Optimists Lubāns vismaz dažus jaunus vilcienus sola jau nākamā gada beigās. VIDEO
Pēc vairākiem izgāztiem iepirkumiem tagad jaunos vilcienus plāno pirkt, naudu aizņemoties komercbankās. "Pasažieru vilciena" vadītājs Lubāns jaunus vilcienus sola jau nākamgad, tiesa, neatbildēts paliek jautājums, kādā veidā tas iespējams, ja sastāvu ražošana aizņem krietni ilgāku laiku.
Bizness un ekonomika

Optimists Lubāns vismaz dažus jaunus vilcienus sola jau nākamā gada beigās. VIDEO

Jauns.lv

(Papildināta ar informāciju par uzņēmuma tālāko stratēģiju pl.13:27) Pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens" (PV) tuvākajā laikā plāno sākt jauno elektrovilcienu iepirkuma procedūru, un optimistiskākajā gadījumā pirmie vilcieni varētu tikt saņemti nākamā gada beigās, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

"Tuvākajā laikā sāksim iepirkuma procedūru. Optimistiskākā scenārija gadījumā nākamā gada beigās varētu parādīties arī pirmie vilcieni," teica Lubāns.

Uzņēmums "Pasažieru vilciens" plāno izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Vēlākais, tas tiks izsludināts augusta laikā. Vilcieni netikšot nomāti, bet gan pirkti, jo mazinājušies riski, kas saistīti ar iepriekšējo konkursu tiesvedībām, konkrēti - spāņu uzņēmumu "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF).

Iepirkums tiks organizēts divos posmos ar sākotnēju pretendentu atlasi. Kopumā tiks iegādāti 30 līdz 33 vilcieni. Lai piesaistītu vairāk pretendentu, netikšot izvirzīti kādi specifiski kritēriji. Lubāns izteica vēlējumu, lai būtu trīs un vairāk pretendentu.

Iepirkuma kopējo summu PV vadītājs neprognozēja.

Konkursā galvenais kritērijs nebūšot zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo būtiskas esot arī ekspluatācijas izmaksas un vienas sēdvietas izmaksas. Tas ļaušot objektīvi salīdzināt piedāvājumus.

Lubāns skaidroja, ka pirmos jaunos vilcienus varētu piegādāt nākamā gada beigās, taču tas neesot izšķirošais kritērijs. Viņš skaidroja, ka rēķinās ar tiesvedībām arī šajā iepirkumā, līdz ar to konkrētu laiku vilcienu piegādei esot grūti prognozēt.

Pēc Lubāna teiktā, pēdējā pusgada laikā ir notikuši vairāki procesi, kas pozitīvi varētu ietekmēt iepirkuma norisi. Samazināti juridiskie riski saistībā ar CAF, kas tagad esot tuvu nullei. Tāpat veikti grozījumi ilgtermiņa līgumā ar valsti. Tas ir noslēgts līdz 2031.gadam, un tajā ir noteikta abu pušu, arī valsts, atbildība. Tieši šis dokuments esot viens no galvenajiem aktīviem, lai, dodoties uz banku, prasītu finansējumu jaunajiem vilcieniem, jo tajā ir paredzēts finansējums arī no valsts. Treškārt, esot uzlabojusies uzņēmuma finanšu plūsma un tā darbība ir stabilizējusies, kas arī ļaujot skatīties banku virzienā.

Patlaban jau esot sāktas sarunas ar bankām. Naudas cena patlaban esot zema, un izskatoties, ka tā tas varētu būt arī tuvākā pusgada laikā.

Jaunajiem vilcieniem esot apzinātas arī tehniskās specifikācijas un prasības. Tiem jābūt komfortabliem, energoefektīviem un ietilpīgiem, jo no rītiem Rīgā tiekot ievesti 25 000 pasažieru. Ekvivalents esot 500 autobusi.

Saistībā ar iepirkumu esot arī būtiska sadarbība ar uzņēmumu "Latvijas Dzelzceļš" gan staciju modernizācijas, gan ātruma palielināšanas jautājumos. Tā kā svarīgs ir pārvietošanās ātrums, būtiski ir nodrošināt ātrumu virs 100 kilometriem stundā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands atzina, ka ir vērojama līdzekļu nepietiekamība attiecībā uz PV valsts finansējumu. Taču tiekot darīts viss, lai gada griezumā uzņēmuma zaudējumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, tiktu segti. Finansējums esot jārod no viena vai otra avota. Līdzekļu regulārus maksājumus nodrošināšot vienotas plānošanas sistēmas izveide. Viens no avotiem, kur iegūt pietiekamu finansējumu, - nelikt konkurēt diviem subsidētiem transporta līdzekļu veidiem. Tas attiecas uz maršrutiem, kur tiek norīkoti gan autobusi, gan vilcieni, skaidroja Merirands.

"Pasažieru vilciena" izstrādātā jaunā darbības koncepcija:

LETA/BNS/Kasjauns.lv/Foto: Rebeka Žeire/Ieva Lūka/LETA