Valsts atbalsts Covid-19 krīzē ir mazs, un tas būtu jāpārskata, secina Fiskālās disciplīnas padome
Valsts sniegtā atbalsta apmērs Covid-19 krīzē ir mazāks, nekā plānots, un tas būtu jāpārskata, krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padomē norādīja, ka valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apmērus, tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus.
"Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi - kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs. Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atklāj, ka valsts sniegtais atbalsta apmērs ir mazāks, nekā plānots, un to būtu jāpārskata," uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padomes ziņojumā norādīts, ka ekonomikas atveseļošanās un atgriešanās pie fiskāli ilgtspējīgas politikas būs iespējama tikai pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpēc nepieciešams steidzīgi un adekvāti investēt vakcinācijā, kam ir jābūt valdības galvenajai prioritātei šobrīd - gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa.
Padomē arī uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā ir gaidāmas apjomīgas ES investīcijas, tādēļ Finanšu ministrijai būtu jāveic analīze par plānoto investīciju apmēru, investīciju projektu atlases kritērijiem, laika grafiku un tā ietekmi uz ekonomiku, ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot fiskālo politiku.
"Valdības svarīga prioritāte ir arī Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados. Taču pagaidām darbs pie tā nenotiek pietiekami ātri. Lai to sekmētu, FDP ir gatava iesaistīties šajā procesā," norādīja FDP.
Padome ziņojumā akcentē, ka ES atjaunošanās fonda līdzekļu indikatīvā apguve un investīciju virzieni būtu jāiekļauj stabilitātes programmas prognozēs. FDP ieskatā, joprojām būtu svarīgi strādāt ar vairākiem scenārijiem un veikt novērtējumu, kāda ietekme uz valsts finansēm un ekonomiku būtu scenārijā ar vakcinācijas kavēšanos un nepieciešamību saglabāt ierobežojumus arī gada otrajā pusē.
Padome atsaucas arī uz Pasaules Bankas publicēto "Globālās ekonomiskās perspektīvas ziņojumu", kas brīdina, ka pat pēc pandēmijas beigām valstu ekonomikās būs notikušas pārmaiņas - tām būs paliekoša ietekme uz produktivitāti gan fiziskā, gan darbaspēka kapitāla zaudējumu dēļ.
"Līdz ar to vidējā termiņā ir jādomā par reformām, kas vērstas uz produktivitātes palielināšanu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, bet neaizmirstot par sociālo aizsardzību tiem, kas cieš no šī procesa. Pasaules banka arī aicina sabalansēt riskus, kas rodas no strauji pieaugošā valsts parāda no vienas puses un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās - no otras, kas rodas no pāragras fiskālās konsolidācijas," skaidroja FDP.
Šteinbuka piebilda, ka gadījumā, ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās ne tikai paātrinātu izaugsmi, bet arī pakāpenisku atgriešanos pie fiskālās ilgtspējas.
