Uzņēmēju un lauksaimnieku organizācijas prasa atcelt Covid-19 sertifikātu obligāto prasību
Latvijas uzņēmēju organizācijas Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) prasa valdībai nekavējoties atcelt obligāto prasību par Covid-19 sertifikātu nodarbinātajiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī “zaļo” un “sarkano” režīmu piemērošanu tirdzniecības vietās.
Kā norāda ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, lauksaimniecības nozare Latvijā ir pārvarējusi Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, bet, lai turpmāk spētu saglabāt savu konkurētspēju un veidot ienākumus valsts budžetā, nepieciešams mazināt ierobežojumus.
"Aicinām valdību nekavējoties pievienoties Igaunijas un Lietuvas lēmumiem attiecībā uz Covid-19 ierobežojumu mazināšanu. Katra diena, kas tiek novilcināta neproduktīvās diskusijās valdības gaiteņos, rada neatgriezenisku ietekmi uz uzņēmējiem. Sertifikāta obligāta pieprasīšana ilgtermiņā ietekmēs daudzas nozares - mazināsies Latvijas uzņēmēju konkurētspēja kopējā Baltijas reģionā. Uzņēmumiem ir jādod iespēja strādāt, jo uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, savu uzņēmējdarbību balsta uz nopelnīto naudu, nevis valsts saņemtajām dotācijām," pauž Lazdiņš.
Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda, ka vismaz ar 1.martu Latvijā ir jāatceļ "piespiedu" Covid-19 vakcinācija un sertifikātu pieprasīšana.
"Lauksaimnieki ir apzinīga sabiedrības daļa un viņi līdz pandēmijai un pandēmijas laikā ir ievērojuši cilvēku un dzīvnieku veselības nodrošināšanas prasības, ciktāl valdības regulējums ir bijis izpildāms zemniekam, nepārtraucot saimniecisko darbību.
Ir jāpārstāj graut Latvijas ekonomiku, t.sk. lauksaimniecību. Valdībai ir jāatceļ Covid-19 obligātā sertifikācija un jāļauj zemniekiem, pārtikas ražotājiem savu Latvijas tautu apgādāt ar vietējiem produktiem, jāļauj tautai baudīt Latvijas laukus, atpūtas vietas, nebraucot uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, bet tā vietā stiprināt Latvijas ekonomiku," teic Treibergs.
Līdzīgu viedokli pauž LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: "Mani jau ilgstoši satrauc Latvijā pastāvošā politika - valdības neizlēmība, novēlota un nepamatota lēmumu pieņemšana, kas noved uzņēmējus un sabiedrību kopumā neapskaužamā situācijā. Tāpat jārēķinās arī ar to, ka finansējums Covid-19 seku pārvarēšanai, kas šobrīd tiek iepludināts Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, mums kopīgi būs jāatdod, nostādot Latvijas ekonomiku vēl grūtākā situācijā."
Arī LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka izejai no pašreizējās situācijas ir steidzīgi jāmaina stratēģija no centralizēta, detalizēta regulējuma pārtikas uzņēmumiem uz ieteikumiem un vadlīnijām. "Mūsu nozarē jau pirms Covid-19 bija stingras un specifiskas darba vides un higiēnas prasības, tāpēc jānoņem pašreizējie drakoniskie, nepamatotie regulējumi un jāatgriežas pie sākotnējā regulējuma, darba devēju kompetencē ir gan drošs darbs, gan droša darba vide! Maksimāli jāatsakās no vēlēšanās visu iekļaut normatīvajos regulējumos, jo pārtikas uzņēmumos katrs darba devējs ņem vērā gan nozares specifiku, gan nodrošina savus darbiniekus ar visiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem."
Tāpat LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis pauž, ka pārtikas tirgotāji un ražotāji aicina operatīvi izbeigt “zaļo” un “sarkano” režīmu un sertifikāta pieprasīšanu jomās, kur tas nav nepieciešams. "Līdz ar omikrona varianta izplatīšanos šī sistēma ir zaudējusi savu jēgu – sertifikāta esamība vairs negarantē cilvēka veselības stāvokli. Taču sitiens pa zemniekiem, pārtikas ražotājiem un tirgotājiem ir graujošs. “Zaļā” režīma tirdzniecības vietās dramatiski krities Latvijā ražotās pārtikas pārdošanas apjoms, bet mazie “sarkanā” režīma veikali nespēj nodrošināt pietiekamu produktu apriti, lai šo iztrūkumu kompensētu."
