Deputātiem spraigi apmainoties ar "laipnībām", Ventspils brīvostas funkcijas tomēr nodod "Ventas ostai"
Neskatoties uz opozīcijas izteiktajām bažām par nenovērstu privatizācijas iespējamību, Saeima šodien galīgajā lasījumā piekrita jaunajai Valsts akciju sabiedrībai (VAS) "Ventas osta" nodot Ventspils brīvostas funkcijas.
Par likumprojektu nobalsoja 64 deputāti - koalīcijas, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Partijas "Saskaņa" deputāti balsojumā nepiedalījās.
Parlaments trešdien ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus Ventspils brīvostas likumā un likumā "Par ostām". Plašākās diskusijas un savstarpēji apvainojumi likumprojektu izskatīšanas gaitā notikušas saistībā ar bažām par iespējamu ostas privatizāciju.
Deputāts Ivars Zariņš (S) bija iesniedzis priekšlikumu likumā noteikt skaidru norādi par ostas pilnīgu piederību valstij. Uzsverot, ka likumā jau noteikts, ka VAS nebūs ne privatizējamas, ne apķīlājamas, koalīcija Zariņa priekšlikumu noraidīja.
Opozīcijas deputāti koalīcijai pārmeta slēptu vēlmi nodrošināt ostu privatizāciju, norādot, ka runas par to "jau klīstot pa Vecrīgu". Deputāts Aldis Gobzems izteica pieņēmumu, ka, iespējams, koalīcija vēloties nodrošināt iespēju ostu privatizēt jurista Rūdolfa Meroni interesēs. Gobzems uzsvēra, ka Meroni kontrolējot Jauno konservatīvo partiju, kura nekad neizvēlētos pētīt, kādas darbības veic Meroni. Viņš tāpat pauda uzskatu, ka Ventspils brīvostas valdes loceklis Ģirts Valdis Kristovskis (V) esot saistīts ar Meroni.
"Ja JKP iesniegs ASV iesniegumu par sankcijām pret Meroni un Kristovskis nav saistīts ar Meroni, tad es esmu gatavs no tribīnes apgalvot, ka man ir Kremļa roka un parādīšu, ka man ir Šlesera olas," piedāvāja politiķis.
"Tev pat savu nav," reaģējot uz Gobzema sacīto, izskanēja izsauciens no zāles.
Iepriekš atbildīgās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) rosināja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvei komentēt Zariņa paustās bažas par šī uzņēmuma privatizācijas iespējām. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve komisijas sēdē norādīja, ka nezina, kādi ir Zariņa argumenti, taču likumprojektā piedāvātā redakcija pietiekoši atbilstoši nosaka liegumu šo uzņēmumu privatizēt. Uz šo Juridiskā biroja skaidrojumu Saeimas debatēs uzmanību vērsa arī "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Opozīcijas deputāti tāpat asi kritizēja "nesaprotamo steigu" un likumu ignorēšanu, virzot koalīcijai labvēlīgus un interesējošus priekšlikumus. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) secinājis, ka koalīcija ir panākusi to, ka iedzīvotāju vidū arvien vairāk saruks ticība likuma varai.
Parlamentārieši koalīcijai arī pārmeta drukas un stila kļūdas likumprojekta tekstā
Kā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izskatīšanai galīgajam lasījumam atbalstītie priekšlikumi paredz tehniskus precizējumus un nemaina likumprojektu būtību.
Lai gan no likumprojekta izslēgts nosaukums "Ventas osta", reizē noteikts, ka ostas funkcijas veiks Ministru kabineta noteiktā valsts kapitālsabiedrība. Linkaits aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ministru kabinets jau ir noteicis, ka ostas funkcijas veiks "Ventas osta".
Ministrs arī skaidroja, ka papildu nauda "Ventas ostas" izveidei no valsts budžeta līdzekļiem nebūs nepieciešama un ka tam tiks pārdalīti līdzekļi no Satiksmes ministrijas iekšējiem resursiem.
Jau ziņots, ka Saeima jau ir pieņēmusi grozījumus abos minētajos likumos, Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu nododot valsts pārziņā.
Savukārt otrdien valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinājumu dibināt jaunu kompāniju - "Ventas osta", kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kompānijas "Ventas osta" pamatkapitāls būs 35 000 eiro, bet kapitāldaļu turētāja būs SM.
Paredzēts, ka jaundibināmās "Ventas ostas" balsstiesīgās akcijas piederēs valstij un kapitālsabiedrības akcijas nedrīkstēs privatizēt, atsavināt, ieķīlāt un citādi apgrūtināt. "Ventas osta" pildīs ostas pārvaldnieka funkcijas, kā arī būs tiesīga slēgt līgumus ar ostas klientiem un veiks visas nepieciešamās darbības, lai pakāpeniski pārņemtu saistības pret ostas klientiem.
Paredzēts pārejas posms, kurā sākotnēji paralēli darbosies Ventspils brīvostas pārvalde un jaundibinātā valsts kompānija. "Ventas osta" Ventspils brīvostas pārvaldes mantas, tiesības un saistības pārņems pa daļām, arī darbinieki - speciālisti, tehniskais personāls u.c. pāries darbā uz "Ventas osta" pakāpeniski. Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijas procesa ietvaros normatīvos noteiktā kārtībā tiks lemts par Ventspils brīvostas pārvaldes aktīvu nodošanu jaunajai valsts kapitālsabiedrībai.
Minētās izmaiņas rosinātas, ņemot vērā, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Satiksmes ministrs iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas tiek virzītas, lai varētu ātrākā un apņēmīgā veidā tikt galā ar ASV sankcijām. Lai nebūtu bažu, ka uz kādu Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu nepamatoti tiktu attiecināts sankciju režīms, nolemts dibināt jaunu juridisko personu "Ventas osta", kura nebūs nekādā veidā saistīta ar ASV sankcijām iekļautajām personām, norādīja ministrs. Ar "Ventas ostu" finanšu darījumus varēs veikt uzņēmumi, kas veiks darbības ostā, pauda Linkaits.
Pašlaik arī tiek strādāts pie tā, lai Ventspils osta tiktu izņemta no ASV sankciju saraksta, pastāstīja ministrs. Viņš arī aicināja uz sapratni, ka dažādus tehniskos jautājumus atbildīgās amatpersonas cenšas risināt darba gaitā.
Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar minētajām četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, kas nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai, proti, lai saņemtu pabalstus un pensiju, kā arī veiktu nodokļu, valsts nodevu apmaksu, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzību par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.
Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.
Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tikt uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, var tikt noteikts ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.
