Vai elektroauto tiešām ir tik videi draudzīgi, kā tos slavē?

Autoražotāji ir ieguldījuši miljardus, lai izstrādātu jaunus akumulatora elektrotransportlīdzekļus (BEV), paredzot, ka līdz 2030. gadam uz Eiropas ceļiem izbrauks vairāk nekā 30 miljoni šādu transportlīdzekļu.

Elektromobiļi nerada izplūdes gāzu emisijas, taču transportlīdzekļu un akumulatoru ražošana joprojām rada oglekļa emisijas. 

Tātad, cik ekoloģiski tīri ir BEV automobiļi un kā tie ir salīdzināmi ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja (ICE) automobiļiem, kas darbojas ar benzīnu vai dīzeļdegvielu?

Kāda ir elektroauto ražošanas procesa ietekme uz vidi?

Aprites cikla emisijas ir emisijas, kas rodas ražošanas, lietošanas un utilizācijas laikā, tāpēc attiecībā uz BEV jāņem vērā viss, sākot no izejvielām un akumulatora enerģijas avotiem un beidzot ar transportlīdzekļa pārstrādi un atkārtotu izmantošanu pēc tā ekspluatācijas beigām.

Litija jonu akumulatoru ieguve, attīrīšana, transportēšana un ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, kas nozīmē, ka akumulatora elektroauto ražošanas posmā ir lielākas emisijas nekā ICE automobiļiem.

Lai gan ar iekšdedzes dzinēju darbināmu automobiļu ražošanas process, iespējams, nav tik intensīvs, tas joprojām rada ievērojamu oglekļa dioksīda emisijas nospiedumu.

Aģentūra Reuters gada sākumā ziņoja, ka Volkswagen un Toyota plāno līdz 2050. gadam kļūt oglekļa ziņā neitrāli, savukārt Hyundai Motor Group paziņoja, ka Hyundai Motor un Kia "paātrina centienus" kļūt oglekļa ziņā neitrāliem.

Līdz 2039. gadam visi jaunie Mercedes-Benz transportlīdzekļi visā ķēdē būs oglekļa ziņā neitrāli, un General Motors (GM) plāno līdz 2040. gadam kļūt oglekļa ziņā neitrāli.

Turpretī zviedru uzņēmums Polestar ir izvirzījis ambiciozu mērķi līdz 2030. gadam saražot automašīnu ar nulles oglekļa emisiju, identificējot un likvidējot visas oglekļa emisijas, sākot no izejvielu ieguves līdz ražošanai un beidzot ar nolietotu automašīnu apstrādi.

Atšķirība starp BEV un ICE automobiļiem oglekļa dioksīda emisiju ziņā var būt ievērojama, kad auto tiek pārdots pirmo reizi, taču, kamēr ICE automobiļi ir uz ceļiem, tie turpina emitēt CO2, savukārt elektriskie automobiļi nerada nekādas emisijas, izņemot daļiņas, kas rodas no riepām un bremzēm.

Saskaņā ar pētījumiem, ko veikusi Eiropas NVO, kas veicina ilgtspējību "Transport & Environment" (T&E) vidējais ES elektromobilis oglekļa emisiju ziņā ir gandrīz trīs reizes labāks par līdzvērtīgu benzīna vai dīzeļdegvielas automobili, un šī atšķirība turpina palielināties.

BEV automobiļu priekšrocības tikai palielināsies, jo elektrotīkls kļūs videi nekaitīgāks, taču pat Polijā braucošs BEV automobilis ar Ķīnā ražotu akumulatoru joprojām rada par 37 % mazāk CO2 nekā benzīns.

Savukārt ar Zviedrijā ražotu elektromobili ar Zviedrijā ražotu akumulatoru, kas brauc Zviedrijā, var panākt 83 procentu samazinājumu. Viņi arī prognozē, ka 2030. gadā iegādātie elektromobiļi samazinās CO2 emisijas četras reizes, pateicoties ES elektrotīklam, kas aizvien vairāk balstās uz atjaunojamiem energoresursiem.

Bet kā ir ar akumulatoru?

Akumulatoru ražošanā izmantotās izejvielas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka BEV automobiļu cenu, un tāpēc tie joprojām ir dārgāki nekā ICE ekvivalenti.

Uzlabojoties akumulatoru tehnoloģijai, parādīsies jaunas alternatīvas standarta litija jonu ķīmiskajam sastāvam. Tiek pētītas arī iespējamās alternatīvas šīm izejvielām, piemēram, Ķīnas akumulatoru gigants CATL izstrādā jaunu nātrija jonu akumulatoru.

BYD, pasaulē lielākais elektrificēto transportlīdzekļu ražotājs, atzīst, cik svarīgi ir samazināt reto minerālu izmantošanu bateriju tehnoloģijā, un tā Blade Battery ražotā baterija tiek ražota, neizmantojot kobaltu.

Tajā pašā laikā varētu darīt vairāk, lai palīdzētu samazināt ieguves ietekmi uz vidi. Reinvestējot peļņu vietējās kopienās, lai atbalstītu izglītību un apmācību, tiktu nodrošinātas iespējas, kas jaunattīstības valstu iedzīvotājiem pārāk bieži ir nepieejamas.

Viens no svarīgiem soļiem, lai samazinātu elektromobiļu aprites cikla emisijas, ir akumulatoru otrreizēja pārstrāde vai atkārtota izmantošana.

Eiropas Komisijas ierosinātais akumulatoru regulējums ir pasaulē pirmais ilgtspējīgu akumulatoru likums, kura mērķis ir ne tikai nodrošināt ētiskas ieguves metodes, bet arī samazināt pieprasījumu pēc ieguves, efektīvāk pārstrādājot izejvielas.

Jūlijā ES Padome pieņēma jaunu regulu, kurā noteiktas prasības attiecībā uz nolietotām baterijām, tostarp savākšanas mērķi un pienākumi, materiālu reģenerācijas mērķi un ražotāja paplašināta atbildība. Tas ievērojami veicinās aprites ekonomikas attīstību.

BEV automobiļos nolietotās baterijas pēc to ekspluatācijas laika beigām var nebūt piemērotas atkārtotai izmantošanai automašīnās, taču tas rada milzīgu iespēju tās pārkonfigurēt "otrajai dzīvei", tostarp elektroenerģijas uzglabāšanai elektrotīklā, tādējādi samazinot kopējo bateriju ražošanas oglekļa dioksīda emisijas ietekmi.

Vēl viens risinājums ir atkārtoti izmantot jau esošās baterijas, jo izejvielu trūkums veicina ieguldījumus bateriju pārstrādē. Tomēr pagaidām vēl nav zināms, cik ilgtspējīga no vides un ekonomikas viedokļa tā būs, jo arī pārstrādes procesam ir liels oglekļa dioksīda emisijas nospiedums.

Ir pārliecinoši pierādījumi, ka BEV automobiļi ekspluatācijas laikā rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā ICE automobiļi un tādējādi ir videi draudzīgāki.

Pilnveidojot akumulatoru tehnoloģiju un ražošanas paņēmienus, akumulatoru kalpošanas laiks turpinās uzlaboties, tādējādi pagarinot arī elektromobiļu ekspluatācijas laiku.