"Telia Company" brīdina valdību, ka varētu pārdot LMT un "Lattelecom" daļas

Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad "Telia Company" būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko "nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā", vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā "Telia Company" būs jāpārskata LMT un "Lattelecom" statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo "mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu".

Andersons norāda, ka "Telia" būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. "Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan "Lattelecom". "Telia" nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā "Telia", kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām," rakstīja "Telia" pārstāvis.

Pēc viņa paustā, "Telia" būšot arī jāuzsāk esošo aktīvu pārvērtēšanas process, kas prasīšot pilnu visu akcionāru stratēģijas pārskatu, kā arī audita veikšanu gan no finanšu, gan ētikas un likumības atbilstības viedokļa, lai varētu precīzi noteikt abu uzņēmumu vērtību un iespējas, kā arī jebkuras saistības. Tas būšot sākums akciju stratēģiskās pārvērtēšanas procesam, kas beigšoties ar meklējumiem, lai atrastu pircēju "Telia" daļām abos uzņēmumos.

Akciju pārdošanas gadījumā "Telia", protams, ievēros līgumus ar Latvijas līdzīpašniekiem, kā arī visus Latvijas likumus, teikts vēstulē.

Andersons vēstulē pauž, ka "Telia" lepojas ar to, ka pēdējās divās desmitgadēs ir vadošais ārvalstu investors Latvijā, un ļoti cer, ka tā tas būs arī turpmāk, tomēr tas varēšot notikt tikai tad, ja tiks izbeigts "status quo". "Mēs esam pārliecināti par mūsu Ziemeļu un Baltijas valstu stratēģiju un vēlamies, lai Latvija kļūtu par vaduguni šajā stratēģiskajā vīzijā, taču tas nevar notikt uz mūsu akcionāru ilgtermiņa interešu rēķina un arī uz Latvijas pilsoņu labāko interešu rēķina," skaidro Andersons, uzsverot, ka "Telia" vēloties būt daļa no Latvijas digitālās nākotnes.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Sonera Holding B.V." uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, "Telia Company AB" - 24,5%, SIA "Lattelecom" pieder 23%, VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%.

Savukārt uzņēmuma "Lattelecom" 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% - Dānijā reģistrētajai kompānijai "Tilts Communications".

2015.gada novembrī tika saņemts LMT un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums no "Telia", taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un "Lattelecom" turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma "KPMG Baltics" veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, "Telia" un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Kučinskis un Ašeradens komentē "Telia" teikto

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" ("Telia") sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā "Telia" pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot "Telia" vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi "Telia" šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar "Telia", bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē "Telia" veiktos "manevrus un pozīcijas maiņu" jautājumā par "Lattelecom" un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

"Tagad situācija ir mainījusies, bet par to Ministru kabinets vēl nav diskutējis. Ja valdība lems neapvienot uzņēmumus, "Telia" neslēpj, ka viņi varētu pārdot savas daļas uzņēmumos LMT un "Lattelecom"," skaidroja Ašeradens.

Viņš atklāja, ka Ekonomikas ministrija un PA ir nonākuši līdz atbildes sniegšanai "Telia", bet pirms tam nepieciešamas diskusijas valdībā. "Tiklīdz premjers šo jautājumu liks Ministru kabineta dienaskārtībā, diskutēsim. Valdībai atbilde "Telia" ir jāsniedz šogad," informēja ekonomikas ministrs.

Vaicāts, kā ministrs vērtē "Telia" piedāvājumu, Ašeradens atzina, ka "ir ļoti vērts ieklausīties "Telia" pozīcijā".

""Telia" vēlas būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību un nodrošināt nākotnes attīstību. Tāpat aktuāls jautājums ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo Latvija patlaban atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Igaunija nopietni domā par 5G tīklu. "Telia" arī piedāvā Latvijai specializēties tieši telekomunikāciju sektorā, kā arī piedāvāts apvienotajam uzņēmumam attīstīt latvisku saturu. Patlaban "Latelecom" un LMT jau darbojas televīzijas tirgū, turklāt "Lattelecom" iegulda arī saturā. Šis būs svarīgs valdības lēmums un ir skaidrs, ka šogad gaidāmas būtiskas pārmaiņas," teica Ašeradens.