Latvijas Pasta zaudējumi pērn - 600 000 latu; šogad plāno 1,5 miljonu peļņu
VAS "Latvijas Pasts" 2010.gadu noslēdzis ar 600 000 latu zaudējumiem, kas ir četras reizes lielāki nekā 159 282 latu zaudējumi 2009.gadā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atklāja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.
Viņš gan norāda, ka šāds zaudējumu apjoms bijis paredzēts budžetā, jo 2009.gada zaudējumus mazināja e-paraksta biznesa pārdošanas Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.
Pasta apgrozījums pērn samazinājies par 4,95%, sasniedzot 42 miljonus latu, sacīja Vītols, piebilstot, ka tie ir neauditēti finanšu dati.
Apgrozījuma kritums pērn saskan ar pasaules tendenci, jo visur krītas to pasta sūtījumu skaits, kas iekļauti universālā pasta pakalpojumā, un Latvija nav izņēmums, sacīja Vītols, piebilstot, ka universālais pasta pakalpojums ietver vēstules un sīkpakas līdz diviem kilogramiem, pakas līdz desmit kilogramiem, arī ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus, un Latvijā vienīgais universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir Latvijas Pasts.
Vītols prognozēja, ka šogad Latvijas Pasts varētu strādāt ar pusotra miljona latu peļņu, savukārt uzņēmuma apgrozījums varētu sasniegt 44 miljonus latu. To plānots panākt, atgūstot lielus korporatīvos klientus, kā arī turpinot samazināt izmaksas un ceļot darbības efektivitāti.
"Plānojam apgrozījuma pieaugumu, jo atgūsim lielos klientus. Pagājušā gadā lielie klienti aizgāja prom un palika tikai lielo klientu pasta piegāde laukos, savukārt pilsētas zaudējām tādus klientus kā "Lattelecom", "Latvenergo", kam izsūtījām rēķinus un reklāmu. Mērķis ir šos klientus dabūt atpakaļ, un pirmie līgumi jau ir noslēgti," sacīja Vītols.
Ar to varētu daļēji kompensēt kritumu Latvijas Pasta lielākajā ieņēmumu postenī - ieņēmumos no vēstuļu korespondences, jo uzņēmumi pāriet uz elektroniskajām rēķinu piegādēm. Piemēram, "Lattelecom" trešo daļu no 300 000 rēķiniem sūta elektroniski.
2010.gadā provizoriskie finansu rādītāji gan liecina, ka ieņēmumi no vēstuļu korespondences apstrādes bijuši 21 miljoni latu, kas ir mazāk par 22,1 miljoniem latu 2009.gadā.
"Ražošanas izmaksas turpina samazināties, un viena no tām izmaksām ir transports, samazinām arī šķirošanu, jo apjomi krītas. Pastnieki nodrošina piegādi ar savu privāto transportu, ko kompensējam. Maksājam par degvielu, amortizāciju, bet tas ir ietaupījums, salīdzinot ar agrāko," sacīja Vītols.
Vītols tika iecelts par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju 2010.gada 28.decembrī, kad satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) negaidīti atcēla līdzšinējo pasta vadītāju Aivaru Veisu un citus valdes locekļus, izsakot neapmierinātību ar Veisa darbu.
Vītols gandrīz desmit gadus bijis pasta Tehniskās vadības departamenta direktors, iepriekš strādājis arī citos ar pasta jomu saistītos uzņēmumos.
Pēdējos divus gadus pirms iecelšanas par pasta valdes priekšsēdētāju bijis valdes loceklis komercdarbības konsultāciju firmā SIA "Buprocon", strādājis ar biznesa projektu un stratēģisko vadību, uzņēmumu reorganizācijas un restrukturizācijas, un funkcionālo auditu vadību.
Latvijas Pasts jau vairākus gadus strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem. 2008.gadā Latvijas Pasta apgrozījums bija 48,46 miljoni latu, savukārt zaudējumi bija 3,66 miljoni latu. 2007.gadā Latvijas Pasta zaudējumi sasniedza 14,03 miljonus latu, bet 2006.gadā - 4,87 miljonus latu.
2009.gadā apgrozījums bija 44,19 miljoni latu, bet zaudējumi - 159,3 tūkstoši latu.
Pilnu intervijas tekstu ar Vītolu var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".
