmumam tiks iecelta pagaidu padome un tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss uz padomes locekļu amatiem.
Vienlaikus Austrupe uzsvēra, ka par attiecīgo situāciju nav atbildīga tikai "Pasažieru vilciena" padome.
"Pilnīgi noteikti ne tikai "Pasažieru vilciena" padome [ir atbildīga], tomēr tā ir atbildīga par darba organizāciju uzņēmumā, par valdes darba uzraudzību un pārraudzību, tostarp par risku vadības procesiem. Līdz ar to padome arī uzņēmās atbildību par tām nedienām, kas šobrīd ir vērojamas saistībā ar "Pasažieru vilciena" darbību," sacīja Austrupe.
Jautāta, vai tiks vērtēta arī "Latvijas dzelzceļa" atbildība, viņa uzsvēra, ka tiks skatīts gan "Latvijas dzelzceļa", gan Autotransporta direkcijas, gan SM sadarbības pastiprināšanas modelis, jo šajā gadījumā risinājumu nevar rast tikai viens uzņēmums, proti, tikai "Pasažieru vilciens".
"Risinājumi ir meklējami tikai un vienīgi sadarbojoties. Tāpēc tiks vērtēts arī "Latvijas dzelzceļš" un arī Autotransporta direkcija," sacīja Austrupe, piebilstot, ka vēl ir grūti pateikt, vai atbildīgais tiks meklēts arī ministrijā.
Jau vēstīts, ka trešdien, 24.janvārī, "Pasažieru vilciena" padome paziņoja par atkāpšanos no amata. Vienlaikus "Pasažieru vilciena" padome gan arī norādīja uz slikto infrastruktūru, kas ir "Latvijas dzelzceļa" pārziņā.
"Pasažieru vilciena" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins paziņojumā par padomes atkāpšanos minēja, ka atbildība par jauno elektrovilcienu krīzes risināšanu sniedzas ārpus "Pasažieru vilciena" padomes pilnvarām, tostarp akcentējot ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīklus, sliežu ceļus un staciju peronus, kas joprojām nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī norādot uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.
"Pasažieru vilciena" padomē līdz šim strādāja Šteins, Inta Liepa un Imants Paeglītis.
Tāpat ziņots, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ir uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu. Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.
2023.gada decembra vidū "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
