"Latvijas pasts" atsauc iesniegto piedāvājumu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanas konkursā

Piedāvājuma atsaukuma pamatā ir fakts, ka patlaban tiek izskatīts arī "Latvijas pasta" aprīlī iesniegtais tarifu projekts, kurā apstiprināšanas galarezultātā prognozējamas izmaiņas, tādējādi radot atšķirības ar UPP konkursā iesniegtā piedāvājuma tarifiem. Otrs atsaukuma iemesls ir saistīts ar abonēto preses izdevumu piegādes neskaidrībām no 2020.gada 1.janvāra.

Kompānijā norādīja, ka tarifiem abos gadījumos no 2020.gada 1.janvāra jābūt identiskiem, radot skaidrību visām iesaistītajām institūcijām un pasta pakalpojumu lietotājiem, taču izveidojušajos apstākļos to nodrošināt nebūs iespējams.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, ja konkurss noslēdzas bez rezultāta, SPRK līdz nākamā konkursa rezultātu paziņošanai, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem, pagarina UPP saistības esošajam UPP sniedzējam, kas ir "Latvijas pasts".

"Latvijas pasts" izsaka gatavību no savas puses veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pilnu UPP sniegšanu no 2020.gada 1.janvāra SPRK noteiktajā termiņā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pauda kompānijā.

Ņemot vērā, ka "Latvijas pasts" bija vienīgais konkursa dalībnieks, SPRK var būt pamats lemt par konkursa izbeigšanu bez rezultāta, aģentūrai LETA norādīja SPRK, piebilstot, ka jautājums varētu tikt skatīts SPRK padomes sēdē 15.augustā.

"Ja konkurss noslēdzas bez uzvarētāja, UPP uz laiku līdz diviem gadiem turpina sniegt tas komersants, kurš pildīja UPP saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir "Latvijas pasts". SPRK ir pienākums nākamo konkursu rīkot divu gadu laikā," skaidroja SPRK.

Kā ziņots, preses izdevējiem patlaban aktuāla ir problēma ar drukātās preses piegādēm, jo valdība pagaidām "Latvijas pastam" nav piešķīrusi finansējumu piegāžu kompensēšanai. Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis laikrakstam "Diena" pauda viedokli, ka tādējādi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu.

Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam "Latvijas pastam" zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tā rezultātā "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".

"Tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,5 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,5 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas," apgalvojis Līcis.

Līcis ir pārliecināts, - ja Latvijas mediji iznīks, vieta tukša nepaliks - "kāds, kuram būs daudz naudas, šajā tirgū iespiedīsies, un acīmredzot tie nebūs nacionālie mediji".