Nevakcinētie būvniecības sektorā nebaidās palikt bez darba
Jau nākamnedēļ, 15. decembrī, stājas spēkā valdības noteiktā prasība, ka pilnīgi visiem privātajā sektorā strādājošajiem, kuri darba pienākumus veic ārpus savas dzīvesvietas, ir jābūt ar Covid-19 sertifikātu. Ar bažām šo datumu gaida darba devēji būvniecības sektorā.
Kā vēsta TV3 ziņas, būvniecības sektorā nav vakcinēti aptuveni 12 000 darbinieku. Ņemot vērā jau tā lielo darbaroku iztrūkumu, tas esot liels skaitlis. Vēl neparastāku šo situāciju rada fakts, ka šajā nozarē strādājošie nebaidās palikt bez darba. Ja izlēmuši nevakcinēties, tad valdības noteiktā prasība viņus nemaz neuztrauc.
Latvijas Būvnieku asociācijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs skaidro, ka ir divi galvenie virzieni, kādēļ šajā nozarē nodarbinātie jūtas droši.
"Viens ir pāriet sektorā, kur ir nelegāla nodarbinātība - ir liels pieprasījums pēc darba spēka. Otrs ir ārpus Latvijas, kur viņi pa saviem kanāliem joprojām cer, ka tur, pelnot pat divreiz vairāk, ir iespēja strādāt arī ar negatīvu testu," reālo ainu ieskicē Grinbergs.
Asociācijā neslēpj, ka situācija pēc 15. decembra būs neapskaužama. Ņemot vērā, ka jau tagad trūkst darbinieku, iespējams, ka esošie darba devēji "piesegs" savus darbiniekus, pārkāpjot ieviestos noteikumus. Tāpat iespējams, ka būvnieki paši aizies strādāt nelegāli.
Jau novembrī asociācija prasīja situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure.
Spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.
Asociācija uzskata, ka force majeure jāattiecina no 2021.gada 15.decembra uz laiku, kamēr pastāv prasība, ka būvniecībai ir jādarbojas “zaļajā režīmā”, uz spēkā esošo līgumu, kas noslēgti līdz 2021.gada 9.oktobrim, izpildes termiņiem. Tādā veidā būvnieki vēlas sevi pasargāt no nepelnītām līgumsodu sankcijām.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.
Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs.
Darbiniekus, kuriem līdz 15.decembrim nebūs sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vairākums būvuzņēmēju nesteigsies atbrīvot no darba. Taču daļa nevakcinēto speciālistu plāno papildināt bezdarbnieku rindas, daļa – doties uz ārzemēm, kur var strādāt ar negatīvu testu, taču lielākā daļa pāries ēnu ekonomikā, prognozē uzņēmēji.
Līdz ar to var prognozēt ēnu ekonomikas īpatsvara paaugstināšanos būvniecībā, kaut arī tik ilgu laiku ir prasījusi cīņa par ēnu ekonomikas rādītāju samazināšanu.
Asociācija norāda, ka valdības rīcība liks daļai kvalificētu speciālistu aizbraukt no Latvijas, bet uzņēmējiem prasīs liberalizēt noteikumus darbaspēka ievešanai, lai kompensētu darba roku trūkumu.
Būvniecībā darbaspēka trūkums ir sāpīga problēma jau kādu laiku. Valdības rīkojums šo problēmu saasinās tik ļoti, ka līgumu izpilde būs apdraudēta un nereti nebūs iespējama. Būvuzņēmēji prognozē, ka būs objekti, kuros darbs apstāsies.
Uzņēmēji piekrīt, ka nav aizliegts noteikt kopējas prasības valstī, lai pildītu darba pienākumus, taču uzņēmējam jābūt arī zināmai rīcības brīvībai un noteiktās prasības nedrīkst būt nesamērīgas.
Pēc uzņēmēju domām, veidosies absurda situācija, kurā veseli, fiziski aktīvi un pieredzējuši darbinieki nedrīkstēs strādāt nevis kvalifikācijas vai veselības problēmu dēļ, bet nesamērīga valsts regulējuma dēļ.
Līgumu termiņu kavējumi, līdz ar to – līgumsodi, augošs darbaspēka trūkums un nespēja nodrošināt saistību izpildi, saasinoties konkurencei par darbiniekiem, kas tiesīgi strādāt, darbu apstādināšana un apjoma īstermiņa samazinājums, neuzņemoties jaunus pasūtījumus, uzņēmumu apgrozījuma samazinājums, ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās – tās ir būvkomersantu visbiežāk prognozētās sekas valdības rīkojumam.
