Ķirsons grasās ņemt darbā robotus, jo atrast darbiniekus un samaksāt nodokļus ir liels pārbaudījums
"Lido", iespējams, jau tuvākajā gadā ieviesīs robotizētu apkalpošanu, pieļauj uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Gunārs Ķirsons.
Intervijā Latvijas Radio viņš paudis, ka robotizācija kādā no restorāniem varētu īstenoties gada laikā, iemesls esot darbinieku trūkums un uzņēmējiem nepanesamie darbaspēka nodokļi.
Meklē ap 20 000 darbinieku
Arī "B bāra" īpašnieks Armands Mednieks apgalvo, ka Latvijā sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumiem nodokļi ir nepanesami un bizness izdzīvo tikai tāpēc, ka tūristi vasarā dod ienākumus. Tajā pašā laikā Mednieks spiests atzīt, ka darbinieki var pārcelties uz Rietumeiropu, lai strādātu par lielākām algām.
Pēdējo gadu laikā līdz ar izaugsmi ekonomikā bezdarba līmenis Latvijā sarucis līdz 8%, un šā gada pirmajā ceturksnī darba devēji meklēja 20 000 darbinieku.
Tomēr mūsējie arvien mazāk vēlas strādāt slikti apmaksātā darbā, tā vietā meklējot iespējas ārvalstīs. Eksperti uzskata, ka vidējā alga būtu jāceļ līdz 1440 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Pēc pieciem gadiem Vācijas minimālā
Ekonomikas ministrija lēš, ka vidējā alga varētu sasniegt 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet pašlaik ir 733 eiro uz rokas.
“Mums būtu jāpanāk, lai pietiekami lielai iedzīvotāju grupai darba alga būtu lielāka par tūkstoti,” bankas "Citadele" rīkotajā un Latvijas Televīzijas atspoguļotajā diskusijā paziņojis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Pēc ministrijas aprēķiniem, 1440 eiro lielu vidējo algu varētu sasniegt tikai pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. Tik liela pašlaik ir Vācijas minimālā alga.
Taču uzņēmēji tam nav gatavi. "Mēs nevaram samaksāt to, ko tur maksā par zemāko kvalifikāciju. Jo pārējie izdevumi šeit ir vēl lielāki nekā tur," pauž uzņēmumu "Igate" un "Marko KEA" vadītājs Māris Peilāns.
Vai tiešām Vācijā viss ir lētāks?
Piemēram, energoresursu cenas esot augstas. Pēc "Eurostat" datiem, aina gan ir cita: Latvijā elektronenerģija šogad maksā 16 centus par kilovatstundu, Vācijā – 30, bet ar 30,5 centiem Eiropas Savienības priekšgalā ir Dānija. Vislētākā šajā ziņā ir Bulgārija ar desmit centiem. Latvijā uzņēmumiem atkarībā no pieslēguma jaudas cena gan var būt augstāka.
Jūlija sākumā 95. benzīna cena Vācijā par litru bijusi 1,47 eiro, Latvijā – 1,28 eiro. Tomēr Latvijas uzņēmēji nevarot atļauties maksāt pat ne Vācijas minimālo algu, arī nesenā nodokļu reforma neesot devusi cerēto.
Cer uz lētiem viesstrādniekiem
Kamēr Ķirsons prāto par robotiem, citi mudina valdību atvērt durvis mazkvalificēta darbaspēka importam, kam tomēr nav politiskā atbalsta. Turklāt viesstrādniekiem būs nepieciešama pajumte, ja tikai viņus nav paredzēts izmitināt barakās.
"Tā lielā Latvijas uzņēmēju problēma ir zināšanas, zināšanas, zināšanas un jaunu un jaunu produktu meklēšana. Jo ar zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu mēs tālu netiksim, darbinieki dosies strādāt citur un vienkārši nebūs kas nāk uz darbu," brīdina Ašeradens.
Latvijā daļa darba devēju savu biznesu turpina vienkārši balstīt uz zemām darbaspēka izmaksām. Šis “biznesa modelis ir bāzēts uz zemāku algu,” norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Citadeles" pētījumā "Citadele Index" vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka gaidāmais algu kāpums mazinās to peļņu, un vairāk nekā 20% redz risku savai darbībai. Eksperti atgādina, ka vienīgā izeja ir ražīguma celšana un inovācijas.
