FKTK pabeigusi 12 Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšanu, definējot individuālus uzraudzības pasākumus
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, katrai bankai definējot individuālus uzraudzības pasākumus šim gadam, pavēstīja FKTK.
Komisijā norādīja, ka ir pabeigta 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšana, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi. Vienlaikus FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni - kapitāla un likviditātes prasības, kā arī katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.
"Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām," uzsvēra komisijā, piebilstot, ka Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenotajai metodoloģijai jeb tā saucamajam Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesam (Supervisory Review and Evaluation Process - SREP). Šajā procesā noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām doti uzdevumi turpmākajam periodam, tostarp paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.
"Dažos gados FKTK iniciētā un cieši kontrolētā procesā ir notikusi vērienīgākā reforma Latvijas finanšu sektorā, ko iesākām 2016.gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti. Latvijas banku sektorā kopumā ir paveikts pamatīgs darbs risku mazināšanā, esam kopā radikāli pārveidojuši to, kas tika būvēts iepriekšējos 25 gados, panākot patiesu izpratnes maiņu banku biznesa pieejā. Visas bankas ir demonstrējušas labo gribu, atbrīvojot valsti no lieka reputācijas riska. Ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pametuši teju desmit miljardi eiro ārvalstu klientu naudas. Tas ir noticis delikāti un bez liekiem satricinājumiem, kas savukārt ir augstu vērtējams nozares sasniegums, jo reformu process, kas bija plānots piecos gados, tika paveikts pamatā divu gadu laikā. Tas parāda mūsu finanšu sektora pārvaldes sistēmas augsto profesionālo līmeni un potenciālu, kas tam piemīt. Katrai bankai no tām 12, kurām tagad ir izvēlēts cits biznesa attīstības ceļš, ir bijis savs pārmaiņu vadības dialogs ar FKTK ekspertiem un vadību, tāpēc risinājumi ir bijuši individuāli. Šis ir bijis ļoti rūpīgs darbs, izvērtējot visas šķautnes izvēlētajos jaunajos biznesa modeļos. Domāju, turpmāk mums būs ekonomikas lielumam un tās veiktspējai atbilstošs banku sektors. Tagad ir ļoti svarīgi atgūt labu starptautisko novērtējumu, paļāvību uz mūsu spēju mainīties un pašorganizēties jaunam izaugsmes ciklam. Šis ir labs sākuma punkts finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Komisijā arī atzīmēja, ka FKTK īstenotā pārmaiņu vadība banku sektorā ir sasniegusi noslēguma fāzi. Banku nākotnes darbības rezultāti parādīs izvēlēto biznesa pieeju piemērotību jaunajiem apstākļiem un spēju absorbēt pārmaiņu perioda sekas. Turpmāko apmēram 1-3 gadu periodā pakāpeniski tiks vērtēta banku darbība atbilstoši jaunajai biznesa situācijai, nosakot, kuras ir efektīvākās Latvijas banku biznesa nišas, lai nodrošinātu jauno modeļu rentabilitāti un ilgtspēju ar atbilstošu, Latvijai un ekonomikai pieņemamu riska līmeni.
"Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tagad iestrādāts banku jaunajos biznesa modeļos. Nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu ārvalstu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka mūsu valsts atbildīgās iestādes nevarētu to pienācīgā līmenī kontrolēt," teica Putniņš.
Tāpat FKTK norādīja, ka līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir pievērsies Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Daļā Latvijas banku radikāli mainot biznesa pieeju, kas bijusi pamatā ārvalstu klientu finanšu pārvaldīšana, ir sācies jauns posms, tāpēc, ņemot vērā jauno noguldījumu un klientu struktūru kopumā banku sektorā, turpmāk tiks izmantots termins - "Latvijas bankas" iepriekš lietoto divu terminu vietā, proti, "Latvijas ārvalstu klientu bankas" un "iekšzemes bankas".
Pēc FKTK vēstītā, būtiskākie kritēriji banku nākotnes darbībā ir dzīvotspēja jeb spēja gūt pietiekamus ienākumus nākamos 12 mēnešus, ilgtspēja jeb spēja gūt pietiekamus ienākumus nākamos trīs gadus, regulējošo prasību nodrošināšana, mērķa tirgus un mērķa klientu maiņa, pārskatīta finansējuma struktūra, kā arī alternatīvas biznesa līnijas un pakalpojumi.
