"Latvijas dzelzceļš": visticamāk, arvien lielāka nozīme būs sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm
Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.
"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.
Kā norādīja LDz vadītājs, lai līdzsvarotu tos kravu apjomus, kas piedzīvoja lejupslīdi jau iepriekšējos gados un ko šogad papildināja sankciju režīms, LDz visa gada garumā ir aktīvi meklējis jaunas iespējas piesaistīt kravas gan jau esošajos, gan jaunos tirgos. Kleinbergs uzsvēra, ka šogad ir attaisnojies līdzšinējais LDz vairāku gadu garumā ieguldītais darbs, prezentējot ārvalstu partneriem Latvijas transporta koridora priekšrocības, un tas ir viens no faktoriem, kas ir pozitīvi ietekmējis kravu rādītājus, kuru kopējais apjoms šogad deviņos mēnešos ir par 9,4% lielāks nekā gadu iepriekš.
"Otrs faktors ir kara izraisītās pārmaiņas kravu pārvadājumu jomā globālā mērogā - kravu līdzšinējie ceļi nav pieejami, piemēram, tās kravas, kuras iepriekš apkalpoja Melnās jūras ostas un Krievijas ostas Somu līcī, tiek pārorientētas uz citiem tranzīta koridoriem, tai skaitā Latviju. Dominē Centrālāzijas valstu kravas, un, visticamāk, sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk," pauda Kleinbergs.
Viņš skaidroja, ka pienesumu LDz kopējā kravu bilancē sniedz ne vien kravas no Centrālāzijas valstīm, jo šogad panākta arī vienošanās ar Polijas dzelzceļu par regulāriem akmeņogļu un citu kravu pārvadājumiem no Rīgas ostas uz Poliju. Kopumā šogad pirms gada pārvadātie apjomi pārsniegti, piemēram, tādos kravu segmentos kā ogles, rūda, graudi un ķīmiskās kravas.
LDz koncerns šogad turpināja arī jau iepriekšējos gados iesākto darbu pie uzņēmuma efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai samazinātu izmaksas un arī vajadzību pēc valsts finansiālas līdzdalības uzņēmumā. Salīdzinājumā ar 2018.gadu koncerna izmaksas ir samazinātas par vairāk nekā 30%, norādīja Kleinbergs.
Jau vēstīts, ka LDz koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 249,177 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerns guva peļņu 3,909 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.
