"Depo" par dalību būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī jāmaksā 3,7 miljonu eiro sods
foto: LETA
Bizness un ekonomika

"Depo" par dalību būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī jāmaksā 3,7 miljonu eiro sods

LETA

Konkurences padome (KP) sodījusi būvmateriālu tirgotāju SIA "Depo DIY" ("Depo") ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs, informēja "Depo" pārstāvji.

Lēmumu par sodu "Depo" saņēmis vakar, 4.oktobrī.

KP pagaidām aģentūrai LETA šo lēmumu nav komentējusi.

"Depo" sev izvirzītajām apsūdzībām kategoriski nepiekrīt un gatavojas izmantot visas likumā paredzētās tiesības aizstāvībai, uzsvērts "Depo" paziņojumā.

Kā informēja "Depo" pārstāvji, KP pārbaudi uzņēmumā "Depo" sākusi pēc SIA "Knauf" darbības izvērtējuma, kura laikā KP ieguvusi arī materiālus par "Knauf" centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai "Knauf" produkcijai. Taču "Depo" atteicies pakļauties "Knauf" prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem.

"Neraugoties uz "Depo" centieniem sniegt KP visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, KP turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam "Depo" ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas "Knauf" produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka "Depo" minētajā laika periodā ievērojis "Knauf" rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums "Depo" šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem," teikts "Depo" paziņojumā.

"Depo" esot veicis pilnīgu "Knauf" produktu faktisko mazumtirdzniecības cenu analīzi un var pamatot un pierādīt, ka "Knauf" produkcijai minētajā periodā mazumtirdzniecības cenas tirgū ir bijušas atšķirīgas, turklāt "Depo" savos veikalos "Knauf" produkciju ir pārdevis atbilstoši savai stratēģijai, proti, par zemākajām cenām tirgū. KP šos pierādījumus ir ignorējusi. KP tāpat neesot piešķīrusi jebkādu nozīmi pierādījumiem, kas skaidri norādīja uz vienpusēju "Knauf" kā īstā cenu noteikšanas uzspiedēja vēlmi piemērot noteiktas mazumtirdzniecības cenas savai produkcijai, lai tā rezultātā varētu palielināt iepirkuma cenu mazumtirgotājiem, norādīja "Depo" pārstāvji.

"KP izmantotā pierādījumu bāze nekādā veidā nepierāda pārkāpumu no "Depo" puses. Lietā ir citu tirgus dalībnieku e-pastu sarakste, no kuras skaidri redzams, ka minētajā periodā "Knauf" produktu cenas "Depo" veikalos ir bijušas zemākas nekā pārējiem mazumtirgotājiem. Lietā ir arī "Depo" un "Knauf" pārstāvju sarakste, kurā "Depo" cenšas panākt pēc iespējas labākas iepirkuma cenas, lai varētu piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem. KP šo saraksti interpretē kā "Depo" vienošanos ar "Knauf" par citu mazumtirgotāju kontrolēšanu, lai panāktu, ka visi ievēro "Knauf" rekomendētās cenas. Lietā ir "Depo" un "Knauf" savstarpēji noslēgtie līgumi ar skaidrojumu par katru no atlaidēm, ko "Depo" saņēmis no "Knauf". Neraugoties uz to, KP absolūti nepamatoti un tendenciozi interpretē, ka "Depo" saņēmis atlaides par to, ka ievērojis "Knauf" rekomendējamās cenas un KP ieskatā piespiedis šīs cenas ievērot arī pārējos mazumtirgotājus," skaidrots "Depo" paziņojumā.

Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka KP esot ignorējusi "Depo" iesniegtos aprēķinus par to, ka minētajā laika posmā "Knauf" produkcijas tirdzniecības rezultātā "Depo" nav guvis ekonomisku labumu, proti, lai realizētu savu zemo cenu stratēģiju, "Depo" esot subsidējis "Knauf" produkcijas tirdzniecību, līdz ar to nekādā veidā nav varējis gūt labumu no KP aprakstītajām darbībām saistībā ar "Knauf" produkcijas cenu noteikšanu mazumtirdzniecībā, teica "Depo" pārstāvji.

Izmeklēšanas laikā KP esot atteikusies iedziļināties jebkādos "Depo" vadības un pārstāvju sniegtajos paskaidrojumos par "Depo" izveidošanu un plāniem attīstībai, par tirgus situāciju laikā no 2006. līdz 2014.gadam, "Depo" darbības stratēģiju tirgū, "Depo" faktiski piemērotajām mazumtirdzniecības cenām, kā arī "Knauf" sadarbību ar "Depo".

"Esam saskārušies ar nekompetenci un neprofesionalitāti no KP puses un uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt "Depo" darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā, palīdzot uzlabot uzņēmējdarbības vidi un padarīt šādu tendenciozu, neobjektīvu, pašmērķīgu, Latvijas tautsaimniecību bremzējošu rīcību mazāk iespējamu nākotnē citiem godīgiem uzņēmējiem," uzsvērts "Depo" paziņojumā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Depo DIY" apgrozījums pērn bija 203,417 miljoni eiro, kas ir par 9,41% vairāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 12,218 miljoni eiro, kas ir par 14,53% lielāka nekā 2015.gadā.

2015.gadā "Depo" apgrozījums bija 185,916 miljoni eiro un tika gūta 10,668 miljonu eiro peļņa.

SIA "Depo DIY" dibināta 2004.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro. "Depo DIY" 100% kapitāldaļu pieder uzņēmumam SIA "DMT Pluss".

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ar 25,19% daļu ir Andris Kozlovskis, pa 19,94% daļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% daļu pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas uz pusēm pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai un "IBS Prudentia" partnerim Ģirtam Rungainim.

Uzņēmuma "DMT Pluss" pamatkapitāls ir 39 126 eiro. Pērn "DMT Pluss" apgrozījums bijis 0, savukārt peļņa - 10,233 miljoni eiro.