Snaudošo milžu mošanās: vulkānu izvirdumi Eiropā, Havaju salās un citur pasaulē
Vulkāns var “gulēt” un būt neaktīvs simtiem un pat tūkstošiem gadu, taču, kad šīs snaudošais milzis mostas, tiek apdraudēts viss dzīvais vairāku desmitu kilometru rādiusā.
Pasaulē ir aptuveni 1350 potenciāli aktīvu vulkānu, neskaitot tos, kas ir okeāna dzelmē, piemēram, Vidusatlantijas grēda, vēsta kanāls “National Geographic”. Jāpiebilst, ka par aptuveni 500 no tiem ir zināms, ka tie vismaz vienreiz laikā gaitā ir izviruši. Visvairāk aktīvu vulkānu ir Indonēzijā – 58, tai seko Japānā un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) – attiecīgi ar 44 un 42 vulkāniem, kas bijuši aktīvi pēdējos 60 gados.
Vulkānu var “pamodināt” spēcīga zemestrīce. Piemēram, šā gada septembrī Itālijā, Neapoles apgabalā, aktīvajā vulkāniskajā zonā, ko dēvē “Campi Flegrei” jeb Flegrejas lauki (grieķu valodā "Degošie lauki"), notikušas vairākas zemestrīces. Tur atrodas arī tā saucamais Eiropas “supervulkāns”, kuru pētnieki sauc par nākamo iespējamo Vezuvu. Jāatzīmē, ka jaunākajos laikos Campi Flegrei izvirdums notika pirms teju 500 gadiem – 1538. gadā.
Lai izpētītu snaudušos milžus, zinātnieki ir gatavi riskējot ar dzīvību doties uz attāliem pasaules reģioniem. Piemēram, 33 gadus vecās pētnieces Dr. Emmas Nikolsones vadītā komanda no Lielbritānijas uzkāpa aktīva vulkāna Maikla kalna virsotnē Sandersa salā Atlantijas okeāna dienvidos, lai savām acīm redzētu tur notiekošu un savāktu paraugus pētījumiem.
Par zinātnieku ekstremālo ekspedīciju stāstīs kanāla “National Geographic” raidījums “Explorer: Uguns ezers”, kura pirmizrāde 29. oktobrī, plkst. 22.00. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” aicina atcerēties snaudošo milžu “pamošanās” stāstus gan Eiropā, gan citur pasaulē!
Havaju salas: dzīve uz vulkāna
Šā gada septembrī Havaju salās sācies Kīlauea vulkāna izvirdums. Tas bija jau trešais šā vulkāna izvirdums pēdējos divos mēnešos. ASV milzis šobrīd ir kļuvis par pasaulē aktīvāko vulkānu, kas izvira lavu 24 metru augstumā.
Izvirdumā izdalās vulkāniskas daļiņas, kā arī gāzes, kas var radīt elpošanas problēmas apkārtējās teritorijās dzīvojošiem cilvēkiem, taču šajā gadījumā iedzīvotāju dzīvības nebija apdraudētas un evakuācija nebija nepieciešama.
Šis vulkāns ir otrs lielākais Havaju salās, un tā izvirdumi notiek samērā bieži. Postošākais Kīlauea izvirdums fiksēts pirms pieciem gadiem. Proti, 2018. gadā bija iznīcinātas vairāk nekā 700 mājas un vairāki tūkstoši iedzīvotāju palika bez pajumtes.
Savukārt 2022. gada nogalē Havaju salās pirmoreiz 40 gados notika pasaules lielākā aktīvā vulkāna – Maunaloa izvirdums. ASV Ģeoloģijas dienesta dati, liecina, ka Maunaloa kopš 1843. gada ir izviris 33 reizes.
Iepriekšējais izvirdums reģistrēts 1984. gadā, taču tas neapturēja cilvēkus pēc brīvas gribas apmesties šajā apvidū. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem iedzīvotāju skaits tur ir teju dubultojies un šobrīd vulkāna tuvumā dzīvo ap 200 000 cilvēku.
Kanāriju salas: dzimušas ugunī
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs Atlantijas okeāna austrumos. Par šīm salām mēdz teikt, ka tas esot dzimušās ugunī.
No 2021. gada 19. septembra līdz 25. decembrim visa Eiropa sekoja ziņām par Kumbre Vjeha vulkāna izvirdumu Palmas salā, kurā dzīvo 83 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka šis vulkāns bija “klusējis” 50 gadus – iepriekšējo reizi izvirdums notika 1971. gadā.
Par laimi teju trīs mēnešus ilgusī vulkāna aktīvā darbībā neprasīja cilvēku dzīvības. Pēc tā sākuma evakuēja aptuveni 7000 vietējo iedzīvotāju un 500 tūristu, tika iznīcinātas vairāk nekā 3000 ēkas, jo lava noklāja zemi 1000 hektāru lielā platībā. Lēšams, ka nodarītie materiālie zaudējumi mērāmi aptuveni vienu viena miljarda eiro apmērā.
Tikmēr kāds vietējais politiķis Kumbre Vjeha izvirdumu piedāvāja apturēt, iemetot vulkānā spridzekli. Šo ideju daudzi izsmēja, tomēr pasaulē ir bijis gadījums, kad šāds piedāvājums ir arī ticis īstenots. Proti, 1935. gadā ASV armija ar spridzekļiem centās novirzīt Maunaloa vulkāna lavas plūsmas Havaju salās. Nedēļu pēc spridzināšanas lavas plūsma tik tiešām apstājās.
Tas ļāva ASV militāristiem pavēstīt, ka misija ir izdevusies. Jāatzīmē, ka daudzi speciālisti bija skeptiski, jo uzskatīja, ka lavas plūsma izbeidzās pati no sevis un ka šis process vienkārši sakrita ar spridzināšanas laiku.
Itālijas supervulkāns: izvirdums, kas var ietekmēt klimatu uz planētas
Kopš 2019. gada Neapoles reģionā ir jūtamas tūkstošiem mazu zemestrīču. Pētniekiem bažas rada tas, ka šogad “Campi Flegrei” reģionā ir palielinājies gan zemestrīču biežums, gan intensitāte. Iespējams, ka šī seismiskā aktivitāte liecina, ka zem virsmas esošais vulkāns tuvākajā nākotnē gatavojas izvirst.
Jāpiebilst, ka pēdējo reizi šādas teorijas izskanēja pirms vairāk nekā 40 gadiem – 1980. gadu sākumā. Toreiz šajā reģionā arī bija jūtams līdzīgu zemestrīču pieaugums, tomēr par laimi tas neizraisīja vulkāna izvirdumu.
Itālijas civilās aizsardzības departaments ir brīdinājis, ka šobrīd daudz bīstamāka ir seismiskā aktivitāte nekā potenciālais vulkāna izvirdums un ka tam varētu sekot vēl vairāk zemestrīču.
Ja supervulkāna izvirdums “Campi Flegrei” reģionā būs pietiekami spēcīgs, tas var ietekmēt globālo temperatūru un klimatu, kā arī potenciāli izraisīt daudz aukstāku ziemu ziemeļu puslodē.
Maikla kalns: Atlantijas okeāna noslēpumainais milzis
843 metrus augstais Maikla kalns ir noslēpumiem apvīts aktīvs vulkāns, kas veido Sandersa salu Dienvidu Sendviču salu arhipelagā. Tuvākais šīs salas “kaimiņš” – Folklenda salas atrodas teju 2000 kilometru attālumā. Nav brīnums, ka tikai nedaudzi cilvēku jebkad ir nokļuvuši šajā nomaļajā vietā Atlantijas okeāna dienvidos.
Šo salu 1775. gadā atklāja slavenā britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija. To nosauca to par godu britu admirālim Čārlzam Sondersam (Charles Saunders). Tiesa, tās krastā vien 1908. gadā pirmo reizi izkāpa norvēģu polārpētnieks Karls Antons Larsens.
Par Maikla kalna vulkāna izvirdumiem un citām aktivitātēm periodiski tiek ziņots kopš 1819. gada, pēdējais izvirdums reģistrēts 2012. gada oktobrī. Savukārt 2019. gadā ar satelīta uzņēmumu palīdzību tika atklāts, ka Maikla kalnā ir noturīgs lavas ezers, kas ir reta parādība. Tā ir sastopama tikai astoņos no 1350 aktīviem vulkāniem. Pirms Dr. Emmas Nikolsones vadītās ekspedīcijas neviens nekad iepriekš nebija sasniedzis Maikla kalna virsotni.
Zinātniekiem izdevies apstiprināt lavas ezera esamību Maikla kalna vulkāna krāterī. Šobrīd viņi ir veiksmīgi atgriezušies mājās un analizē iegūtos datus, lai labāk izprastu vulkānus un to ietekmi uz vidi.
Par noslēpumaino Maikla kalna vulkānu un Dr. Emmas Nikolsones ekspedīciju skatītāji varēs uzzināt, sākot ar 29. oktobrī plkst. 22.00 raidījumā ''Explorer: Uguns ezers'' kanālā ''National Geographic''!
