Ārzemnieki VID pakalpojumus angliski varētu sākt saņemt pēc pusotra gada
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ārvalstu investoriem pakalpojumus angļu valodā varētu nodrošināt no 2019.gada septembra, paredz sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos.
Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi konceptuālu ziņojumu par minēto jautājumu, kas iesniegs izskatīšanai valdībā nākamnedēļ, 23.janvārī, gaidāmajā sēdē.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets uzdeva EM izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā, kā arī izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā.
Lai izpildītu doto uzdevumu, EM apkopojusi vairāku organizāciju un ministriju viedokļus. Finanšu ministrija (FM) un VID norādīja uz vairāk problēmām, piemēram, gadījumā, ja grāmatvedības reģistri tiks kārtoti citā valodā, tad arī gada pārskati tiks sagatavoti citā valodā, un līdz ar to būs uzlikts administratīvais slogs tām Latvijā esošajām personām, kurām ir tiesības iepazīties ar sabiedrību gada pārskatu valsts valodā, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likumu.
Savukārt Valsts valodas centra ieskatā grāmatvedības vešana angļu valodā ir pieļaujama stingri Valsts valodas likuma regulētajās robežās, pretējā gadījumā minētā iniciatīva atzīstama ne vien par mēģinājumu vājināt valsts valodas pozīcijas, bet arī par likumpārkāpumu.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rosina nodrošināt iespēju atskaišu iesniegšanai angļu valodā, rakstīt pieprasījumus FM un VID angļu valodā un saņemt atbildes angļu valodā, kā arī nodrošināt iespēju sazināties ar VID angļu valodā. "Komunikācijai angļu valodā iespējams izveidot speciālu VID nodaļu darbam ar ārvalstniekiem un tādejādi nebūtu nepieciešamības apmācīt visus VID darbiniekus. Šādi rīkojušās, piemēram, Nīderlande un Luksemburga, radot gan ērtības ārvalstu investoriem, gan stiprinot pašas savu starptautisko konkurētspēju," norādīja LKA.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā pauda, ka valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšana uzņēmējiem angļu valodā ne tikai veicinās atbalstu vietējiem uzņēmumiem, bet arī rosinās ārvalstu investoru piesaisti un Latvijas tirgus pamanāmību globālā mērogā.
Tajā pašā laikā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) negatīvi vērtē ideju kārtot grāmatvedību angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos, jo jebkuram, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā, ir jārēķinās ar to, ka ir jāzina latviešu valoda. Tapāt LRGA norāda, ka atbilstoši Valsts valodas likumam dokumentiem jābūt valsts valodā gan uzņēmumā, gan saziņā ar valsts iestādēm.
Izvērtējot visu saņemto informāciju, EM tomēr atzīst, ka patlaban infrastruktūra nav piemērota, lai nodrošinātu grāmatvedības vešanu angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos. Turklāt, uzņēmēju organizācijas norādījušas, ka primāri būtu risināms jautājums par valsts pakalpojumu sniegšanu angļu valodā. Tāpēc EM ieskatā ieviešamais risinājums ir nodrošināt valsts sniegto pakalpojumu pieejamību angļu valodā.
EM rosina noteikt, ka līdz šā gada 1.februārim tiek ieviests VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas risinājums, kas nodrošina lietotāja saskarnes teksta elementu mašīntulkošanu angļu valodā.
Tāpat rosināts līdz 2019.gada 1.septembrim nodrošināt un turpināt pilnveidot VID atbalsta sniegšanu ārvalstu investoriem angļu valodā ciktāl tas nenonāk pretrunā ar valsts valodas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt Valsts valodas centram plānots uzdot pakāpeniski nodrošināt pastāvīgu būtiskāko likumu un Ministru kabineta noteikumu tulkojumu angļu valodā aktualizēšanu tīmekļa vietnē "www.likumi.lv".
Minēto priekšlikumu īstenošana atbildīgajām iestādēm būs jānodrošina tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Jautājums par iespējām uzņēmējiem piedāvāt konkrētus valsts pakalpojumus angļu valodā tika aktualizēts 2017.gada janvārī, kad Ministru kabinets izskatīja EM sagatavoto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu.
Toreiz Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka šāda iespēja ir jāizvērtē. Tomēr pēc premjera teiktā, vispirms ir jāsaprot, kāpēc citās valstīs ir iespējams nodrošināt komersantiem pakalpojumus angļu valodā, bet Latvijā nevar.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban šādu iespēju liedz Valsts valodas likums, tomēr Grāmatvedības likums šajā jautājumā ir elastīgāks. Tāpat finanšu ministre stāstīja, ka FM nevar izvērtēt valodas jautājumus, bet tas ir Tieslietu ministrijas kompetencē. Savukārt Kučinskis atzina, lai komersantiem nodrošinātu pakalpojumus angļu valodā, izmaiņas Valsts valodas likumā nebūtu obligātas.
