Darba laika pagarināšana atsevišķiem ēdinātājiem bija izdzīvošanas jautājums
Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.
Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.
Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".
Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.
Pirmā diena pēc "lokdauna": lielajos tirdzniecības centros ielaiž tikai ar sertifikātiem
Viņš norādīja, ka pašreiz iedzīvotāji ir pieraduši pie prasības pēc sertifikāta ēdināšanas iestādes apmeklējumam klātienē, tomēr vasarā situācija vēl esot bijusi saspringta. "Vasarā dabūjām noklausīties, kādi mēs esot pakalpiņi," teica Bērziņš.
Vienlaikus viņš izteica cerību, ka Latvijā varētu pieņemt līdzīgu regulējumu, kāds tas esot Igaunijā - vietās, kur tiek prasīts sertifikāts, neprasa reizē ar to uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. Savukārt, ja atbildīgo institūciju pārbaudē tiek noskaidrots, ka attiecīgais sertifikāts nepieder tai personai, kas to ir uzrādījusi, tad šī persona tiek sodīta. Šāda kārtība, pēc Bērziņa teiktā, atvieglošot darbu restorānos.
Jautāts par Covid-19 ierobežojumu izpildīšanu atbildīgo iestāžu pārbaužu biežumu "Vairāk saules" restorānos līdz šim, viņš sacīja, ka tādas ir bijušas, tomēr ne ļoti bieži.
Rīgas kafejnīcas un krodziņi Covid-19 ierobežojumu dīkstāves klusumā
Nevarētu teikt, ka Rīgas bāru un krogu kartē pietrūkst daudzveidības, taču Covid-19 pandēmijas laikā tos visus vieno pulcēšanās ierobežojumu dēļ ...
Tikmēr ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes loceklis Guntis Bredovskis atzina, ka darba laika pagarināšana uz kompānijas pārziņā esošajām ēdināšanas iestādēm lielu iespaidu neatstās, jo tajās ierasti lielākā iedzīvotāju plūsma ir pa dienu. Arī tā gan, pēc viņa sacītā, aizvien nav atjaunojusies iepriekšējā līmenī. Tāpat tikai atsevišķas "Baltic Restaurants Latvia" pārziņā esošās ēdināšanas iestādes, starp kurām ir arī "Daily" restorāni, pirms Covid-19 krīzes strādājuši ilgāk par plkst.21.
"Tomēr domāju, ka citiem ēdinātājiem šīs izmaiņas noteikti ir būtiskas," sacīja Bredovskis.
Tāpat viņš atzinīgi vērtēja lēmumu par atļauto cilvēku skaita pie viena galdiņa palielināšanu. "Bija reizes, kad nācās ģimenei skaidrot, kādēļ viens bērns pie viņu galdiņa nedrīkst sēdēt," stāstīja Bredovskis.
Vienlaikus viņš atzīmēja - pat, ja pašreiz varētu sākt runāt par uzņēmējdarbības stabilizēšanos, ko izraisījusi Covid-19 krīze, nozarei nākamais trieciens ir ļoti straujais un lielais energoresursu cenu kāpums, kā arī pārtikas cenu palielināšanās. Tas, pēc Bredovska teiktā, varētu likt aizvērt kādu no "Baltic Restaurants Latvia" pārziņā esošajām ēdināšanas iestādēm.
Savukārt Igaunijā, kur arī ir vairākas "Baltic Restaurants" grupas ēdinātāji, situācija esot daudz labāka un pašreiz stabilāka. To Bredovskis saistīja ar Covid-19 krīzes laikā pieņemtajiem valdības lēmumiem, kas skāra arī ēdinātājus, kā piemēru minot to, ka pašapkalpošanās ēdināšanas iestādēs Igaunijā nebija aizliegtas nevienu mirkli. "Tādēļ Latvijā bija ļoti daudz jāiegulda, lai varētu visas prasības izpildīt," teica Bredovskis.
Tikmēr AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norādīja, ka otrdien pieņemtās izmaiņas ēdinātāja apgrozījumu būtiski neietekmēs, jo "Lido" pusdienošanas restorāns, līdz ar to pagarināts darbalaiks situāciju nemaina.
"Apgrozījuma kritumu joprojām būtiski ietekmē tirdzniecības centru ierobežotā darbība brīvdienās, kad restorāniem iespējams darboties tikai līdzņemšanas režīmā," atzina Auziņa.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus ārkārtējās situācijas rīkojumā, kas paredz, ka saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu norisei, kuri ārkārtējās situācijas laikā var notikt "zaļajā" režīmā jeb vidē ar Covid-19 sertifikātiem, ar valdības lēmumu līdz plkst.23 pagarināts iespējamais darba laiks, kas līdz šim bija līdz plkst.21.
Vienlaikus ar grozījumiem palielināts cilvēku skaits sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa līdz desmit, lai dotu iespēju lielām mājsaimniecībām līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem izvietoties pie viena galdiņa.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums nosaka, ka Ministru kabineta rīkojumi stājas spēkā nekavējoties, kas nozīmē, ka valdībā apstiprinātās izmaiņas stājas spēkā jau otrdien.