Vēl viens krīzes upuris. Populārais "Zinoo" centrs Rīgā izpārdod mantas
Diemžēl Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir liktenīgi daudziem labiem projektiem. Arī Zinātkāres centrs "Zinoo" Rīgā 1.aprīlī slēdz savu ekspozīciju. Tā vadītājs Pauls Irbins sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka ir skumji pēc tik daudzu gadu darba slēgt "Zinoo" Rīgas centru, taču vienlaikus viņš ir iedvesmas pilns saistībā ar vērienīgo Kosmosa izziņas centra, kas top Cēsīs.
Viņš pastāstīja, ka pagājušā gada pavasarī, kad sākās pandēmija, uzreiz tika aizvērti abi "Zinoo" centri - gan Rīgā, gan Cēsīs. Vasarā uz brīdi tos atvēra, un cilvēku pieprasījums bija liels. Rīgā vēl paguva noorganizēt vienu nometni, bet kopš septembra centri ir pilnībā apturējuši darbību.
Jau pirms otrā Covid-19 viļņa no centriem aizgāja gandrīz visi darbinieki - kopā aptuveni 17 cilvēki. Uzņēmums vairs nevarēja maksāt fiksētas algas, jo mazie ieņēmumi knapi nosedza īri un citus regulāros izdevumus. "Principā pēc pirmā Covid-19 viļņa mums visa darbība pārtraucās un kopš tā laika neko neesam darījuši."
"Zinoo" centra eksponāti
Meklēja pircējus eksponātiem
Pagājušajā nedēļā "Zinoo" Rīgas centrs meklēja pircējus saviem eksponātiem, un Irbins atklāja, ka bijusi ļoti laba saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitāti. Izdevās vienoties, ka par "ļoti draudzīgu cenu" eksponāti nonāks viņu rīcībā.
"Viņiem ir telpas, viņiem ir cilvēki, un viņi ir gatavi to turpināt."
Lēmums izpārdot ekspozīciju un slēgt "Zinoo" centru Rīgā saistīts arī ar to, ka "Galleria Riga" atradusi jaunu nomnieku telpām, kur līdz šim atradās zinātkāres centrs. Turpmāk "Zinoo" darbība galerijā būtu ierobežota daudz šaurākās telpās, kur vairs nevarētu organizēt ne nodarbības, ne bērnu ballītes.
"Mēs sapratām, ka nespēsim to līmeni nodrošināt. Mēs nespēsim arī to pašu apjomu nodrošināt. Līdz ar to sapratām, ka diemžēl tad ir labāk slēgt visu ciet un atdot eksponātus tiem, kam tas ir vajadzīgs, un domāt citus virzienus, kur darboties."
Cēsīs top vērienīgs Kosmosa izziņas centra
Runājot par turpmāko darbību, Irbins atklāja, ka viņš vada jaunā vērienīgā Kosmosa izziņas centra projektu Cēsīs.
Tas būs līdzīgs centrs kā Tartu zinātnes centrs "AHHAA", ko iecienījuši arī latvieši.
Lielākā atšķirība būs tā, ka Cēsu centrs būs par kosmosa tematiku. "Mana enerģija, viss laiks aiziet uz šo centru."
Pirmajiem apmeklētājiem Kosmosa centrs durvis vērs jau nākamā gada beigās, bet pilnībā gatavs būs 2023.gada vidū.
Kosmosa izziņas centru varēs apmeklēt gan skolēnu klases, gan ģimenes ar bērniem. Tur varēs uzzināt par dažādām zinātnes jomām caur kosmosa izpētes prizmu. "Kosmoss nav tikai raķetes. Kosmoss nav tikai kosmonauti. Kosmoss ir saistīts ar medicīnu, būvniecību, robotiem, jauniem izturīgiem materiāliem, ķīmiju, fiziku utt."
Centra apmeklētājiem būs iespēja piedalīties dažādās nodarbībās, kurās izspēlēs izzinošas misijas, piemēram, nosēšanos uz Mēnesi un lidojumu uz Marsu.
Kosmosa izziņas centra būvniecība izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro, bet ekspozīcijas un izglītības programmu vērtība ir ap 2 miljoniem eiro. Ēka būs ļoti moderna un energoefektīva, sola uzņēmējs. Centra kopējā platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru.
Skolas un bērnudārzi interesējas par vienkāršiem eksponātiem
Vēl Irbins izjutis skolu un bērnudārzu interesi par vienkāršiem zinātnes eksponātiem, kas raisa bērnos zinātkāri un vēlmi pamēģināt. Šajā bezpeļņas projektā varētu sadarboties ar arodskolām, kas izgatavotu šos eksponātus.
Savukārt zinātkāres centrs "Zinoo" Cēsīs turpinās darbu līdz jaunā Kosmosa izziņas centra atvēršanai, un, tiklīdz epidemioloģiskie noteikumi atļaus, tas vērs durvis apmeklētājiem. Nākamā gada otrajā pusē daļa "Zinoo" eksponātu nonāks jaunajā Kosmosa izziņas centrā, bet vairums tiks izpārdoti vai uzdāvināti skolām.
Ja negribi būt gurķis, tad jārēķinās ar grūtībām
Par esošo situāciju Irbins nesūdzās, bet raugās uz to filozofiski: "Dzīve nekad nebūs viegla. Dzīvē vienmēr būs grūti. Ja tu kaut ko jēdzīgu gribi dzīvē izdarīt, tad tā būs grūta. Ja gribi kā gurķis nosēdēt pie televizora, ērtā dobītē sauļoties, neko nedarīt, tad jā, - tā būs viegla. Ja tavs dzīves mērķis ir būt pilnīgi pasīvam sabiedrības loceklim, vakaros atnākt mājās un pie televizora iedzer aliņu, paskatīties sportu, tad to var darīt! Katrs izvēlas savu dzīvi. Bet cilvēkiem, kas grib dzīvē kaut ko izdarīt, vienmēr jārēķinās, ka būs grūtības.
Grūtības šajā gadījumā ir labs veids, lai saprastu, kas ir vajadzīgs, kas nav vajadzīgs. Grūtībās arī nevajadzīgais atkrīt un paliek tikai tas, kas ir vajadzīgs. Un tad uz to var fokusēties. Līdz ar to man fokuss primāri ir uz Kosmosa izziņas centru."
Savukārt "Zinoo" darbībā ieguldītā enerģija un zināšanas jau nekur nepazūd - tās ir atstājušas pēdas mūsu sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir tapuši daudz līdzīgi centri un uzņēmumi.
Ne visi izdzīvos
Irbins izteica vērtējumu, ka valsts atbalsta uzņēmumus, kas mēģina kaut ko darīt, bet vienlaikus ir jāsaprot, ka ne visi uzņēmumi izdzīvos pandēmijas laiku un pēc krīzes nebūs tieši tāpat, kā tas bija pirms gada vai pusotra. "Ar to ir jārēķinās."
"Šī krīze ir laba un varbūt pat vajadzīga, lai mēs saprastu, ko mēs varam, ko nevaram, ko gribam, ko negribam. Tas, ka nav viegli, jā. Dzīve tāpat nekad nebūs viegla. Tā var būt grūta, bet interesanta. Un daudz ko var iemācīties. Grūtībās mēs vienmēr kaut ko vairāk iemācāmies."
Fokuss uz eksportu
Irbins atzinīgi vērtēja, ka valsts šajos apstākļos "pumpē" ekonomikā naudu, bet arī pauda uzskatu, ka valstij pēc krīzes vajadzētu lielu vērību pievērst tieši eksportējošiem uzņēmumiem. Mums ir labas eksporta iespējas, labi uzņēmumi, produkti, tehnoloģijas, bet nepietiek administratīvās kapacitātes, piemēram, lai izveidotu pārstāvniecību Vācijā, Skandināvijā un austrumos.
"Tās ir milzīgas investīcijas, kas vienkārši mūsu uzņēmumiem nav iespējamas."
Varbūt būtu noderīgi veidot Latvijas ražotāju noliktavu, piemēram, Vācijā. Tajā preces varētu izvietot jebkurš Latvijas ražotājs, kas vēlas tirgot preces ārvalstīs.
"Valstij būtu jāskatās uz šo uzņēmumu atbalstu no eksporta viedokļa un valstij vajadzētu uzņemties šo eksporta uzņēmumu koordinēšanu." Kā labu sadarbības piemēru Irbins minēja piena nozari, bet līdzīga kooperācija varētu būt arī citās jomās, piemēram, metālapstrādes, kokapstrādes, elektronikas nozarēs.
Valstij jāapmāca IT speciālisti un inženieri
Tāpat krīzes laikā daļai cilvēku jāpārvērtē, ko tālāk darīt, kādās profesijās darboties un, iespējams, jāpārkvalificējas. Daudz runā, ka pietrūkst IT speciālistu un inženieru, bet tajā pašā laikā valsts tērē naudu, lai mācītu angļu valodu, bet pēc tam cilvēki varētu braukt strādāt uz Norvēģiju. "Pilnīgi garām!"
Arī naudas iztērēšana šūšanas kursiem nav pārāk produktīva, jo šūšanas nozare ir atkarīga no iekšējā patēriņa. Ja cilvēks izmācītos kādu IT amatu, viņš varētu darboties eksporta nozarē.
Ir bēdīgi, bet jāiet uz priekšu!
Noslēgumā Irbins pauda apņēmību turpināt darbu bērnu un jauniešu izglītošanā, neskatoties uz Rīgas zinātkāres centra likvidēšanu: "Protams, no vienas puses, ir bēdīgi, jo visā "Zinoo" projektā ir ieguldīts milzīgs darbs un sirds. Tik daudz gadu gandrīz bez maksas ir strādāts. Bet ir jāiet uz priekšu, ir jāskatās, ir jācīnās, ir vienkārši jāstrādā!"
