Nevienlīdzības plaisa: pērn turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algota darba pieauga straujāk nekā trūcīgākajām
Ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pagājušajā gadā cita starpā faktiski ietekmēja tas, ka turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algota darba pieauga straujāk nekā trūcīgākajām mājsaimniecībām, skaidro labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka pērn, straujāk pieaugot turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinājās arī ienākumu nevienlīdzība. Secināts, ka, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Šajā saistībā ministrs atzīmē, ka pērn ienākumi no algotā darba piektajā kvintilē pieauguši straujāk nekā trūcīgāko (pirmās kvintiles) mājsaimniecību ienākumi, turklāt otrajā un trešajā kvintilē algotā darba ienākumi ne tikai nav pieauguši, bet pat nedaudz samazinājušies. Līdz ar to tiek izvirzīts jautājums, vai nav tā, ka nodokļu progresivitāte netiek līdzi ienākumu pieaugumam.
Raugoties uz pērnā gada ienākumu pieauguma tendencēm, politiķis iezīmē sakarību, ka jo augstāks bijis ienākumu līmenis, jo lielāks bijis sociālo transfertu - pabalstu, pensiju, stipendiju - ienākumu pieaugums. Vienlaikus saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Kopumā ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1% - no 133 eiro mēnesī 2019. gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020. gadā.
Taču, kā atzīmē Eglītis, pirmajā kvintilē ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga tikai par 8,9% jeb 9,38 eiro, turpretī piektajā kvintilē ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pieauga par 16,7% jeb par 26,58 eiro.
Tādējādi ministrs pieļauj, ka, iespējams, sociālajiem transfertiem, kas atkarīgi no ienākumiem, ir bijusi lielāka ietekme, nekā tiem, kuri nav atkarīgi no ienākumiem, proti, valsts sociālie pabalsti, kā arī sociālā palīdzība, kur daļēji ir ietekme ienākumiem, taču šie pabalsti ir īpaši mērķēti uz pirmo kvintili.
Tāpat dati liecinot, ka 2020. gadā, analizējot ienākumus pēc mājsaimniecības galvenā pelnītāja un salīdzinot tos ar 2019. gadu, pieauguši ienākumi no sociālajiem transfertiem mājsaimniecībās, kur galvenais iztikas avots ir atbalsts bezdarbniekiem, pašnodarbināto mājsaimniecībās - par 47,99 eiro jeb par 71%, salīdzinot ar 2019. gadu -, un mājsaimniecībās, kur galvenais ienākumu avots ir pensijas - par 33,23 eiro jeb 10,49%.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP 2021. gadā veiktās aptaujas dati.
Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019. gadā, kad bija kāpums par 6,8%.
Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā ienākumi sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē - 557 eiro, Kurzemē - 527 eiro, Vidzemē - 518 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē - 445 eiro mēnesī.
Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī, bet laukos - 573 eiro mēnesī.
Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9% - no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019. gadā līdz 440 eiro 2020.gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3%. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7% un 10,6%.
