EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Vienlaikus ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām (inovāciju pārvaldība, privātā sektora pētniecības un inovāciju veicināšana, ieguldījumi pētniecībā, augstākās izglītības un zinātnes pārvaldība, karjeras veidošana pētniecībā) plānoti 196 miljoni, veselības aprūpei (slimnīcas un ambulatorās aprūpes infrastruktūra, cilvēkresursi, noturība, sabiedrības veselība) paredzēti 181,5 miljoni eiro, bet likuma varas stiprināšanai (ekonomiskās noziedzības apkarošana, tieslietu nozares apmācības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, valsts pārvalde, iepirkumi) plānoti 37 miljoni eiro.

EK norādīja, ka finansējums palīdzēs īstenot būtiskas investīcijas un reformas, kas būs izšķirošas, lai Latvija no Covid-19 pandēmijas atgūtos vēl spēcīgāka.

Komisija vērtēja Latvijas plānu, balstoties uz Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisijas analīzē tika ņemts vērā, vai Latvijas plānā paredzētās investīcijas un reformas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, palīdz efektīvi risināt Eiropas pusgadā uzsvērtos problēmjautājumus, stiprina izaugsmes potenciālu, palīdz veidot jaunas darbavietas un uzlabo ekonomisko un sociālo noturību.

EK secinājusi, ka Latvijas plānā 38% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti pasākumiem, kas palīdz sasniegt mērķus klimata jomā. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā. Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām, proti, ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Tāpat EK novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 21% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts pasākumiem, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā. Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

EK pauda viedokli, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

"Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā minētajos pīlāros," pauda EK.

Tāpat EK norādīja, ka Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbavietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026.gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara būtisku kaitējumu videi, tādējādi ievērojot Atveseļošanās un noturības mehānisma regulas noteikumus.

"Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu," klāstīja EK.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzīmēja, lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. "Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka "NextGenerationEU" spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem," viņa pauda.

Savukārt EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis minēja, ka pieejamais Eiropas finansējums sniedz unikālu iespēju attīstīt Latvijas tautsaimniecību un uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājības līmeni. 

"Īstermiņā plāns ir vērsts uz ekonomikas atveseļošanu pēc krīzes, atbalstot nozīmīgas reformas un investīcijas veselības aprūpē, nevienlīdzības mazināšanai, tiesiskuma stiprināšanai, kā arī infrastruktūras sakārtošanai reģionos. Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā, tiek plānots būtisks finansējums virzībai uz klimata neitralitāti un digitalizācijas mērķu sasniegšanu, tostarp investīcijas cilvēkkapitālā - prasmju pilnveidošanai, īpaši - digitālo prasmju uzlabošanā. Lai sasniegtu izvirzītos valsts ilgtspējīgas attīstības mērķus, šobrīd svarīgākais uzdevums ir nekavējoties sākt strādāt pie plāna praktiskās ieviešanas," pauda Dombrovskis.

Savukārt ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni atzīmēja, ka Latvijas atveseļošanas un noturības plāns ietver plašu reformu un investīciju kopumu, kas viesīs reālas pārmaiņas cilvēku dzīvē un uzņēmumu konkurētspējā.

"Šajā plānā ir iekļauti būtiski pasākumi, kas paredz uzlabot digitālās prasmes un savienojamību, kā arī modernizēt valsts pārvaldi. Tajā ir izklāstītas arī īpaši vērienīgas reformas augstākās izglītības un veselības aprūpes jomā. Visbeidzot, Rīga pieredzēs būtiskus sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumus, kas galvaspilsētai ļaus iemantot ilgtspējīgāku vidi un labākus dzīves apstākļus, ko novērtēs tās iedzīvotāji, turklāt tā kļūs par investīcijām pievilcīgāku vietu," minēja Džentiloni.

Ja Eiropas Padome plānu apstiprinās, Latvijai varēs izmaksāt 236 miljonus eiro priekšfinansējumu. Tas atbilst aptuveni 13% no visas summas, ko pieprasījusi Latvija.

Lai Eiropas Komisija apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.