foto: LETA
Elektroenerģijas vidēja cena oktobrī samazinājusies par 25%
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" energoinfrastruktūras projekts "Kurzemes loks".
Bizness un ekonomika
2023. gada 27. novembris, 10:53

Elektroenerģijas vidēja cena oktobrī samazinājusies par 25%

Jauns.lv/LETA

Elektroenerģijas vidējā cena oktobrī Latvijā salīdzinājumā ar septembri samazinājusies par 25%, jaunākajā AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.

Oktobrī "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu svārstības. Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas cena oktobrī vidēji bija 26,47 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir pieaugums par 95% pret iepriekšējo mēnesi. 

Tikmēr Baltijas reģionā elektroenerģijas cena samazinājās. Lietuvā cena saruka par 26%, bet Igaunijā tā bija par 23% zemāka nekā septembrī, un vienoti visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena oktobrī vidēji bija 87,37 eiro par MWh. 

Oktobrī Baltijā ikstundu cenas svārstījās no -4,43 eiro par MWh līdz 329,91 eiro par MWh.

"Nord Pool" sistēmas cenas pieaugumu oktobrī noteica gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs, kas bija zemāka par normu un radīja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu par 12%, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kas bija arī par 25% lielāks nekā septembrī. Lai arī nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs mēneša laikā bija svārstīgs, tomēr kopumā tas samazinājās pret septembra datiem, noslīdot nedaudz zem normas līmeņa, kas ietekmēja ūdens pieteces samazinājumu. Tomēr Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis pieauga, pārsniedzot normu par nepilnu procentu. 

"Nord Pool" sistēmas cenas pieaugumu līdz augstākam līmenim ierobežoja par 26% lielāka vēja staciju izstrāde, kā arī par 19% lielāks nekā septembrī Ziemeļvalstu atomelektrostaciju (AES) pieejamās jaudas īpatsvars, kas oktobrī veidoja 84% no kopējās uzstādītās AES jaudas.

Elektroenerģijas cenu lejupvērstas svārstības Baltijas reģionā galvenokārt veicināja lielāka atjaunīgo energoresursu izstrāde. Lai arī elektroenerģijas ražošana saules stacijās saruka par 47%, salīdzinot ar septembra datiem, to veiksmīgi kompensēja par 45% lielāka hidroelektrostaciju izstrāde, kā arī vēja staciju elektroenerģijas ģenerācijas kāpums par 95% pret iepriekšējo mēnesi. 

Elektroenerģijas cenu samazinājumu reģionā ietekmēja arī teju 2,5 reizes lielākas enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala, plūsmām no Somijas pieaugot tikai par 1%, salīdzinot ar septembri.

Oktobrī elektroenerģijas tuvāko periodu nākotnes kontraktiem bija vērojamas nelielas augšupvērstas svārstības. Lai arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs joprojām saglabājas augstā līmenī, aizvadītajā mēnesī tas samazinājās no 15,4 teravatstundām (TWh) oktobra sākumā līdz 12,4 TWh virs normas mēneša beigās. Turklāt oktobrī mēreni pieauga arī dabasgāzes un ogles nākotnes kontraktu cenas.

Pretstatā iepriekšējam mēnesim oktobrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena pieauga par 4% līdz vidēji 44,93 eiro par MWh, mēneša nogalē sasniedzot 51,70 eiro par MWh. Līdzīgas svārstības bija sistēmas 2024.gada pirmā ceturkšņa kontraktam, kas arī pieauga par 4%, un tā vidējā cena bija 65,87 eiro par MWh. 

Oktobra beigās kontrakts noslēdzās ar 67,25 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts turpināja iepriekšējo mēnešu lejupvērsto tendenci un samazinājās vidēji par 6% līdz 45,47 eiro par MWh. Pēdējā šī kontrakta tirdzniecības dienā noslēdzošā cena bija 43,45 eiro par MWh.

Sekojot līdzi sistēmas kontraktu svārstībām, Latvijas nākamā mēneša kontrakts palielinājās par 6% līdz 112,63 eiro par MWh, oktobri noslēdzot ar 105,80 eiro par MWh. Aizvadītajā mēnesī "Nasdaq OMX" pārtrauca Latvijas nākamā ceturkšņa kontrakta tirdzniecību.

Oktobrī Baltijā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums veidoja 6%, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, kas bija arī par 18% lielāks nekā septembrī, un kopā tika patērētas 2284 gigavatstundas (GWh). Latvijā patēriņš pieauga par 4% līdz 563 GWh. Igaunijā tika patērētas 705 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt straujāks patēriņa pieaugums bija vērojams Lietuvā - par 8% pret iepriekšējā gada oktobri, patērējot 1016 GWh elektroenerģijas.

Baltijas kopējā elektroenerģijas izstrāde oktobrī sasniedza 1228 GWh, un tās izmaiņas sekoja līdzi patēriņa pieaugumam - tika saražots par 6% vairāk elektroenerģijas nekā šajā periodā gadu iepriekš, kas bija arī par 18% vairāk nekā septembrī. Latvijā elektroenerģijas izstrāde oktobrī veidoja 262 GWh, kas ir 7% pieaugums pret iepriekšējo mēnesi. Lietuvā ražošanas apjoms kāpa par 37% līdz 635 GWh. Vienlaikus Igaunijas elektroenerģijas izstrāde saglabājās bez izmaiņām, oktobrī saražojot 331 GWh.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība oktobrī veidoja 54%. Latvijā un Igaunijā šis īpatsvars vienoti bija 47%, savukārt Lietuvā tas sasniedza 63%.

Aizvadītajā mēnesī nokrišņu daudzums Latvijā bija 64% virs mēneša normas, kas veicināja Daugavas ūdens pieteces pieaugumu par 39%, salīdzinot ar septembra datiem, līdz vidēji 226 kubikmetriem sekundē, tomēr tai saglabājoties 17% zem normas.

Lielāka pietece stimulēja "Latvenergo" hidroelektrostaciju ražošanas kāpumu par 48%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, oktobrī saražojot 99 GWh. Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Latvenergo termoelektrostacijās saruka par 28%, salīdzinot ar septembri, un kopā tika saražotas 99 GWh elektroenerģijas, ko ietekmēja ikgadējie apkopes darbi TEC-2 un tirgus pieprasījums.