Latvijas alus brūvētāji noskaitušies uz deputātu Parādnieku

Saeima 2015.gada 3.novembrī pirmajā lasījumā apstiprināja akcīzes nodokļa izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem, ko atbalstīja gan Ministru kabinets, gan iesaistītās nozares. Kā norāda Šure, pirms otrā lasījuma ar pārsteidzošiem ierosinājumiem klajā nācis deputāts Parādnieks, aicinot saudzēt stipro alkoholu un vīnu no akcīzes palielināšanas, līdz ar to nozarei rodoties jautājums, kāpēc deputāts kardināli mainījis savu nostāju.

Asociācijas pārstāvji norāda uz nekonsekvenci Parādnieka nostājā. Iepriekš aprīlī deputāta atbalstītais variants paredzēja, ka stiprajam alkoholam akcīzes nodoklis ar 2016 gada aprīli būs 1450 eiro uz 100 litriem absolūtā alkohola, bet 2017.gada aprīlī - 1500 eiro. Taču patlaban deputāts atbalsta priekšlikumu par attiecīgo rādītāju maiņu uz 1400 eiro 2016.gadā un 1450 eiro 2017.gadā

Šure akcentēja, ka alus nozari jau augustā skāra akcīzes nodokļa pieaugums par 22,6%. Tirgus kritās par vairāk nekā 1%, bet šogad kopumā tirgus varētu samazināties pat par 7%. Savukārt stiprā alkohola tirgus turpina augt un attīstīties. Šā gada deviņos mēnešos viskija patēriņš audzis par 8%, degvīna - par 3,5%, bet konjaka - par 1%. Turklāt tie ir oficiālie dati, neņemot vērā nelegāli ievesto stipro alkoholu.

"Šādi negaidīti pavērsieni, kad tiek ierosināts paaugstināt akcīzi vēl straujāk, kārtējo reizi pārsteidz uzņēmumus un neļauj tiem plānot izdevumus. Jau neskaitāmas reizes uzņēmumi ir runājuši par to, cik svarīga ir ilgtermiņā prognozējama nodokļu politika. Diemžēl šoreiz atkal ir mēģinājums mainīt spēles noteikumus, par kuriem jau bija panākta vienošanās," sacīja Šure.

Iepriekšējais akcīzes pieaugums alum augustā produktu cenu veikalā sadārdzināja par aptuveni četriem centiem, kas negatīvi ietekmēja patēriņu.

"Alus nozare, protams, apzinās, ka ir svarīgi ierobežot pārmērīgu alkohola lietošanu un produkta cena ir viens no instrumentiem, kā to panākt, taču paaugstinājumam jābūt pakāpeniskam, ņemot vērā arī citas dzērienu kategorijas. Par šādu risinājumu arī bija panākta vienošanās līdz pat 2017.gadam, kuru tagad viens deputāts atkal vēlas mainīt," norādīja asociācijas vadītāja.

Savukārt AS "Bauskas alus" vadītājs Vladimirs Barskovs atzina, ka pēdējos gados Latvijā ir salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās mazās reģionālās alus darītavas, kas veicina kvalitatīvu vietējā alus kultūru Latvijā, kā arī nodrošina ar darba vietām cilvēkus reģionos. Tikmēr pārsteidzīgi ierosinājumi no deputātu puses nepalielinot uzņēmēju vēlmi attīstīt mazo biznesu.

"Katrai valstij ir savas nacionālās īpatnības arī dzērienu nozarē, un Latvijas tradicionālais dzēriens noteikti ir alus, kura brūvēšanai nevajadzētu likt šķēršļus, līdzīgi kā Francija mērķtiecīgi atbalsta savus vīna darītājus," sacīja Barskovs.

Pret Parādnieka ierosinājumiem iestājas Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA) un Latvijas Alus darītāju savienība (LADS), kas pārstāv mazās alus darītavas Latvijā. Šobrīd Latvijā kopumā ir reģistrētas 29 alus darītavas, no tām 26 ir mazās darītavas.

Jau vēstīts, ka akcīze alkoholam jau tika paaugstināta no šā gada 1.augusta. Akcīzes nodoklis alum pieauga no 3,1 eiro par 100 litriem līdz 3,8 eiro, starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% - no 64,03 eiro līdz 70 eiro, bet starpproduktiem ar lielāku spirta saturu - no 99,6 eiro līdz 110 eiro. Savukārt akcīze spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināta no 1337,5 eiro par 100 litriem līdz 1360 eiro.

Tikmēr kopš 2004.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem un alum ir paaugstināta vairākkārt. Šajā laikā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 78,2%, savukārt akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 70,9%.

LETA/Foto: Ieva Lūka/Ieva Čīka/LETA/Shutterstock