Eksperts: Latvijā nav novērtēts biznesa pakalpojumu centru potenciāls

Biznesa centru specifiku nosaka to funkcijas, norāda Cauna. Visizplatītākās ir administratīvās funkcijas kā grāmatvedība vai algu menedžments, vai uzskaitvedība, datu apstrāde, tādas funkcijas, kurām vairāk ir mehānisks, apstrādes raksturs nekā radošuma un domāšanas raksturs.

Cauna skaidro, ka pasaule, pat mūsu tuvās kaimiņvalstis, šī biznesa potenciālu ir novērtējusi. Austrumeiropā šādi darbojas tādas plaši zināmas firmas kā "Barclays", "Deutsche Bank", IBM, "Citi", "ExxonMobil", "Capgemini", "Lufthansa", "Hewlett-Packard".

Eiropā viens no atraktīvākajiem tirgiem, uz kuriem savas darbavietas iznes lielās kompānijas, ir Polija, jo tā ir valsts ar lieliem darbaspēka resursiem - 40 miljoni iedzīvotāju. "Polija arīdzan diezgan mērķtiecīgi darbojas šajā virzienā, aicinot kompānijas pie sevis. Ne velti konkrētās nozares galvenie pasākumi un konferences šobrīd notiek tieši Polijā," uzsver Cauna.

Bez Eiropas atraktīvākajām valstīm, Polijas, Čehijas, Rumānijas un Ungārijas, ir arī tādi globālie konkurenti kā Indija, Filipīnas, Brazīlija un citas valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un zemām darbaspēka izmaksām, uzskaita Cauna.

"Šajā kontekstā Latvijai sevi pierādīt ir diezgan grūti, jo iedzīvotāju skaits ir neliels, darbaspēka pieejamība limitēta. Latvija tādējādi var nebūt interesanta lielajām globālajām kompānijām. Tāpēc mūsu valstij būtu jāpiesaista vidējā līmeņa spēlētāji vai jāidentificē tās kompetences, ar kurām mēs tiešām esam konkurētspējīgi un produktīvāki. Kā vienu no mērķa tirgiem noteikti vajadzētu izvērtēt vidēja un liela izmēra uzņēmumus no Skandināvijas, jo esam tepat netālu un ar līdzīgu kultūras un domāšanas ievirzi," uzskata Cauna.

"Pillar" pārstāvis informē, ka Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 30 firmu, kas sniedz starptautiskos biznesa pakalpojumus, piemēram, "Tele2", "Accenture", "Circle K", "Runway", "Cabot", "Tieto", "Atea", "Visma", "Evry". Šīs kompānijas kopā Rīgā pašlaik nodrošina aptuveni 7000 darba vietu, kas pēc būtības nodarbina tikai aptuveni 1% no galvaspilsētas kopējā iedzīvotāju skaita (gandrīz 700 000 iedzīvotāju). Salīdzinot Rīgu ar divām Polijas pilsētām, kurās ir aptuveni tikpat iedzīvotāju kā Rīgā, Krakovā (nepilni 760 000 iedzīvotāju) starptautiskos biznesa pakalpojumus sniedz 6,6% pilsētas iedzīvotāju, bet Vroclavā (mazliet vairāk par 630 000 iedzīvotājiem) - 5,4% iedzīvotāju. Skaitliskā izteiksmē tie ir 50 300 strādājošo Krakovā, 34 200 - Vroclavā un tikai 7000 Rīgā.

Cauna informē, ka Skanstes rajonā līdz 2024.gadam paredzēts izveidot vairākus biznesa centrus, kuros būs vietas daudzām jaunām, gan arī tirgū jau esošajām kompānijām. Pašlaik dažādās attīstības stadijās esošā biroja platība būs 100 000 kvadrātmetri, kas spēs nodrošināt darba vietas vismaz 10 000 cilvēku.

"Teorētiski tuvāko gadu laikā varētu trīskāršot biznesa pakalpojumu jomā strādājošo skaitu, un tad tie Rīgā jau būtu 21 000 darbinieku. Varētu pat sasniegt Krakovas līmeni, un tad tie jau būtu 42 000 darbinieku. Darbaspēka nodokļos šis sektors gadā valstī varētu ienest aptuveni 85 līdz 95 miljonus eiro, nodrošinot šiem darbiniekiem kopējos gada ienākumus ap 110 līdz 120 miljoniem eiro," skaidro Cauna.

Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam kā prioritāra attīstības teritorija ir definēta Skanste, kurā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām "Pillar" gatavojas attīstīt darījumu un dzīvojamo kvartālu ar nosaukumu "New Hanza City", pārliecināts Cauna.