IZM nākamā gada budžets veidos nepilnus 406 miljonus eiro
foto: LETA
Izglītības un zinātnes ministrijas logo.
Bizness un ekonomika

IZM nākamā gada budžets veidos nepilnus 406 miljonus eiro

Jauns.lv / LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžets veidos 405,811 miljonu eiro, liecina valdības atbalstītais 2022. gada valsts budžeta likumprojekts.

IZM valsts pamatfunkciju īstenošanai veltīs 316 113 777 eiro, bet Eiropas Savienības (ES) politiku un instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai iezīmēti 89 697 642 eiro. 

Nākamajā gadā IZM prioritātes turpināt mācību satura pilnveidošanu, uzlabot mācību kvalitāti un turpināt konceptuāli jauna skolotāju izglītības modeļa ieviešanai. Prioritātes ierindojas arī augstākās izglītības institūciju pārvaldības modeļa pilnveide un ieviešana, kā arī atbalsta sniegšana zinātnei. 

IZM prioritāšu lokā uzsvērta arī sadarbības stiprināšana ar Eiropas Kodolpētījumu centru (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), kā arī turpināt Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju.

Vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā iecerēts turpināt izglītības kvalitātes monitoringa izstrādi un īstenošanu, sportā pārskatīs finansēšanas pārvaldības modeli un profesionālā izglītībā turpinās satura reformu, stiprinot darba vidē balstītu mācību pieeju. 

Ieguldījumi paredzēti arī jaunatnes politikā. IZM 2022. gadā ieguldīs jaunatnes attīstībā un arī jaunatnes organizāciju pārvalžu kapacitātes celšanā. 

Nākamajā budžeta gadā vispārējā izglītībā kopumā plāno ieguldīt 31,33 miljonus eiro, profesionālajā izglītībā - 87,053 miljonus eiro, bet augstākajā izglītībā plānots ieguldīt 83,124 miljonus eiro. Vienlaikus zinātnei iecerēts veltīt 64,89 miljonus eiro, bet sportā - 37,128 miljonus eiro.

IZM ieguldījumi valsts valodas politikas īstenošanā iecerēti 2,123 miljoni eiro, jaunatnes politikas īstenošanā - 8,746 miljonus eiro, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ES politiku instrumentu un ārvalstu finansējuma projektu un pasākumu īstenošanai iecerēti 79,061 miljons eiro. 

Nākamajā gadā IZM nozaru vadības un politikas plānošanā plāno investēt 12,357 miljonus eiro.

Savukārt prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums IZM veido 28,572 miljonus eiro. No tiem nepilni trīs miljoni eiro papildus tiks novirzīti pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, papildu 119 856 eiro - pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, bet vēl 1,757 miljoni eiro paredzēti stipendiju apmēra un skaita palielināšanai. Savukārt sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm ieguldīs vēl 3,6 miljonus eiro. 

Zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai IZM ieguldīs vēl 10,6 miljonus eiro. Sporta jomas funkciju nodrošināšanā un sporta būves realizēšanai IZM papildus ieguldīs trīs miljonus eiro. 

Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs ministrija ieguldīs vēl 912 408 eiro, darbam ar jaunatni - vēl 754 380 eiro, bet izglītības satura ieviešanā un attīstībā IZM papildus investēs 894 586 eiro.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu" 2022. gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija - 500 eiro mēnesī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto). 

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus likumprojektam "Par valsts budžetu 2022. gadam" sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.