Tirgotāji nikni: pieprasot pelēko krāsu, tiek iznīcināti tirdziņi galvaspilsētā

Rīgas dome un “Rīgas meži” līdz šim kā obligātu prasību bija uzlikusi tirgotājiem izmantot tikai un vienīgi baltas krāsas nojumi. Tagad kārtība mainās, un, ja tirgotāji vēlas piedalīties tirdziņos galvaspilsētā, ir jāpērk jauna nojume, vai arī sekos atteikums.

Vietējiem amatniekiem un mājražotājiem, kuri piedalās amatnieku tirdziņos, tie ir ļoti lieli izdevumi, ņemot vērā, ka bija divu gadu dīkstāve kovidpandēmijas laikā, ir cēlušās ikdienas izmaksas un tirdziņi galvaspilsētā vairs nenotiek bieži, jo “Rīgas meži” kopš 2023. gada sākuši rīkot arī izsoles.

Respektīvi, gan tirdziņu organizatori, gan vietējie amatnieki un mājražotāji, šķiet, tiek apspiesti no divām pusēm: no Rīgas domes un no “Rīgas mežiem”. Vēl vairāk: tā vien liekas, ka kādam ir izdevīgi, ka tirdziņi Rīgas vēsturiskajā daļā, piemēram, Vērmanes dārzā, netiek rīkoti vispār!

Organizēt tirdziņus Rīgas centrā kļūst neiespējami

Gadatirgus organizatora “Sweet Travel Latvia” (preču zīme “My Expo”) vadītāja, Latvijas gadatirgu un tirgotāju asociācijas pārstāve Maira Ādmine Jauns.lv pauda:

“Šī gada sākumā spēkā stājās izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 43 “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība”. Papildus grozījumiem noteikumos, savas prasības izvirza arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Ņemot vērā visus šos jaunievedumus un prasības, organizēt tirdziņus Rīgas vēsturiskajā centrā faktiski ir neiespējami.

Vislielāko sašutumu tirgotāju un “My Expo” vidū radīja fakts, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un “Rīgas meži" kā obligātu ir noteicis no 2023. gada Rīgas parkos un dārzos, piemēram, Vērmanes dārzā, Esplanādē un citviet, tirgotājiem stendu iekārtošanai izmantot tumšas krāsas nojumes ar konkrētu krāsas kodu, kuru izmērs ir 2x2 metri. Turklāt visām nojumēm ir jābūt vienādam nostiprināšanas veidam, vienādam uzņēmuma logotipa/nosaukuma izvietošanas laukumam un apgaismojumam nojumē. Arī to, ka sliktos klimatiskos laika apstākļos (brāzmains vējš, lietus, krusa, sniegputenis) atļauts papildus aizklāt vienu sānu plakni iepriekš noteiktā veidā.

Ikviens tirgotājs un “My Expo” piekrīt, ka tirdziņos ir jābūt vienotam stilam un dizainam. Un līdz šim tas bija arī ievērots! Baltas krāsas nojumes - kā to pieprasīja pats Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un “Rīgas meži”.

Taču jaunās prasības nav nedz samērīgas, nedz izpildāmas. Tās visas lasot, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri definējuši šīs prasības, paši nekad tirdziņos nav piedalījušies vai neizprot tirdziņu specifiku. Lūk, tikai daži piemēri no tirgotāju e-pastiem:

* “Tumšas krāsas nojumes ir nedraudzīgas ikvienai precei, jo tumšā krāsa maina apgaismojumu un kropļo precēm krāsu. Gan rotām, keramikai, stiklam, gan adījumiem un pārtikas precēm. Īsāk sakot - visam!”

* “Vasaras karstumā nav iespējams stāvēt zem tumšas krāsas nojumes, jo tā sakarst. Tumšas krāsas nojumē arī saulainā dienā ir jāizmanto papildus apgaismojums, lai preci vai produktu labāk prezentētu.”

* “Nojume 2x2 metri ir ļoti maza un tajā nevar izvietot pat daļu preču, ko piedāvā tirgotājs, piemēram, mēteļus, pītos grozus, Adventes vainagus un tamlīdzīgi.”

* “Lietus laikā, aizklājot nojumei tikai vienu plakni, tas tāpat nepasargās no vēja un lietus, un visa prece samirks un tiks bojāta vai pat sabojāta.”

* “Pārtikas preces nevar tirgot atklātā nojumē, jo to neatļauj Pārtikas un veterinārā dienesta prasības.”

* “Nojumes arī lūst. Baltas krāsas jumtu vai sānu malu var nopirkt ikvienā veikalā, bet kur varēs nopirkt konkrētās pelēkas krāsas? Bieži vien tās nāk kopā ar nojumi un atsevišķi nopirkt nevar.”

* “Ziemas periodā tumšas krāsas nojumes jumts tāpat kļūst balts, jo uz tā uzkrīt sniegs.”

“Pelēkās izmaksas” – ap 750 eiro

“My Expo” vairākkārt aicinājusi Rīgas domes atbildīgās institūcijās uz kopīgu tikšanos, lai kopīgi izlemtu, kāds būtu Rīgas tirdziņu vienotais stils. “Mēs vēlējāmies, lai tiktu uzklausīti arī pašu tirgotāju un tirdziņu organizatoru ieteikumi. Diemžēl uzaicinājumu mēs nesagaidījām,” turpina Maira Ādmine.

“Apzinot kompānijas, kuras Latvijā piedāvā nojumes, kas atbilstu jaunajām prasībām - izmēriem un krāsu kodiem, izrādījās, ka noliktavā ir tikai 11 šādas nojumes. Respektīvi, ir jāgaida x dienas, kad uz Latviju varētu piegādāt nepieciešamo skaitu un krāsu toņu nojumes. Ja tirgotājs tuvākajā laikā vēlas piedalīties tirdziņos Rīgas vēsturiskajā daļā, nojumes ir jāmeklē ārpus Latvijas - Lietuvā vai Polijā, kas prasīs papildus laiku, naudas līdzekļus un stresu.

Uzsvērsim, ka gada sākumā neviens no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nebija atsūtījis tirdziņu organizatoriem jaunās prasības, tas ir - nojumes izmērus, krāsu kodu, lai mēs varētu laikus informēt tirgotājus un veikalus, lai šādas nojumes būtu pieejamas tirdzniecībā.

Lai izpildītu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta visas prasības un viens tirgotājs varētu piedalīties, piemēram, tirdziņā Vērmanes dārzā un/vai Esplanādē vai Mežaparkā, tirgotājam ir jānopērk divas teltis (viena 2x2 m un otra 3x3 m), jo prasības par nojumes izmēriem katrai tirdzniecības vietai ir atšķirīgas. Plus izmaksas par jauna galda iegādi, apgaismojumu, logo - kopā tas veidotu ap 750 eiro. Un piebildīsim, ka tā tirgotājiem būtu jau trešā vai ceturtā telts, jo katrs tirdziņu organizators konkrētā tirdziņā Rīgā prasa attiecīgas krāsas nojumi. Tirgotājiem ir jau dzeltenas un zaļas krāsas nojumes. Arī balta, jo pirms diviem gadiem Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta prasība bija visos Rīgas pilsētā organizētajos tirdziņos izmantot tikai baltas krāsas nojumes. Un uz Tērbatas ielas - baltus saulessargus. Tāpēc daudzi tirgotāji pašreiz kavējas iegādāties jaunu telti, jo nav pārliecība, ka pēc pusgada vai nākamajā gadā netiks izdotas citas prasības attiecībā uz nojumes krāsu toni.

Līdz ar to arī mēs, tirdziņu organizatori, ciešam lielus finansiālus zaudējums, jo nevaram piedalīties SIA “Rīgas meži” izsolēs par iespēju rīkot tirdziņus vienā no iecienītākajām un no tirgotāju viedokļa finansiāli ienesīgākajām vietām Rīgā - Vērmanes dārzā.

Iemesls ir viens - nespējam nodrošināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Rīgas meži” prasības. Tāpēc tirdziņi tiek organizēti citās Latvijas pilsētās, kuru pašvaldības ir daudz pretimnākošākas.

“My Expo” lūdza Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam pārejas periodu, lai tirgotāji varētu un paspētu iegādāties noteiktās krāsas nojumes. Turklāt ziemas periodā 99% tirgotāju nav lieku uzkrājumu jaunas nojumes iegādei. Bet tika saņemts atteikums.

Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir prasība tirdziņos izmantot baltas krāsas nojumes. Un var droši teikt, ka tādas ir 90% no visiem vietējiem amatniekiem un mājražotājiem. 

Tieši baltas krāsas nojumes, iespējams, tiks izmantotas arī XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas, mūsdienu dizaina priekšmetu un amata prasmju demonstrējumu gadatirgū, ko rīko Latvijas Nacionālā Kultūras centrs un kas notiks Esplanādē un - Vērmanes dārzā!  Minētā gadatirgus nolikuma punktā 44.3. rakstīts: “Ja tirdzniecības vietas pārsegšanai tiek izmantots materiāls, ko neizsniedz Rīkotājs (piemēram, telts, nojume), tam jābūt baltā krāsā.” Turklāt noteikts arī izmērs 3x3 m, ko kategoriski aizliedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un SIA “Rīgas meži” privātajiem organizatoriem.

Rodas jautājums: vai valsts un pašvaldību iestādēm ir rakstīti citi noteikumi un likumi? Un lietot tirgotājiem tumšas krāsas nojumes ir prasība tikai privātajiem gadatirgus organizētājiem?

Ja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments vēlas izveidot Vērmanes dārzu par UNESCO Pasaules mantojuma cienīgu objektu, tad, manuprāt, vispirms ir jāsakārto minētā parka ikdiena. Vai Rīgas dome nojauš, kas notiek Vērmanes dārzā naktīs pie estrādes? Tas, ka katru nakti jaunieši posta soliņus, apzīmē estrādi, dzer, kaujas un lieto alkoholiskos dzērienus un ne tikai…

Vai Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un “Rīgas meži” redz, ka ikdienā pa parku tiek vesti pastaigā suņi un aiz viņiem netiek savākts? Ka parkā zālienā guļ visi, kuri to vēlas? To, ka pa parku (arī zālienu) lielā ātrumā brauc jaunieši ar skūteriem, riteņiem? To, ka zālienā tiek atļauts rīkot bērnu ballītes, sporta nodarbības? To, ka publiskajās tualetēs pa nakti guļ “bomži”?

Rekreācija? Kāpēc tā vienmēr tiek pieminēta, kad tiek rīkoti tirdziņi, bet ne tad, kad tiek atļauti publiski pasākumi, kuru laikā zālainā tiek liktas gan mašīnas, gan atrakcijas, gan arī ēdinātāju stendi. Kāpēc visās citās pašvaldībās parkos zāliens ataug, bet Vērmanes dārzā - ne?

Kad ir vaicāts, cik daudz sūdzību Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un SIA “Rīgas meži” ir saņēmuši no iedzīvotājiem par tirdziņiem, atbilde pārsteidz: tās ir ne vairāk kā piecas (!). Tad, kas ir svarīgāks Rīgas pilsētai: šīs piecas sūdzības vai atbalsts vietējiem amatniekiem un mājražotājiem? Cilvēkiem, kuri ar saviem rokdarbiem nes Latvijas vārdu pasaulē? Nav noslēpums, ka no visiem tirdziņa apmeklētājiem Vērmanes dārzā, 90% ir tieši ārzemnieki.

Līdz ar to arī mēs, tirdziņu organizatori, ciešam finansiālus zaudējums, jo nevaram piedalīties SIA “Rīgas meži” izsolēs par iespēju rīkot tirdziņus vienā no iecienītākajām un no tirgotāju viedokļa finansiāli ienesīgākajām vietām Rīgā - Vērmanes dārzā.

Iemesls ir viens - nespējam nodrošināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta prasības. Tāpēc tirdziņi tiek organizēti citās Latvijas pilsētās."

“Tā vienkārši ir cūcība!”

Par šādu absurdu prasību neapmierinātību daudzi pauduši sociālajā tīklā “Facebook”, pat aicinot tirgotājus boikotēt Rīgas tirdziņus. Lūk, daži ieraksti:

Ilze Vainovska: “Izrādās, šogad Vērmanes dārzā drīkstēs tirgoties tikai no tumši pelēkām teltīm, no 1.janvāra esot spēkā tādi noteikumi tirdziņu rīkotājiem. Kāda muša iekoda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam? Kāds no viņiem vispār ir izvietojis produkciju baltā un - salīdzināšanai - tumši pelēkā teltī?

Traģikomisks ir domes piedāvātais IKEA nopērkamais jumtiņš kā alternatīva. Jo nemaz tik viegli un vienkārši nav visiem uzreiz iepirkt tumši pelēkas teltis, pat ja tirgotājs būtu gatavs šādiem papildu izdevumiem. Jo tirdziņā visām teltīm pēc krāsas un dizaina ir jābūt vienādām!

Pamazām visi bija pielāgojušies vai samierinājušies, ka Latvijas standarts tirdziņos ir baltas, gaišas teltis, bet tad...”

Andris Meļķis: “Rīgas domes zināšanai! Latviešu godīgie amatnieki nav “torgaši” vai tirgotāji. Viņi ar savām rokām un sirdi darina rotas, amatniecības meistardarbus un paši tos tirgo. Tā ir viena no Latvijas kultūrtelpas identitātēm un latviskās identitātes uzturētāji. Mēs neesam ar eiro miljoniem piepičkāti.

Rīgas domei ieteiktu pret amatniekiem izturēties ar cieņu. Mēs to pieprasām, nevis lai no mums plēstu nost deviņas ādas!”

Dace Pakule: “Domāju ka mums, tirgotājiem, ir jāapvienojas un jāiet vizītē pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, jāpieprasa, lai tas izskaidro savu prasību pamatotību; ja tur mūs neuzklausa, tad vizīte pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa; ja Staķis mūs neuzklausa, ir jau vēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija...

Uzskatu šīs prasības par nepamatotām. Kā man telefona sarunā teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atbildīgā par tirdziņiem persona - Dziesmu svētku tirdziņš ir pavisam cits pasākums, tāpēc tur prasības varētu būt citas, nekā, pēc viņas vārdiem, “iknedēļas tirdziņiem Vērmanes dārzā”.”

Arturs Nīmanis: “Nez, vai tas ir iespējams, bet es teiktu, ka ir jāprotestē. Saprotu, ka Vērmanītis katram ražotājam/tirgotājam ir gada lielais ķēriens, tomēr, ja pakļaujas kungiem, tad tādas pārbaudes uz izturību (iznīcību) turpināsies. Vajadzētu boikotēt pasākumu un sarīkot kaut piecus brīvdabā citur, pieaicinot dzīvo mūziku, atrakcijas un tā tālāk. Gadatirgi... Tūlīt Lieldienas. Katru ceturksni ir ko svinēt. Nu, varbūt var to augoni, kungu lielo pakaļu ignorēt?”

Baiba Baiba: “Viens liels murgs, un vai cena liekas adekvāta? Nē, paldies, noteikti nepiedalīsimies šajos tirgos. Un kā izskatīsies prece tumši pelēkā teltī? Ņirgājās jau par amatniekiem.”

Baiba Daņilovska: “Vai tad tiešām amatnieki vienreiz nevarētu skaļāk izteikt savu viedokli. Tas, kas tagad notiek pēc tik grūtas ziemas, ir vienkārši cūcība. Tas, kurš to izdomājis, dzīvo mākoņos. Tas, ka sabiedrības uzmanība jāpievērš, skaidrs. Ko darām?”

Rīgas dome: baltā krāsa – “primitīvs risinājums”

Jauns.lv jautāja Rīgas domei, kā tā komentē savas, tirgotājprāt, absurdās prasības, kāpēc tās tādas ir, un kāpēc galvaspilsētas pašvaldībai nav sekmējies ar komunikāciju. Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis atbildēja:

“Pirmais amatnieku tirdziņš Vērmanes dārzā tika organizēts 2020. gadā, izmantojot Vērmanes dārza teritoriju aptuveni reizi mēnesī, pēc aptuveni gada ar tirdzniecības organizēšanu pievienojās otrs komersants, veidojot tāda paša koncepta un izvietojuma tirdzniecības organizēšanu, kas skaitliski ievērojami palielina tirdziņu skaitu un Vērmanes dārza parka noslodzi, kura primārā funkcija ir rekreācija.

Abi komersanti pirms pirmās tirdzniecības organizēšanas reizes tika iepazīstināti ar informāciju, ka tirdziņi Vērmanes dārzā ir pagaidu risinājums uzņēmēju atbalstam Covid-19 ierobežojumu laikā, un primitīvais risinājums ar baltām teltīm nav atbalstāms ilglaicīgi, ņemot vērā ekskluzīvo Vērmanes dārza novietojumu Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Līdz ar to, līdzīgi kā visiem labiekārtojuma elementiem šajā teritorijā (laternām, soliņiem, infozīmēm, atkritumu tvertnēm un tamlīdzīgi), arī visiem pilsētvidē novietojamiem elementiem, pie kuriem pieskaitāms ielu tirdzniecības vietu aprīkojums, ir jābūt Rīgas vēsturiskā centra teritorijai stilistiski atbilstoša dizaina un parku celiņu platumiem atbilstošā izmērā, kas labi iegultos Rīgas pilsētvidē un vēsturiskā parka ainavā, harmoniski to papildinātu un neradītu tirgus iespaidu.

Rīgas domei tika apgalvots, ka šie nosacījumi un izvirzītās prasības ir saprotamas, un ka tās tiks izpildītas, katru reizi, izsniedzot tirdzniecības atļauju, komersantiem tika rakstiski nosūtīti nosacījumi par vizuālajām prasībām un atgādināts par nosacījumu izpildi, bet netika strādāts pie attīstības. Arī iedzīvotāji sūdzējās par slikto vizuālo identitāti, kas padara Vērmanes dārzu par tirgus laukumu u.c.

Nesagaidot reālus priekšlikumus no organizētājiem un ņemot vērā augstāk minēto, 2022. gadā, pirms uzņēmuma “Rīgas meži” izsoles par īslaicīgās tirdzniecības organizēšanu Vērmanes dārzā, Esplanādes parkā un Mežaparkā, tika sasaukta darba grupa, kurā piedalījās vairāku departamentu pārstāvji, tai skaitā no Pilsētas arhitektu biroja, un vienprātīgi tika nolemts, ka baltās teltis ir jānomaina pret Rīgas vēsturiskā centra teritorijai stilistiski atbilstoša dizaina un parku celiņu platumiem atbilstoša izmēra aprīkojumu. Teltīm izvēlētie universālie pelēkie toņi veido patīkamu un acij tīkamu ainavu, mazinot tirgus laukuma iespaidu.”