Vai Bordāns sola aizsardzību krāpšanā apsūdzētajiem "Olainfarm" tīkotājiem no Čehijas?
“Black Duck invest” pārstāvji, kuru mēģinājumi pierādīt "Olainfarm" akciju iegūšanu cietuši sakāvi jau virknē tiesvedību gan Latvijā, gan Čehijā, piektdien “pieķerti” tiekoties ar tieslietu ministru, tādējādi raisot bažas par centieniem izdarīt spiedienu uz Latvijas tiesu sistēmu.
Tikšanās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu apmeklēja BDI pārstāvji Vojtehs Kačena un Tibors Bokors. Viņus abus šā gada aprīlī aizturēja Valsts policija, izmeklējot aizdomas par mēģinājumu izkrāpt uzņēmuma "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas. Ar Jāni Bordānu pārrunāti starptautisko investoru tiesiskās paļāvības principi, vēlāk pēcpusdienā paziņoja Kačena.
Jau sešas tiesvedības Latvijā un divas Čehijā ir noslēgušās ar čehiem nelabvēlīgiem spriedumiem, iepriekš ziņoja jauns.lv. Neapmierināti ar šiem zaudējumiem Latvijas tiesās, BDI pārstāvji iepriekš kritiski izteikušies par Latvijas tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbu. Tomēr gan Latvijas, gan Čehijas tiesu vienlīdzīgā pieeja BDI prasībām varētu liecināt, ka BDI pozīcija ir vienkārši juridiski nepamatota.
“Black duck invest” korupcijas skandālu ēnā
BDI jeb čehu “melnās pīles” patiesā labuma guvējs ir Tomašs Kršeks, liecina BDI publiski paustais. Kršeka vārds Latvijā nav svešs. Viņš izpelnījies uzmanību saistībā ar Latvijā skaļi izskanējušo korupucijas lietu par "Rīgas satiksmes" trolejbusu un zemo grīdu tramvaju iegādi no "Škodas". Tomašs Kršeks bija viens no Škoda īpašniekiem laikā, kad uzņēmums parakstīja līgumu ar Rīgas satiksmi. Šajā skandālā apcietinājumā pabijuši arī vietējie darboņi - "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, uzņēmēji Edgars Teterovskis un Māris Martinsons.
Tomaša Kršeka vārds regulāri tieši vai pastarpināti parādās dažādās šaubīgās shēmās dzimtajā Čehijā. Kršeks Čehijā saņēmis pārmetumus un aizdomas par valsts pasūtījumu iegūšanu bez konkurences, kopīgiem atpūtas pasākumiem ar vadošajiem politiķiem valsts uzņēmumu lēmumu pieņēmējiem, kas rezultējas ar lieliem pasūtījumiem, analizē db.lv.
Uz tikšanos ar ministru ieradās arī advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš "Olainfarm" sakarā pamanīts kopš maija beigām. Formāli M. Kvēps pārstāv čehu BDI, taču plaši izskanējis, ka patiesais Kvēpa darba devējs "Olainfarm" akciju sāgā ir odiozais igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Osinovskis Latvijā kļuva atpazīstams ar 500 tūkstošu eiro skaidras naudas nodošanu "Latvijas Dzelceļa" vadītājām Uģim Magonem un tai sekojošajām apsūdzībām par iespējamu kukuļdošanu.
Kvēpu un Osinovski kopā esot savedusi viņa partnere Anastasija Udalova, vēstīja laikraksts "Diena". Turklāt zinātāji runā, ka līdzās Kvēpam mazāk redzams atbalsta punkts "Olainfarm" lietā čehu-igauņu shēmā esot arī zvērināts advokāts Edijs Vaznis. Aizkulišu sarunās izskanējis, ka viņam iedalītais darba lauks esot Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kura uzrauga AS "Olainfarm". Šai informācijai gan nav oficiāla apstiprinājuma.
Interesanti, ka M. Kvēps ir arī bijušā korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo piektdien veicis kratīšanu Rimšēviča dzīvesvietā, un netiek izslēgts, ka šai kratīšanai ir saistība ar notiekošo "Olainfarm".
M. Kvēpam ir attiecības ar Juri Jurašu, kura sieva Alla Juraša daudzus gadus strādāja Kvēpa vadītajā advokātu birojā. Tiek lēsts, ka tieši saikne Kvēps-Jurašs bija par pamatu tieslietu ministram Bordānam iesaistīties sarunās ar policijas aizturētajiem čehu darboņiem Kačenu un Bokoru.
Vai ministrs sola aizsargāt čehu “melno pīli”
Uz jauns.lv piektdien uzdotajiem jautājumiem, vai starp oficiālajām vizītēm ministra kalendārā neuzrādītā tikšanās bija saistīta ar BDI neapmierinātību ar Latvijas tiesu nolēmumiem un ir BDI mēģinājums situāciju tiesās mainīt sev par labu Jānis Bordāns nav sniedzis. Tomēr vēlu piektdienas vakarā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aģentūrai LETA pavēstīja, ka tikšanās ar krāpšanā apsūdzētajiem čehu uzņēmumiem viņam ļāvusi apzināt tieslietu sistēmas attīstību kavējošos faktorus. “Labvēlīga un ilgtspējīga investīciju vide ir politiskajā dienas kārtībā, tostarp ārvalstu ieguldītāju tiesiskā aizsardzība,” teica ministrs.
Ck korekti ministram ir solīt aizsardzību uzņēmumam, par kura iesaisti krāpniecībā patlaban lemj tiesa un kurš jau zaudējis vairākās prāvās, ministrs nekomentēja. Turklāt neizpratni rada situācija ar Osinovski – ja vēl pavasarī Bordāns ar Jurašu asi vērsās pret Osinovska attaisnojošo spriedumu, tad tagad rodas jautājums, vai tiešām viņi ir gatavi kopā ar Osinovski sniegt atbalstu čehu “melnajām pīlēm”?
Akcionāri kategoriski noraida akciju pārdošanu BDI
Kā vēstīts iepriekš, sev piederošo akciju pārdošanu čehu BDI Valērija Maligina mantiniecēm piederošās "Olmafarm" pārstāvji kategoriski noraida. "Olmafarm" akcionāri uzstāj, ka Milana Beļeviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai.
Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Beļevičas atcelšanu, un 26. aprīlī par to tika informēta arī pati Beļeviča, ko viņa cenšas slēpt.
"Olmafarm" vēstīja, ka veids, kā nakts piesegā vienatnē parakstīja pusgatavu, nepilnīgu un kļūdainu līgumam līdzīgu dokumentu, uzskatāmi parāda, ka pilnvaras zaudējusī Beļeviča centās izmantot pēdējās stundas, kad viņas atcelšana, kaut viņai izziņota vēl nebija reģistrēta publiski. Šāda mēroga darījumam neatbilstīga ir ne vien vēlā nakts stunda, kurā no darba atbrīvotā Beļeviča parakstīja līgumu, bet arī fakts, ka čehu puse jau nākamajā dienā parakstījusi pavisam citu dokumentu. Uz tā notārs apliecinājis čehu uzņēmuma pārstāvja parakstu, un laika atzīme vēsta, ka tas noticis 27.aprīlī.
Tātad BDI cenšas pamatot savas īpašuma tiesības uz "Olainfarm" akcijām, iesniedzot divus atšķirīgus līguma eksemplārus, kur uz viena ir atlaistās Beļevičas un otra - akcionāriem nevēlāmā un noraidītā pircēja BDI paraksti. Turklāt abi šie atšķirīgie dokumenti ir parakstīti 27. aprīlī, kad Milanai Beļevičai vairs nebija nekādas juridiskas saistības ar "Olmafarm", jo viņas valdes locekļa pilnvaras neapstrīdami bija beigušās jau 26. aprīlī.