Saeimas komisija Latvijas Bankas vadošajiem amatiem piekrīt virzīt Kāli un Zariņu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicinājis Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Kāli, bet Latvijas Bankas padomes locekles amatā - Valsts kontroles padomes locekli Zariņu.

Kazāks sacīja, ka šodien uz komisiju viņš nāk ar "diviem lieliskiem kandidātiem". Amatpersona akcentēja, ka savu ievēlēšanu viņš uzskata par atbalstu atvērtākai, modernākai centrālajai bankai. Šie apsvērumi esot viņu motivējuši amatiem izvirzīt minētos cilvēkus.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka Zariņa ir Valsts kontroles padomes locekle jau otro termiņu, līdz ar to viņai ir "izcila pieredze sabiedriskajā sektorā, nevainojama reputācija, kā arī nepieciešamā pieredze". Viņaprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo viens no uzdevumiem ir nodrošināt viena līmeņa bankas pārraudzību.

Savukārt Kālis Latvijas Bankā strādā kopš deviņdesmito gadu beigām. "Manuprāt, nav labāka cilvēka Latvijas Bankā, kurš var valdes izpratni un jaudu pārcelt uz padomi, ieviešot viena līmeņa pārraudzību," teica Kazāks, uzsverot, ka viņiem abiem saskan redzējums par to, kā būtu jāpārvalda centrālā banka.

"Viņiem abiem ir ļoti labas prasmes, kas nepieciešamas komandai, lai īstenotu lietas attiecībā uz efektīvāku pārvaldību, efektīvāku resursu izmantošanu, plašāku iesaisti Latvijas ekonomikā un starptautisko sadarbību," sacīja Kazāks.

Zariņa skaidroja, ka viņai ir ilga pieredze publiskajā sektorā, kā arī vadībā, kas, viņasprāt, ir tas, kas bankai patlaban varētu noderēt, iekšēji reorganizējoties. Viņa gan pauda, ka jūtas neērti, ka viņa tikko ir atkārtoti apstiprināta amatā Valsts kontrolē, bet jau kandidē citam amatam.

Kālis norādīja, ka viņam līdz šim ir bijis visai intensīvs darba mūžs, kurā iegūta arī plaša starptautiska darba pieredze. Viņš cer turpināt pārmaiņu vadības darbu Kazāka vadībā. "Ar darba rezultātu un atvērtu komunikāciju būtu jāpanāk Latvijas Bankas reputācijas atjaunošana un sabiedrības uzticēšanās finanšu sektoram. Tāpat būtiski jāceļ Latvijas Bankas darbības efektivitāte," sacīja Kālis, piebilstot, ka Latvijas Bankai jābūt arī fokusētākai un precīzākai savos ieteikumos.

Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) interesējās par "labajiem darbiem", ko kandidāti līdz šim ir izdarījuši un paši iniciējuši.

Zariņa norādīja, ka sarežģītākā bijusi budžeta plānošanas revīzija, ilgi pētot budžeta veidošanas prakses attiecībā pret Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijām.

Kālis pastāstīja, ka viņa svarīgākais darbs esot bijusi eiro ieviešana, kas prasījusi vairāk nekā divus gadus.

Parlamentāriete Ļubova Švecova (S) interesējās par to, vai ilggadējā pieredze darbā ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču nerada reputācijas un interešu konflikta risku.

Kālis uzsvēra, ka viņa darba pienākums bija sastrādāties ar bankas vadību, turklāt attiecības esot lietišķas, līdz šim tiekoties tikai darba jautājumu kontekstā. Viņš akcentēja, ka kopš 2018.gada februāra banka darījusi visu iespējamo, lai izvērtētu notikušo un to, vai pastāv kādi riski. "Šis ir izolēts, tikai ar Rimšēviču saistīts jautājums. Neviens cits no Latvijas Bankas nav iesaistīts iespējamos pārkāpumos, par kuriem apsūdzēts Rimšēvičs," teica Kālis.

Arī Kazāks uzsvēra, ka līdz šim neviena apsūdzība nav vērsta pret kādu citu Latvijas Bankas darbinieku. Viņš norādīja, ka, ja viņam būtu kaut mazākās aizdomas par saistību ar minēto lietu, abi kandidāti amatiem netiktu virzīti.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka viņa atbalsta abus kandidātus. Piemēram, Kālis bija spējīgs nodrošināt bankas stabilitāti brīdī, kad radusies sarežģītā situācija ar Rimšēviču, atminējās politiķe.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis (S) atgādināja, ka vairums partijas "Saskaņa" frakcijas atbalstīja Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatā, kas nozīmē arī atbalstu viņa redzējumam par bankas pārvaldību. Dombrovskis tāpat akcentēja, ka amatu kandidātu dzīvesgājuma apraksti (CV) runājot paši par sevi.

Saeima minēto jautājumu plāno izskatīt rīt, 5.martā.