Maksātnespējas administratori no malas paliek bešā: FKTK tomēr ļauj ABLV bankai pašlikvidēties

FKTK arī apstiprinājusi visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestādes pašlikvidāciju veic likvidators vai vairāki likvidatori. Pašlikvidācijas plāna izskatīšanas gaitā FKTK ir nodrošinājusi arī bankas ieteikto likvidatoru izvērtējumu atbilstoši prasībām, kādām jāatbilst jebkuras bankas vadībai. FKTK ir guvusi pārliecību, ka visi "ABLV Bank" pieteiktie likvidatoru kandidāti varēs nodrošināt objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, tāpat nav konstatēti esoši vai iespējami interešu konflikti kā šķērslis šo likvidatoru darbībai. Bankas pašlikvidācijas procesu nodrošinās - Arvīds Kostomārovs, Andris Kovaļčuks, Elvijs Vēbers un Eva Berlaus.

Putniņš norādīja, ka detalizēta pašlikvidācijas plāna izstrāde prasīs trīs līdz četrus mēnešus, pēc tam pāris mēnešus prasīs saskaņošana un pats pašlikvidācijas process varētu sākties šā gada beigās. Kopumā pašlikvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus, prognozēja Putniņš.

FKTK vadītājs informēja, ka izmaksājamo noguldījumu apmērs bankā ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, taču kreditoru prasījumu apjomu šodien vēl neatklāja, norādot, ka tas būtu pāragri. No visiem "ABLV Bank" klientiem 20 052 klientiem garantētā atlīdzība sedz visu noguldījuma apjomu, savukārt 3768 klientiem garantētā atlīdzība pienākas, bet tā nesedz visu noguldījuma apjomu.

Tuvākajās dienās FKTK sagatavos lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu un iesniegs to Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas bankas likvidācijas procesa īstenotājiem būs jāpublicē paziņojums par pašlikvidāciju "Latvijas Vēstnesī", kas savukārt būs sākums triju mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.

FKTK uzsver, ka komisija atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt "ABLV Bank" likvidatoru darbību līdz pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību.

"Atsevišķiem pašlikvidācijas uzdevumiem tiks piesaistīti konsultanti, kuriem būs nepieciešamās kompetences. Tāpat pašlikvidācijas procesu uzraudzīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Neviena izmaksa nevienam klientam nenotiks, pirms neatkarīgi kontrolieri nebūs snieguši savu viedokli. Ja būs kādas problēmsituācijas ar transakcijām, tad tās tiks analizētas, par to tiks ziņots Kontroles dienestam, kas varēs šo transakciju iesaldēt, vai arī gadījumā, ja problēmas netiks konstatētas, sekos līdzekļu izmaksa," sacīja Putniņš.

FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka FKTK padomes šodienas lēmums, kura mērķis ir "ABLV Bank" likvidācijas gaitā aizsargāt tās kreditoru intereses, ir loģisks iznākums, kas atspoguļo pacietīgu un rūpīgu FKTK ekspertu darbu vairāk nekā trīs mēnešu garumā, kurā nav vietas kļūdainiem pieņēmumiem.

"Tas ir līdz šim nepieredzēts jeb bezprecedenta risinājums Latvijā bankas darbības izbeigšanai. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā no visām iespējamām likvidācijas metodēm tieši kontrolēta pašlikvidācija būs tā, kas nodrošinās FKTK turpmāku iesaisti un nepieciešamības gadījumā arī ietekmi uz notiekošo bankas pašlikvidācijas procesu, kā arī bankas aktīvu aizsardzību un visu izmaksājamo līdzekļu kontroles, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā procesā. Tāpēc esam padomājuši arī par to, kā vispiemērotākajā veidā tieši šim procesam piesaistīt FKTK pastāvīgu pilnvarnieku komandu "ABLV Bank". Šodienas lēmums parāda to, ka bankas finanšu situācija ir atbilstoša šādam risinājumam, tādējādi sevi ir attaisnojis Latvijā esošais uzraudzības ietvars, kas paredzēja augstākas prasības ārvalstu klientu segmentā strādājošajām bankām," uzsvēra Putniņš.

Patlaban gan vēl Putniņš nenosauca, kas būs FKTK pilnvarnieki bankas pašlikvidācijas procesam, par to tikšot lemts pēc detalizēta pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas. "Šāda visai smagnēja kontroles sistēma tiks veidota, lai noņemtu visas bažas, lai nebūtu pamata apvainot valsti un uzraudzības iestādes. Pie šī jautājuma strādāsim ar bankas likvidatoriem. Bankai būs iespēja pierādīt savu taisnību, bet FKTK pildīs savu pienākumu un kontrolēs visu procesu," skaidroja Putniņš.

Jautāts, vai uz FKTK lēmumu kādu spiedienu ir izdarījuši politiķi, Putniņš vien norādīja, ka par situāciju regulāri tika informēts Ministru prezidents un valdības locekļi. "Uzskatu, ka tas ir mans pienākums informēt par šiem procesiem, es šādas sarunas nesauktu par spiedienu. Drīzāk tā ir FKTK lēmuma aizstāvēšana un paskaidrošana. Tas nav nekas slikts, ja FKTK vadītājs valdības vadītāju iepazīstina ar pamatlietām. Jebkurā gadījumā bankas likvidācija nav politiķu kompetences jautājums un tas nav politiķu dienas kārtībā. Tā kā nav saņemts otras puses aspekts, sīkāku informāciju par šajās sarunās runātu sniegt nevarēšu," sacīja Putniņš.

Tāpat Putniņš noliedza iespēju, ka "ABLV Bank" pašlikvidācijas laikā uz bankas bāzes varētu tikt izveidota kāda paralēla banka. "Likvidācijas procesā ir iespējami dažādi uzņēmumu pārejas procesi, taču pie esošajiem apstākļiem "ēnas bankas" veidošana un biznesa nodošana tai nav iespējama. Par to ar banku ir runāts un tādu mēģinājumu nav. To ietekmē arī ASV Finanšu ministrijas paziņojums, kurā bija izteikts daudz pārmetumu "ABLV Bank", tāpēc nebūs pieļaujams likvidācijas procesā veidot kaut kādas paralēlās struktūras," skaidroja Putniņš.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu iesniedza apstiprināšanai FKTK.

Atbilstoši bankas plānotajam bankas likvidatoru komandā būtu zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērināta advokāte, "Sorainen" Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. "ABLV Bank" likvidācijas procesam iepriekš plānoja piesaistīt arī starptautisko auditorkompāniju "Ernst&Young", kas iepriekš izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdības pārstāvji saistībā ar "ABLV Bank" jautājumu tikās ar ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda, ka "ABLV Bank" pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām. Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret "ABLV Bank" plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. "Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta," viņš teica.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka ASV pārstāvji jautājumā par "ABLV Bank" likvidāciju pauž atbalstu FKTK.

Raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz savā rīcībā esošā informāciju, vēstīja, ka ASV ir iebildusi iecerei "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesā iesaistīt Latvijas puses auditorus "Ernst&Young", tikmēr Latvija, iespējams, atteikusies no starptautiski plaši pazīstamās, ASV bāzētās kompānijas "Kroll" piesaistes likvidēšanas uzraudzībai.

ASV iebildumi iecerei "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesā iesaistīt Latvijas puses auditorus "Ernst&Young", iespējams, arī saistīti ar to, ka šī firma savulaik jau veikusi bankas pasūtītus auditus. Neformāli esot ieteikts izmantot šīs pašas auditorkompānijas pārstāvjus Polijā. Raidījumam zināms, ka šie auditori jau viesojušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), bet piektdien bija devušies uz ASV, lai tiktos ar šīs valsts finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Savukārt, kā vēstīja raidījums, "Kroll" izmeklētāji tika piesaistīti, kad pirms četriem gadiem Moldovā no trim lielākajām bankām vienas dienas laikā pazuda miljards eiro. "Kroll" izmeklēšana atklāja, ka krāpnieki izmantoja arī Latvijas bankas - Aizkraukles banku, Latvijas Pasta banku un "Privatbank". FKTK vēlāk "Privatbank" piesprieda sodu divu miljonu eiro apmērā. Tomēr iecere piesaistīt "Kroll" izmeklētājus atsaucību neguva un šī kompānija no slepenā plāna, iespējams, izņemta. Kā vēstīja "Nekā personīga", neformāli zināms, ka iemesls tam bijis pieļāvums, ka "Kroll" Moldovas izmeklēšanas dēļ varētu nonākt interešu konfliktā.