Vai bankas gatavojas tiesu darbiem, lai nepieļautu kredīta procenta likmju samazinājumu?

Saeima pirmajā lasījumā 12. oktobrī konceptuāli atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu. Par šo likumprojektu parlamentā vēl būs jābalso otrajā un trešajā lasījumā. Ja tas tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, tas nozīmēs to, ka kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro, viņi kredītu ņēmuši līdz šī gada 30. septembrim un par to līdz šim norēķinājušies godprātīgi, tiks samazināta kredītmaksājumu procentlikme.

Tiesneši nevar sniegt komentārus

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) paudis, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Jāņa Reira teiktais izsaucis kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem, līdz pat draudiem vispār pārtraukt izsniegt kredītus. Finanšu jomas pārstāvju sašutums ir saprotams, jo šādā gadījumā ekonomiskas dabas problēma tiktu risināta ar politiski populistisku lēmumu. Tai pašā laikā saprotams, arī šāda lēmuma popularitāte no “parastās tautas” jeb kredītņēmēju puses, kuri uzskata, ka bankas viņus izģērbj plikus.

Sagaidāms, ka sabiedrībā vēl būs karstas diskusijas par Saeimas nodomu “no augšas” samazināt kredītu procentu likmes un paredzams, ka pašreizēja likumprojekta redakcija tiks koriģēta, piemēram, nosakot, ka hipotēkai vajadzētu būt ņemtai tikai vienīgajam mājoklim vai atrunātojot, ka maksājumi tiktu samazināti nevis visiem automātiski, bet tikai kādai noteiktai iedzīvotāju kategorijai.

Jauns.lv interesējās, vai finanšu nozare ir izvērtējusi iespēju iespējamo lēmumu pārsūdzēt Satversmes tiesā un par šādu iespēju interesējusies pie Satversmes tiesas tiesnešiem? Satversmes tiesas tiesneši par to neko publiski nepauda, jā kā Jauns.lv atzina Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ksenija Vītola:

“Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības.

Minētais tiesību jautājums (par kredīta procentu likmju samazinājumu – red.) potenciāli varētu nonākt izskatīšanā Satversmes tiesā, tāpēc, ievērojot tiesu varas neatkarību, objektivitāti un neitralitāti, Satversmes tiesas tiesneši nemaz nevarētu sniegt komentārus šajā jautājumā ieinteresētām personām”.

Savukārt Finanšu nozares asociācija Komunikācijas vadītājas asistente Lauma Brūvere Jauns.lv pauda: “Tad, kad likumprojekts tiks pieņemts, tiks vērtētas tā apstrīdēšanas iespējas un pamats. Kā saprotam, likumprojekta tekstā būs izmaiņas.

Asociācija un tās pārstāvji nav vērsušies pie Satversmes tiesas tiesnešiem, jo uzskatām, ka tas nebūtu nedz pieņemami, nedz ētiski”.

Vērtē ar lielām bažām

Visnotaļ negatīvi Saeimas ierosmi ar likumu samazināt hipotekāro kredītu procenta likmi vērtē banku pārstāvji. 

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere Jauns.lv sacīja: “Konkrēto priekšlikumu sniegt atbalstu visiem kredītņēmējiem vērtēju ar ļoti lielām bažām. Valsts nedrīkstētu jaukties tirgus ekonomikā – šodien procentu likmes, rīt cenas lielveikalos, parīt kas cits. 30 gadus esam būvējuši demokrātisku, tirgus ekonomikas pamatos balstītu valsti un tagad ar vienu soli to vēlamies noārdīt. Tas viennozīmīgi būtu arī ļoti negatīvs signāls ārvalstu investoriem, kas nopietni apšaubītu Latvijas uzticamību, pievilcību un konkurētspēju. Ja atbalsts jāsniedz, tas jāsniedz mērķētai grupai. Tā būtu valsts atbildība apzināt tos, kuri ietekmēti visvairāk.

Jāpiemin, ka mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām EURIBOR likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana ir sarežģītāka. Tomēr šādu gadījumu risināšanai visatbilstošākā ir individuāla pieeja, ko bankā esam īstenojuši līdz šim, un turpinām arī šobrīd. SEB bankā esam atcēluši visas ar mājokļa kredītiem saistītās komisijas maksas, tāpat nav jāmaksā par līguma grozījumiem. Aicinām klientus nākt un runāt ar banku savlaicīgi - izvērtējot situāciju individuāli, varam rast katram labāko risinājumu”.

Bet “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops Jauns.lv sacīja: ““Swedbank” tāpat kā Finanšu nozares asociācija līdz šim ir vairākkārt kritiski izteikusies par mēģinājumiem pieņemt populistiskus lēmumus, brīdinot arī par tiesiskajiem riskiem, ko šādi lēmumi radītu.

Vispirms “Swedbank” ir aicinājusi diskusijās ņemt vērā datus, lai saprastu kā sniegt mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, ja tāds tiešām būtu nepieciešams. Nozares asociācijas un arī “Swedbank” dati šobrīd vēl joprojām neliecina par masveida grūtībām segt kredītmaksājumus. Piemēram, 72% “Swedbank” klientu maksājumi par kredītiem laika posmā starp 2022. gada un 2023. gada septembri pieauguši par ne vairāk kā 100 eiro mēnesī, savukārt kredītņēmēji ar rādītāju, kas pārsniegtu 40% slieksni kredītmaksājumiem no kopējiem ikmēneša ienākumiem, saglabājas 11% līmenī uz 2023. gada septembri. Tas gan nenozīmē, ka EURIBOR izraisītais izmaksu pieaugums daudziem nebūtu nācis kā šoks. Tāpēc arī banka nemitīgi atgādinājusi klientiem, ka pie mazākām aizdomām par maksātspējas grūtībām lūdzam sazināties ar banku un meklēt kopā iespējamos risinājumus.

Šī gada laikā restrukturizācija bijusi nepieciešama tikai 64 klientu līgumiem. Savukārt ap 600 klientu saņēmuši bankas pievienotās procentlikmes samazinājumu, ko nevar saukt par palīdzību grūtībās nonākušajiem klientiem, jo procentlikmes samazinājums raksturo tos klientus, kuru kredītrisks ir uzlabojies, lai banka to varētu samazināt savas pievienotās likmes veidā.

Papildus tam, sagatavotie likuma grozījumi paredz ar atpakaļejošu datumu samazināt 50% no kopējām procentlikmēm (bankas pievienotās + EURIBOR likmes), turklāt bez mērķētas pieejas. Ir bijuši precedenti, kad par valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, regulējot cenas, ir pārkāpta satversmība. Uz to vairākkārt norādījusi Finanšu nozares asociācija. Papildus tam, vēl viens arguments, kas rada pretrunas ir valsts mērķis piespiedu kārtā samazināt procentlikmes visiem banku hipotekāro kredītu klientiem. Eiropas Centrālā banka nosaka, ka komercbankām ir pienākums individuāli izvērtēt katru aizdevuma līgumu un tāpat noteikt katram klientam individuālu riska profilu, ko izsaka bankas pievienotās procentlikmes veidā. Samazinot automātiski visiem klientiem procentlikmi 50% apmērā, var piedzīvot situāciju, kad likums paredz zemāku klientu risku nekā to noteicis pats aizdevējs, kas nu nekādi neatbilst atbildīgai finansēšanas praksei. Turklāt, šādām likuma izmaiņām būtu arī negatīva nākotnes ietekme. Komercbankām būtu jāveido lielāki kredītuzkrājumi iespējamiem maksātnespēju riskiem, kā arī pie esošās riska cenošanas jāpievieno vēl viens – risks, ka valsts vienpersoniski var ietekmēt vēsturiski noslēgtos līgumus un noteikt cenu bankas izsniegtajam finansējumam.

Šobrīd likuma grozījumiem vēl nepieciešams Saeimas balsojums atlikušajos divos lasījumos. Ceram, ka lēmumu pieņēmēji šajā laikā tomēr uzklausīs nozares argumentus. Tomēr saskaroties ar tiesību pārkāpumu, nozare jau ir paudusi gatavību aizstāvēt savas tiesības likumā un esošajā tiesu praksē noteiktajā kārtībā”.