Kazāks: Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus
Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.
Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.
"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.
Viņš minēja, ka Latvijas Bankas speciālisti kopā ar kolēģiem pārējās Baltijas valstu centrālajās bankās cenšas saprast, kādas ir atšķirības starp Baltijas valstīm, kur kreditēšana ir veiksmīgāka, kur mazāk un kā tas ietekmē ekonomiku, un ko varētu darīt, lai kreditēšana būtu jaudīgāka.
"Šīs situācijas ir ļoti dažādas. Ja skatāmies uz Finanšu nozares asociācijas datiem, tad redzam, ka ir virkne uzņēmumu, kas gadu no gada dzīvo ar zaudējumiem un kuriem nav pozitīva pašu kapitāla. Un tie nav 5% vai 10% no nozares uzņēmumiem, atsevišķos segmentos tie ir 40% un vairāk. Ja uzņēmumam nekas nepieder, tad arī to kreditēt nav iespējams. Tas ir jautājums par ēnu ekonomiku," sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka diskusijās ar bankām, kas regulāri notiek jautājumā par kreditēšanu, secināts, ka sāk parādīties pirmās pozitīvās lietas no iepriekšējos gados pieņemtā likuma izmaiņām par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar ienākumu nodokli.
"Pamazām uzņēmumu segments kļūst bagātāks ar kapitālu, līdz ar to šos uzņēmumus arī var sākt kreditēt. Taču šis stāsts nav ne ātrs, ne vienkāršs. Jautājums ir arī par likuma varu, proti, ja uzņēmums bankrotē, ko no uzņēmuma aizdevējs var atgūt. Summas diemžēl ir ļoti mazas. Vairumā gadījumu pašas atgūšanas izmaksas ir augstākas nekā tas, ko var atgūt," klāstīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka šajā jautājumā būtiski ir arī tas, cik asa un dinamiska ir konkurence pašā banku sektorā.
"Pēc labajiem klientiem pieprasījums un konkurence ir ļoti augsta, bet kas notiek ar pārējiem? Arī uzņēmumi, pārdzīvojot iepriekšējo dziļo krīzi, ir ļoti piesardzīgi un nelabprāt aizņemas. Tādējādi var teikt, ka tā ir gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puse, kā arī institucionālās vides problēmas," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
