Raidījums: ECB un "PNB bankas" aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā "PNB bankas" akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

"PNB bankas" auditori jau jūlijā snieguši atzinumu par bankas 2018.gada pārskatu ar iebildēm, proti, auditori saskatīja vairākas neatbilstības. Noprotams, ka ECB augustā pieņemtais ziņojums ainu bankā zīmēja vēl nepatīkamāku, vēstīja "de facto".

Ne bankas jaunie akcionāri, ne bijušais īpašnieks Guseļņikovs neatklāj, cik liels ir aktīvu iztrūkums.

"Viņu [ECB] aprēķini ir neadekvāti, tie vienkārši ir neadekvāti skaitļi," uzskata Guseļņikovs. "Tas ir viena cilvēka subjektīvs viedoklis. Es ar šo cilvēku tikos, viņam bija kaut kāda komanda, bet viņš teica, ka pats visu izlēmis," sarunu ar ECB pārstāvi atstāstīja bijušais bankas akcionārs.

Par ECB ziņojumu Guseļņikovs šonedēļ uzrakstījis sūdzību ECB prezidentam Mario Dragi, cita starpā arī pārmetot, ka ECB ir vērsusies pret viņu kā trauksmes cēlēju, kurš "atmaskojis" ECB padomes locekli, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Guseļņikovs vēstulē arī uzskaitījis vairākus īpašumus, kuri esot vērtīgāki, nekā norādīts ECB ziņojumā. Viņu satraucot, ka maksātnespējas procesā aktīvi tiks pārdoti par pārāk zemu cenu.

Arī FKTK neatklāj, cik liels mīnuss bankā izveidojies. Regulatoram ir aizliegts minēt konkrētus skaitļus, tādēļ arī netiek apstiprināts, vai iztrūkums ir 146 miljoni eiro - skaitlis, ko kā nepieciešamo papildu kapitālu minējis bankas jaunais līdzīpašnieks Ēģiptē dzimušais ASV pilsonis Rodžers Tamrazs.

Kā vēstīja raidījums, lai gan Tamrazs bija lūdzis vēl 90 dienas, lai atrastu naudu, noprotams, ka viņš nebija gatavs tik lielu naudu ieguldīt. "Mēs domājam, ka tas ir uzpūsts skaitlis," pauda Tamrazs un piebilda, ka bija gribējis par ieguldīja apmēru vēl diskutēt.

Jau vēstīts, ka no 2019.gada 15.augusta plkst.21 ir apturēta "PNB bankas" darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. ECB šādu lēmumu pieņēmusi, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst.11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs FKTK iesniegto "PNB bankas" maksātnespējas pieteikumu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" valdes locekle Anna Verbicka norādījusi, ka lēmums par bankas darbības apturēšanu bijis ļoti pēkšņs un nepatīkams.

"Lēmums bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, ņemot vērā, ka šobrīd, kopā ar jaunajiem "PNB bankas" akcionāru pārstāvjiem strādājam pie būtiskām izmaiņām bankas darbības stratēģijā, kas ietvertu vēl plašāku produktu un pakalpojumu klāstu klientiem un mūsdienīgus banku tehnoloģiskos risinājumus. Tāpat "PNB bankas" jaunais attīstības plāns paredzēja kapitāla palielināšanu, ko nodrošinātu jaunie akcionāri," sacīja Verbicka.