Valsts vēlas kļūt par saukļa "Es esmu Latvija" īpašnieci. Reklāmas asociācija brīnās

Sauklis “Es esmu Latvija” ir valsts simtgades galvenais vēstījums, un KM uzskata, ka par šī saukļa īpašnieci ir jākļūst valstij. Tāpēc tā iesniegusi prasību Patentu valdē to reģistrēt kā preču zīmi.

Kā norāda Latvijas valsts simtgades birojā, šāds solis sperts piesardzības dēļ, lai izvairītos no situācijām, kad saukli piereģistrē kāds cits un to izmanto, iespējams, negodprātīgi.

“Mēs vēlamies, lai cilvēki to brīvi izmanto, lai tas ir pieejams ikvienam un ikkatram. Un tīri aiz tā iemesla, lai nepasteidzas un to neizdara kāds cits, piereģistrējot tos vārdus, kas teorētiski var būt iespējams, mēs esam pieteikuši šo vēstījumu kā preču zīmi,” skaidroja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Šāda valsts rīcība bijis pārsteigums Latvijas Reklāmas asociācijā.

“Ir pārsteigums. No vienas puses, šķiet jocīgi. Tikpat labi es varētu reģistrēt “Es esmu māja” vai “Es esmu [kaut] kas”. Protams, Latvijas vārds tur ir iekšā, un tas uzliek zināmus pienākumus par tā izmantošanu,” vērtēja asociācijas valdes loceklis Varis Lāzo.

Pirms pieņemts lēmums, vai reģistrēt saukli, Patentu valde konkrēto gadījumu nekomentē. Bet, runājot par vispārīgiem principiem, Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube skaidro, ka reģistrētas preču zīmes izmantošana ir jāsaskaņo ar tās īpašnieku.

“Principā, ja jūs negribat nepatikšanas, tad ir jāsaskaņo. Var jau, protams, sākt lietot un skatīties, kas notiks. Korekti, protams, būtu [saskaņot]. Ir jau tā lieta, ka cilvēks bieži nemaz nezina, ka tāda preču zīme jau ir reģistrēta. Līdz ar to tur nav ļaunprātīga nolūka, viņš vienkārši lieto savu zīmi, jo liekas, ka nekāda vaina tai zīmei nav. Tad reģistrētas preču zīmes īpašnieks brīdina viņu, ka šī ir mana reģistrētā preču zīmē, tāpēc, lūdzu, pārtrauciet to izmantot. Vai arī noslēdz vienošanos, kā šo zīmi izmanto,” skaidroja Graube.

Zīmolvedības eksperta Lāzo vērtējumā tas arī ir būtiskākais jautājums - kā KM izmantos savas tiesības, ja kļūs par saukļa “Es esmu Latvija” īpašnieci.

“Iedomājamies visvienkāršāko situāciju. Man ir kaut kāda jauka lieta, kas, es uzskatu, ir saistīta ar Latvijas simtgadi. Es gribu izmantot šo frāzi. Tad acīmredzot es eju uz Kultūras ministriju un veicu kaut kādu darbību. Būs kaut kāda komisija, būs kaut kāda procedūra, kā viņi apstiprinās, ka es drīkstu vai nē. Izklausās drusku sarežģīti,” uzskata Lāzo.

Ministrijā skaidro: ja tā kļūs par saukļa īpašnieci, tā ļaus vārdus “Es esmu Latvija” brīvi izmantot, vienlaikus paturot tiesības arī noteikt aizliegumu.

Uz jautājumu, vai to varēs drukāt, piemēram, uz prezervatīvu paciņām, apakšveļas, degvīna pudelēm, Pastare norādīja, ka teorētiski preču zīmes turētājs var paturēt tiesības vērsties pret to, ja sauklis tiek izmantots klaji pretvalstiskiem mērķiem.

“Mums tās tiesības paliek. Bet tiešām, kā galējais risinājums. Ja tādi strīdīgi gadījumi ir, mēs esam atvērti sarunām un sadarbībai. Kaut kādos klaji pretvalstiskos gadījumos un situācijās, kuras mēs tagad pat nevaram paredzēt, tad - jā, mums kā preču zīmes turētājam tomēr paliek tiesības arī vērsties,” norādīja Pastare.

Preču saraksts, uz kuru KM pieteikusi tiesības sauklim “Es esmu Latvija”, ir garš. Tā, piemēram, ir iespiedprodukcija, ceļasomas, maisiņi, lietussargi un saulessargi, nojumes, buras, apģērbs, rotaļlietas, eglīšu rotājumi.

Pieteikumu Patentu valde sāks izskatīt vistuvākajā laikā, bet ir grūti prognozēt, kad tiks pieņemts lēmums. Parasti tas prasa divus mēnešus, bet lietas izskatīšana var pārsniegt arī pusgadu. 

LNT ziņas/Foto: Ieva Čīka/LETA