Kāpēc "ABLV" piešķirti "tikai" 97,5 miljoni, un kāpēc tā nav nodokļu maksātāju nauda? Skaidro Latvijas Banka

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas uzdevums bija aprēķināt, vai bankas piedāvātie vērtspapīri ir droši, savukārt aizdevuma lietderību vērtēja uzraugošās institūcijas - Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kušners arī piebilda, ka Latvijas Bankas kompetencē neesot bijis vērtēt to, vai "ABLV" šāds aizdevums bijis nepieciešams, bet centrālā banka pieņēmusi lēmumu, ņemot vērā ECB un FKTK atzinumus.

Lūgts komentēt, kāpēc Latvijas Banka lēma "ABLV Bank" piešķirt 97,5 miljonus eiro, nevis bankas prasīto summu 480 miljonu eiro apmērā, Kušners sacīja, ka, neskatoties uz publiski izskanējušo summu, Latvijas Bankai tika iesniegti vērstpapīri par citu summu. "Mums iesniedza vērstpapīrus par citu summu un no šīs summas varējām izsniegt 97,5 miljonus eiro. Tā bija bankas vēlme saņemt šādu aizdevumu. Bet, ņemot vērā jauno situāciju, vēl būs nepieciešams institūciju viedoklis, vai tas ir aktuāli," sacīja Kušners.

Tāpat Kušners uzsvēra, ka "ABLV" aizdotā summa nav nodokļu maksātāju nauda, bet gan Latvijas Bankas ģenerēti emitēti līdzekļi pret "ļoti drošu ķīlu". "Tas no valsts puses ir normāls finanšu darījums," teica Kušners.

Vienkāršākā valodā - kā zināms, viena no Latvijas bankas uzdevumiem ir valsts rezervju sargāšana. Lai to paveiktu, šīs rezerves, izvērtējot riskus, tiek izvietotas aktīvos, iepludinātas finanšu tirgos, kas spēj nest peļņu. Konkrētie ģenerētie līdzekļi tad arī ir piešķirti pret ķīlu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka pirmdien piešķīrusi "ABLV Bank" aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.

"Ņemot vērā bankas "ABLV Bank" lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu "ABLV Bank" 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru," uzsvēra Latvijas Bankā.

Tāpat ziņots, ka "ABLV Bank", lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. "Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību," viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam

Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.