Cilvēki labprātāk pērk zīmolu pārtikas produktus. Kāpēc?

“Pārtikas revidenta” veiktajā interneta aptaujā, kurā piedalījās vairāk kā 1000 respondentu, tika noskaidrots, ka teju puse (47%) aptaujāto iepērkoties zīmolu uzskata par būtisku faktoru un vairāk kā puse (58%) visbiežāk iegādājas zināmu zīmolu produktus.

Latvijā zīmolu popularitāti jau 16 gadus mēra Mīlētāko zīmolu tops. Šī topa datus iegūst, intervējot reprezentatīvu 1000 Latvijas iedzīvotāju izlasi, kas pārstāv valsts ekonomiski un sociāli aktīvo daļu. 

“Mīlētāji ir tie, kas par zīmolu saka “tas ir viens no maniem iecienītākajiem zīmoliem, un es nākamreiz noteikti izvēlēšos tieši to”, respektīvi, tajā mīlestībā ir iekodēta gan tāda pragmatiska pieķeršanās, gan gatavība pirkt. Līdz ar to Ferrari nav topa augšgalā, pat ja viņš varbūt ir mans iecienītākais zīmols, bet es viņu visdrīzāk nepirkšu tuvākā mēneša laikā. Līdz ar ko šādi zīmoli nav topa augšgalā,” stāsta Nord DDB rīkotājdirektors un galvenais Mīlētāko zīmolu topa partneris Andris Rubīns.

Un šī topa aptaujātie cilvēki atzīst, ka visvairāk novērtē zīmola preču kvalitāti, unikalitāti un arī cilvēcīgumu. Andris Rubīns arī skaidro, ka tieši pārtikas segmentā visaugstākā ietekme uz mīlētāju skaitu ir priekšstatam par produkta kvalitāti: “Attiecīgi cilvēkiem tomēr ir ļoti būtiski, ko mēs liekam savos ķermeņos, mēs esam ļoti piesardzīgi par izejvielu, par sastāvu, tāpēc šī kvalitāte, teiksim, mūsu prasīguma līmenis vai tas kritiskums pret kvalitāti tieši pārtikas nozarē ir augstāks nekā ļoti daudzās citās nozarēs.”

Gadu gaitā topa apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijā dzīvojošie atbalsta vietējos ražotājus - uzņēmumus ar vēsturi un spēju mainīties atbilstoši patērētāju vēlmēm. Taču, kā izrādās, patērētāji novērtē ne tikai zīmolu, bet arī lielveikalu piedāvātos privātās preču zīmes produktus. 78% Latvijas finansiāli aktīvo iedzīvotāju, kuri iegādājušies privātās preču zīmes produktus, tos uzskata par tikpat labiem vai pat labākiem nekā lielo zīmolu produktus. Turklāt šis rādītājs ir līdzīgs arī citās Baltijas valstīs. Par galveno iemeslu, izvēloties šādus produktus, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji min zemu cenu un to, ka kvalitātes ziņā tie esot tikpat labi kā lielo zīmolu piedāvātie produkti.

“Lielveikalu tīkliem, kas Latvijā ir lieli, spēcīgi, dominējoši un lielā mērā arī augoši gadu no gada, protams, ir arī ļoti stabilas pozīcijas šajā mīlētāko zīmolu topā. Te gan jāsaka, ka vienu gadu Rimi ņem virsroku, otru gadu Maxima ņem virsroku. Tur atkal, tas ir interesanti, ka tas ir lielā mērā saistīts ar ekonomisko situāciju,” atklāj Rubīns.

Rubīns skaidro, ka līdz šim novērots – ja Latvijā ekonomika iet uz augšu, tad Rimi gūst virsroku kā kvalitātes ziņā augstāk novērtēts zīmols. Taču tad, kad Latvija saskaras ar grūtībām, tad līderpozīcijās izvirzās Maxima, jo viņu 'stiprā pils' ir tas, ka patērētājs viņus saista ar izdevīgākām cenām un piedāvājumiem.

Skaidrojot, kāda ir pārtikas zīmolu loma un ietekme uz Latvijas patērētājiem, Andris Rubīns atklāj, ka zīmolu loma lielā mērā ir vienkāršot izvēles - zīmols palīdz mazāk laiku pavadīt domājot, ko no visa sortimenta izvēlēties. “Ja es labi zinu kādu zīmolu un tam ir laba reputācija, es esmu pircis to jau gadiem, tad cilvēkiem ir tendence izvēlēties šīs te labi zināmās un populārās lietas.”